6. Article

Saskaņotība un sasaiste ar citu jomu politikām Detalizēts esošo plānošanas dokumentu satura apraksts sniegts 6. pielikumā. 6.1. Nacionālā klimata politika Vides Politikas Pamatnostādņu 2014.-2020. gadam klimata pārmaiņu sadaļa kā vienu no klimata politikas vispārīgajiem mērķiem nosaka: nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses. SEG emisiju samazināšanas mērķi 2020. gadam ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa lēmumam Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem SEG emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības SEG emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. SEG emisiju ierobežošana tiek veikta, īstenojot SEG emisijas samazinošus pasākumus enerģētikas, transporta, rūpniecības, atkritumu apsaimniekošanas un lauksaimniecības sektoros. SEG emisiju un gaisa emisiju savstarpējās saiknes vērtējums ir sniegts zemāk šajā nodaļā, sektoru politiku raksturojumā. SEG emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulai 2018/842/ES par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013. Pasākumi minēto saistību izpildei tiks noteikti Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam. 2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam. Savukārt izstādē ir Stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kuras stratēģiskais mērķis ir klimatneitralitāte uz 2050.gadu. 6.2. Enerģētikas sektors Politikas virziens: 1) Energoefektivitātes paaugstināšana visos posmos enerģijas ražošana, pārvade un sadale, enerģijas gala patēriņš publiskā un dzīvojamā sektora ēkās; 2) AER izmantošanas palielināšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā; Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiAr finansiālu atbalstu20 veicināt:- energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā siltumapgādes sistēmā; - energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās; AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē, aizstājot vecākas un neefektīvākas biomasu izmantojošu tehnoloģiju izmantošanu ar jaunākām. - Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses. Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu ieviešana:- energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts pārvaldes iestādēs; - energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldībās - ēku energosertifikācijas veikšana; - ļoti zema enerģijas patēriņa jeb gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība. Nav6.3. Transporta sektors Politika: 1) Videi draudzīgs sabiedriskais transports (infrastruktūra un transportlīdzekļi), pasažieru pārvirze no privātā uz sabiedrisko transportu; 2) Ne-motorizētās (ar velosipēdiem, pārvietošanās ar kājām) pārvietošanās veicināšana; 3) Ilgtermiņā pārejas veicināšana uz videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu (piemēram, transportlīdzekļi, kas atbilst emisiju klasei EURO6 un EURO6+, transportlīdzekļi, kas izmanto saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG, hibrīdtransportlīdzekļi, kas tiek uzlādēti no elektrotīkla un transportlīdzekļi ar elektrodzinēju un bateriju, kuru var uzlādēt no elektrotīkla, kā arī ūdeņraža degvielas automobiļi); 4) Dzelzceļa elektrifikācija; 5) Autoceļu sasaistes sistēmas uzlabošana, autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana. Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiAr finansiālu atbalstu21:- attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru - tramvaju tīkla paplašināšana un esošo sabiedrisko autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai; - ETL uzlādes infrastruktūras attīstība Latvijā. NavVelosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam:- Latvijas standarta "Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme LVS 190-9;2015" aktualizācija, iekļaujot papildus nosacījumus velosatiksmes integrēšanai kopējā transporta sistēmā; - pašvaldību attīstības programmās iekļautie velosatiksmes infrastruktūras attīstības projekti NavAr finansiālu atbalstu22:- nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti (elektrifikācija kā pasākums sastāvdaļa); - nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, maģistrālo ielu fragmentārā rakstura novēršana - pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaiste ar TEN-T tīklu; - valsts galveno autoceļu seguma pārbūve, nestspējas palielināšana; - valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošana NavAutoceļu transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole.Nav6.4. Nodokļu politika transporta sektorā "Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017-2020. gadam"23 nosaka veikt šādas darbības: • izvērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei kā degvielas veidam; • mainītu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tuvinot to benzīna likmei; • ar nodokļu politiku veicināt alternatīvām degvielām piemērotu jeb ekoloģisko transportlīdzekļu iegādi un to izmantošanu. Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti- Spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes pārskatīšana, lai veicinātu tādu degvielu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Dabasgāzei, kuras izmantošanas rezultātā rodas mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nodokļa likme ir būtiski zemāka, salīdzinot ar akcīzes nodokļa likmēm (tās pārrēķinot uz 1 MWh) naftas produktiem.- ETL atbrīvošana no transporta ekspluatācijas nodokļa maksāšanas; - zemāka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa noteikšana ETL. - transporta ekspluatācijas nodokļa papildlikmes noteikšana 300 euro apmērā vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3. - Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšana, balstoties uz CO2 izmešu daudzumu uz 1 km. Esošās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes vieglajiem automobiļiem, kuras ir noteiktas tikai atkarībā no CO2 izmešu daudzuma uz 1 km, lai gan veicina izmantot vieglo transportlīdzekli ar mazāku specifisko degvielas patēriņu, nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas emisijām gaisā (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem). Rezultātā var notikt izvēle par labu dīzeļdegvielu izmantojošai automašīnai, kas rada lielākas emisijas salīdzinājumā ar citiem degvielas veidiem. 6.5. Rūpniecības sektors Politika: Energointensitātes samazinājums (energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi) un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas palielināšana ražošanas sektorā. Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiAr finansiālu atbalstu veicināt apstrādes rūpniecības nozarē un pārtikas pārstrādes sektorā24:- efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanos; - pāreju uz bez-emisiju (nededzināmo) AER izmantošanu - Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses. Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi:- Energoaudita un energopārvaldības sistēmas ieviešana ar sekojošu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos. 6.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma Politika: Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Ar finansiālo atbalstu25 veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, tādējādi nodrošinot arī metāna atgūšanu un lietderīgu izmantošanu.Tādu iekārtu izveides veicināšana, kurās var reģenerēt atkritumus. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses.6.7. Lauksaimniecība Politika: Ražošanas efektivitātes paaugstināšana un vidi saudzējošas saimniekošanas metodes lauksaimniecības sektorā. Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitātiPasākumi, kas veicina:- ražošanas efektivitātes paaugstināšanu (jaunu un energoefektīvāku iekārtu ieviešanu); - vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes (optimizējot minerālmēslu lietošanu, attīstot bioloģisko lauksaimniecību); - plānotu mēslojuma izmantošanu (precīzo tehnoloģiju izmantošana, mēslošanas plānošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē; - kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu (jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību)