9. Article

Izmaksu efektivitātes novērtējums Rīcības plāna īstenošanas ietekmes novērtējums Plāna 8. sadaļā iekļauto pasākumu īstenošanas izmaksas ir lielā mērā atkarīgas no esošās tiesiskā regulējuma piemērošanas efektivitātes, izvēlētiem politikas īstenošanas instrumentiem un plānoto papildus pasākumu īstenošanas efektivitātes. Kopējās emisiju samazināšanas izmaksas sadalīsies starp privātpersonām, komersantiem, valsti un pašvaldībām. Jāatzīmē, ka daudzi no šajā Rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem ir sinerģijā ar "Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam" plānotajām aktivitātēm, līdz ar to īpatnējās izmaksas uz katru plānu atsevišķi samazinās. Starptautisko pētījumi30 parāda, ka kopējās gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas izmaksas ir apmēram 197 miljoni euro/gadā. Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī samazināt izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Pamatojoties uz 2.3. nodaļā sniegto informāciju par esošo gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselibu Latvijā (skatīt 1.tabulu) un Eiropas Vides aģentūras pētījumos31 un citos veiktos pētījumos32 pieejamo informāciju, 8. tabulā ir novērtēts Plānā paredzēto pasākumu īstenošanas ekonomiskie ieguvumi no samazinātās ietekmes uz cilvēku veselību. 8. tabula. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildīšanas ekonomiskie ieguvumi PMNOxNMGOSSO2NH3KopāNovērsto zaudēto dzīves gadu ekonomiskā vērtībaVidēji miljoni euro/gadā 128,3726,426,63015,94166,29Novērstie zaudētie dzīves gadidzīves gadi/gadā5669116729307047343Novērtējums parāda, ka gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana ļaus novērsts vidēji gadā 7343 potenciāli zaudētos dzīves gadus. Tas nozīmē, ka zaudētie dzīves gadi 2030. gadā tiks samazināti par 37,6 %, salīdzinot ar 2015. gadu. Lai novērtētu novērsto zaudēto dzīves gadu monetārās vienībās, tika izmantots rādītājs dzīves statistiskā vērtība (angliski: value of a statistical life). Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana ļaus ietaupīt gadā vidēji apmēram 166,3 miljonus euro. Tas ir apmēram papildus 0,7 % ienākumi no IKP. Emisiju samazināšanas īpatnējās izmaksas Daļai no plašāk zināmiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Plānā, ir novērtētas emisiju samazināšanas īpatnējās izmaksas (samazināšanas izmaksas uz vienu samazināto emisiju vienību, piemēram, euro/t). Šīs izmaksas nav atkarīgas no finansēšanas avota (privātais, valsts, pašvaldības u.c.) un ietver izmaksas par iekārtu, ekspluatācijas izmaksas, izmaksas par kurināmo, tajā skaitā, samazinātās izmaksas par kurināmo, ņemot vērā iekārtas efektivitātes paaugstināšanos. Jāatzīmē, ka daudzi no emisiju samazināšanas pasākumiem iedarbojas uz vairākām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, tāpēc atsevišķos gadījumos ir aprēķinātas izmaksas uz piesārņojošo vielu emisiju ekvivalento vienību. Piesārņojošo vielu ekvivalenta aprēķināšanai tika izmantots emisiju kompensēšanas mehānisms33, kas ļauj savstarpēji salīdzināt dažādu piesārņojošo vielu emisijas. 9. tabula. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumu īpatnējās izmaksas SektorsPasākumsPiesārņojošās vielas emisiju samazināšanas izmaksas, euro/tPiesārņojošās vielas emisiju ekvivalenta samazināšanas izmaksas, euro/tek.PiezīmesMājsaimniecībasNeefektīvu koksnes katlu nomaiņa uz efektīvākiem un jaunajām ekodizaina prasībām atbilstošiem2600 6100 euro/t PM2,5 Atkarībā no izmantojamā katla tehnoloģijas un kurināmā veidaEnerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecībaMazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām18 353 euro/t NOx Dabas gāzes kurināmaisEnerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecībaMazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām13 785 euro/t PM2,5 45 624 euro/t NOx 13 511 euro/ t PMek Cietā biomasaAutotransportsAlternatīvo degvielu veidu plašāka izmantošana 89 214 euro/t PMek Novērtējumā ņemtas vērā sistēmas kopējās izmaksas, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas izmaksas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 1. pielikums. Tiesiskais regulējums gaisa aizsardzības jomā Vides aizsardzības likums ir vides sektora darbību visaptverošs ("jumta") likums. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tajā skaitā likumā ir noteiktas sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā. Likums nosaka vides aizsardzības principus: vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot "piesārņotājs maksā" principu, piesardzības principu, novēršanas principu, izvērtēšanas principu. Likuma "Par piesārņojumu" mērķis ir novērst, vai, ja tas nav iespējams, samazināt piesārņojošu darbību izraisīta piesārņojuma rašanos, tajā skaitā emisijas gaisā, un novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu un tā radītās sekas. Likums nosaka piesārņojošo darbību iedalījumu kategorijās. Likums nosaka prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas A un B kategorijas darbību veikšanai, un kārtību C kategorijas darbības uzsākšanai. Tādējādi likuma "Par piesārņojumu" normas ir pamats, saskaņā ar kurām ir izstrādāti un izdoti zemāk raksturotie MK noteikumi, lai samazinātu emisiju gaisā no stacionārajiem avotiem. 2018. gada 12. aprīlī pieņemtie likuma grozījumi iekļāva divus jaunus pantus: 161. pants "Gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaite valsts līmenī" un 162. pants "Gaisa piesārņojuma samazināšana valsts līmenī". MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām nosaka emisiju robežvērtības lielas (virs 50 MW) un vidējas (no 1 līdz 50 MW) jaudas sadedzināšanas iekārtām, kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no šādām iekārtām, tajā skaitā operatora veikto kontroli un monitoringu. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām jauno normatīvu ieviešana ir paredzēta divos posmos. Sākot ar 2018. gada 20. decembri prasības attiecināmas uz jaunām iekārtām (jaunas iekārtas ir visas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru darbība tiek uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra), bet no 2025. gada uz esošām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 5-50 MW, un no 2030. gada uz esošām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 1-5 MW. Īpašas prasības attiecas uz iekārtām, kuru uzstādīšana tiek līdzfinansēta no ES fondu līdzekļiem. ES vispārīgo ietvaru mazo sadedzināšanas iekārtu (zem 500 kW) emisiju robežvērtību ieviešanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta versija). Tiesību normas, kuras izriet no šīs direktīvas, ir iekļautas attiecīgajos MK 2011. gada 6. decembra noteikumos Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)". Attiecībā uz noteiktas jaudas cietā kurināmā telpu sildītājiem un kurināmā katliem ir pieņemtas iepriekš minētās direktīvas īstenošanas regulas, kuras ietekmē tuvākajā nākotnē prognozējamās emisijas no mājsaimniecībās izmantotajām sadedzināšanas iekārtām: • Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda par 50 kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra); • Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, kuru nominālā siltuma jauda ir 500 kW vai mazāka vai vienāda par 500 kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2020. gada 1. janvāra).". Latvijā ir pieņemti MK 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai", kas attiecas uz mazajām katlumājām, kuru jauda atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai. Tie nosaka īpašās vides prasības tādu sadedzināšanas iekārtu apsaimniekošanai, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 0,2 MW, bet mazāka par 1 MW, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida. MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" nosaka B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstu, konkretizē noteikumu nosaukumā norādīto kārtību, konkretizē labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas nosacījumu ievērošanu A kategorijas atļaujās, kā arī C kategorijas piesārņojošas darbības iesnieguma un apliecinājuma izsniegšanas kārtību. Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas lēmumus, pamatojoties uz Labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas ir saistoši dažādām tautsaimniecības nozarēm un kuri ir jāievieš četru gadu laikā no publicēšanas datuma. MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" nosaka kārtību, kādā šo projektu izstrādā un projekta saturu, lai iekārtai, kura paredz emisiju gaisā, saņemtu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. MK 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" nosaka noteikumu nosaukumā minētās, tajā skaitā bīstamiem atkritumiem, prasības un robežvērtības emisijai gaisā. MK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" nosaka prasības benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmām degvielas uzpildes stacijās (DUS); benzīna tvaiku uztveršanai, pārstrādāšanai un uzglabāšanai naftas bāzēs un transportējot degvielu no DUS uz naftas bāzi; vides prasības DUS, kas paredzētas mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu; DUS un naftas bāzes rezervuāru un cauruļvadu darbināšanas nosacījumus un darbināšanas vispārīgās vides aizsardzības prasības. MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" nosaka kārtību, nosacījumus un prasības iesniegumam atļaujas saņemšanai un atļaujas nosacījumiem, lai darbinātu šādu iekārtu. MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" attiecas uz produktiem, kas tiek ražoti laišanai tirgū. Noteikumi nosaka: • kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem (turpmāk - produkts); • prasības produktu marķējumam; • īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs. Pieņemti arī vairāki MK noteikumi atsevišķu C kategorijas darbību veikšanai: • MK 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 "Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām"; • MK 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 726 "Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)"; • MK 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai". Prasības kurināmā un degvielas atbilstībai • MK 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem" nosaka atļauto sēra saturu šķidrajā degvielā, kuru izlaiž brīvam apgrozījumam vai realizē, kā arī vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto šo degvielu. • MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību". MK 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Noteikumos ir iekļautas normas par sēra, svina, kā arī ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT maksimālo saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību dīzeļdegvielā. Tāpat minētie noteikumi nosaka obligāto biodegvielas piejaukumu. Emisiju no mobilās tehnikas kontrole • MK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" nodrošina ekspluatēto ceļa transportlīdzekļu dzinēju emisijas atbilstības normatīviem kontroli. • MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" nodrošina ekspluatētās traktortehnikas dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli. • prasības autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību nosaka MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā". Emisiju ierobežošana no lauksaimniecības darbībām Attiecībā uz lauksaimniecisko darbību, normas, kas veicina amonjaka emisiju samazināšanu, ir iekļautas MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" un MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs". Fiskālais normatīvais regulējums, ar ietekmi uz emisiju gaisā veidošanu Šajā pielikumā ir raksturots fiskālais regulējums, saskaņā ar: • Dabas resursu nodokļa likumu • Likumu "Par akcīzes nodokli" • Pievienotās vērtības nodokļa likums Dabas resursu nodokļa likums nosaka nodokļa par piesārņojošo vielu emisiju gaisā piemērošanu un nodokļa konkrētas likmes. Nodokļa maksātājs ir persona, kura ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem bija pienākums tajos noteikto atļauju, vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu. Ar nodokli tiek apliktas daļiņas PM10, oglekļa monoksīds (CO), SO2, NOx, NH3, sērūdeņradis (H2S) un pārējie neorganiskie savienojumi, gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm), smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, vanādija pentoksīds. Likums "Par akcīzes nodokli" nosaka procedūru un nodokļu likmes naftas produktiem un dabasgāzei, kas tiek izmantoti kā kurināmais. Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumi, kuri var ietekmēt galapatērētāja izvēli attiecībā uz energoefektivitātes pasākumu veikšanu un kurināmo: • nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro koksnes kurināmā piegādēm, ja tā faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām; • nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 2. pielikums. Informācija par esošo gaisa kvalitāti un noteiktajiem normatīviem 2.1. Daļiņas PM10 10. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM10 VeidsNoteikšanas periodsSkaitliskā vērtībaMK noteikumi par gaisa kvalitātiGada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)Kalendāra gads40 µg/m3Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)24 stundas50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendārajā gadāPVO VadlīnijasGada robežlielumsKalendāra gads20 µg/m3Dienas robežlielums24 stundas50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā 18. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, Rīgā, 2013.-2017. gados (s -atskaitot sāls/smilts kaisīšanas ietekmi) 19. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, Latvijā (ārpus Rīgas aglomerācijas), 2013.-2017. gados 20. attēls. Daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas robežlielum pārsniegšanas gadījumu skaits stacijās Rīgā, 2013.-2017. gados (s- atskaitot sāls/smilts kaisīšanas ietekmi) 2.2. Daļiņas PM2,5 11. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM2,5 VeidsNoteikšanas periodsSkaitliskā vērtībaMK noteikumi par gaisa kvalitātiGada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)Kalendāra gads25 µg/m3, jānodrošina līdz 2020. gada 1. janvārim20 µg/m3, jānodrošina sākot ar 2020. gada 1. janvārisPVO VadlīnijasGada robežlielumsKalendāra gads10 µg/m3Dienas robežlielums24 stundas25 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā 21. attēls. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas µg/m3 gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados 2.3. Slāpekļa dioksīds 12. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām slāpekļa dioksīdam VeidsNoteikšanas periodsSkaitliskā vērtībaMK noteikumi par gaisa kvalitātiGada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)Kalendāra gads40 µg/m3Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh)1 stunda200 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendārajā gadāPVO VadlīnijasGada robežlielumsKalendāra gads40 µg/m3Stundas robežlielums1 stunda200 µg/m313. tabula. Novērojamu stacijās Rīgā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas 2013.-2017. gads Gads"Ķengarags""Parks""Kr.Valdemāra iela""Brīvības iela"2013Nav pārsniegts 26 µg/m3 3431,8 µg/m350,6 µg/m343,4 µg/m32014Nav pārsniegts 26 µg/m328,4 µg/m344,8 µg/m347,9 µg/m32015Nav pārsniegts 26 µg/m327,1 µg/m351,1 µg/m349,7 µg/m3201626,08 µg/m3Nav pārsniegts 26 µg/m3Mērījumi netika veiktiMērījumi netika veikti2017Nav pārsniegts 26 µg/m3Nav pārsniegts 26 µg/m3Mērījumi netika veiktiMērījumi netika veikti2.4. Benz(a)pirēns 14. tabula. Gaisa kvalitātes mērķlielums benz(a)pirēnam VeidsNoteikšanas periodsSkaitliskā vērtībaMK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg)Kalendāra gads1 ng/m3 22. attēls. Benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas, ng/m3, gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados 2.5. Benzols (C6H6) 15. tabula. Gaisa kvalitātes mērķlielums benzolam VeidsNoteikšanas periodsSkaitliskā vērtībaMK noteikumi par gaisa kvalitātiGaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg)Kalendāra gads5 µg/m316. tabula. Benzola gada vidējās koncentrācijas µg/m3, gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados 20132014201520162017Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā"Brīvības iela"4,13,5 1,2 (dif.)"Ķengarags"4.23,32,72,72,9"Parks" 3,54,03,7Rūpniecības stacija "Mīlgrāvis" 4,74,9Novērojumu stacijas pārējā Latvijā"Liepāja, Liepāja: 2.stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām)3,83,32,42,93,4"Rēzekne, Rēzekne: 2 stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām)4,34,02,63,03,3Lauku fona stacija "Rucava"0.6 (dif.)0,5 (dif.)0,5 (dif.)0,3 (dif.)0,5 (dif.)Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) = 5EVA atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai = 1,72.6. Gaisa kvalitātes rādītāji lauku fona jeb EMEP35 stacijās 17. tabula. Gaisa kvalitātes rādītāji atmosfēras gaisā EMEP stacijā "Rucava" 2013.-2017.g., µg/m3, gada vidējās koncentrācijas 20132014201520162017Sēra dioksīds0.620.540.440.400.34Slāpekļa dioksīds2.592.662.382.462.14PM1014.318.115.513.1811.08PM2,59.212.210.59.17.82Benzols (mēneša ekspozīcija)0.630.490.490.290.49Pb2.321.621.111.581.02Cd0.110.180.110.080.05As0.450.580.320.400.19Ni1.041.771.710.780.50Benz(a)pirēns0.230.320.250.230.23Gaisa kvalitātes rādītāji lauku fona stacijā "Rucava" pēdējo 5 gadu periodā parāda salīdzinoši augstas daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības (robežās 55-90 % no PVO rekomendētās robežvērtības) un daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas vērtības (robežās 78-122 % no PVO rekomendētās vērtības). Daļiņas ir galvenais problēmaspekts, kuru parāda mērījumi stacijā "Rucava". Monitoringa dati parāda daļiņu PM10 un PM2,5 gada vidējo koncentrāciju samazināšanos pēc 2014. gada, vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa dati, lai apstiprinātu šīs tendences turpināšanos. Attiecībā uz ozonu, maksimālā astoņu stundu vidējā vērtība novērojumu stacijās "Rucava" un "Zosēni" ir tuvu ilgtermiņa mērķim cilvēka veselības aizsardzībai. Maksimālais šī ilgtermiņa mērķa pārsniegums, par 28 %, ir bijis 2015. gadā. Savukārt šajās stacijās ir fiksēts ļoti mazs maksimālās astoņu stundu vidējās koncentrācijas pārsnieguma gadījumu skaits (zem 10 % no pieļautā skaita "sliktākajos" gados) Jāatzīmē, arī Rīgā ir fiksēts ļoti mazs šo pieļaujamo pārsniegumu skaits (tikai 3 pārsniegumu reizes kopumā 2013.-2017. gadu periodā), bet pārējās novērojumu stacijās Latvijas pilsētās šie pārsniegumi nav reģistrēti. Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai ir izpildīts abās stacijās "Rucava" un "Zosēni". Tomēr stacijā "Rucava" šī mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu gadu vidējā vērtība nedaudz, par 28 %, pārsniedz ilgtermiņa mērķi veģetācijas aizsardzībai. Stacijā "Zosēni" reģistrētā mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu gadu vidējā vērtība ir nozīmīgi, vairāk par 50 %, zemāka kā minētais ilgtermiņa mērķis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 3. pielikums. Aprēķināto emisiju ģeogrāfiskā izplatība Latvijā Zemāk sniegto karšu sagatavošanai izmantoti dati par emisijām 2015. gadā. NOx emisijas NMGOS emisijas SO2 emisijas PM2,5 emisijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 4. pielikums. Emisiju prognozēs izmantotie pieņēmumi Emisiju prognozes ir aprēķinātas 2020., 2025. un 2030. gadam. Emisiju prognozes bāzes scenārijā ietver un paredz to politiku un pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas izstrādātajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos līdz 2018. gadam. Sekojošā tabulā sniegts gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas esošo rīcību uzskaitījums un īss raksturojums. Rīcības ir grupētas pa pasākumu grupām un sektoriem. Minētie pasākumi ir ietverti emisiju prognožu aprēķināšanai bāzes scenārijā. 18. tabula. Gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas esošās un plānotās rīcības Rīcības virziensRīcībaRīcības īss aprakstsEMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMIEmisiju robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām (virs 50 MW)MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtāmNormatīvais regulējums.Minētie MK noteikumi nosaka minimālās prasības, kuras piemēro tikai atkāpju gadījumā, jo pamats emisiju robežvērtību noteikšanai lielajām sadedzināšanas iekārtām ir Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu Atsauces dokumentā iekļautās robežvērtības. Īpašās vides prasības A kategorijas piesārņojošām darbībāmSecinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniemNormatīvais regulējums.Emisiju līmeņi, kas jāievēro un noteiktie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni dažādām A kategorijas darbībām noteikti šādos Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumos: - Komisijas 2016. gada 30. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē - Komisijas 2016. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu; - Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2117, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu; - Komisijas 2015. gada 20. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2119, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu; - Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums , ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par minerāleļļas un gāzes pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām; - Komisijas 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām; - Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu; - Komisijas 2018. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi Emisiju robežvērtības JAUNĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW)MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtāmNormatīvais regulējums.Emisiju robežvērtības jaunajām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī. Emisiju robežvērtības ESOŠĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW)MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtāmNormatīvais regulējums.Vispārīgā gadījumā attiecībā uz jaunām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī, bet esošajām 2025. un 2030. gadam atkarībā no iekārtas jaudas. Emisiju robežvērtības mazas jaudas (C kategorijas) sadedzināšanas iekārtāmMK 2004. gada 14. decembra Noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai"Normatīvais regulējums.Esošais regulējums: emisija no mazajām katlumājām nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām Gaistošo organisko savienojumu emisiju izplatīšanās no darbībām ostu teritorijāsLikums "Par piesārņojumu" 24. pants.Normatīvais regulējums.Tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam36 Vides aizsardzības prasības degvielas uzpildīšanas stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternāmMK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām"Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības. ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMIKurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana centralizētajās siltumpiegādes sistēmāsMK 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību"Normatīvais regulējumsNoteikumi nosaka normatīvās prasības centralizētās siltumapgādes sistēmu enerģijas ražošanas tehnoloģiju un tīklu efektivitātei Atbalsts investīcijām:ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.3.1. SAM "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" Nodokļu piemērošana par gaisa piesārņošanuDabas resursu nodoklis par gaisa piesārņošanuDzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanaMK 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju"Normatīvais regulējums.Nosaka energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām, Nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumus F klases ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh/m2 gadā) ir nepieciešama energoefektivitātes uzlabošana Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām dzīvojamām ēkām un jaunbūvēm No 01.01.2021 ir noteikta jauno dzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem37 Atbalsts investīcijām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.2.1.1. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās". Informatīvā kampaņaInformatīvais instruments.Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk" Īpašniekam individualizēta siltumenerģijas patēriņa uzskaite, pamatojoties uz galalietotāju telpās uzstādīto mērierīču (mēriekārtu) rādījumiem.MK 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" Informatīvais instruments.Veicina siltumenerģijas taupību un efektīvu izmantošanu. Prasības attiecas uz ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras: (i) ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas, (ii) tiek atjaunotas par ES fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Prasība tiek piemērota ar 2016. gada 31. decembri. Nodokļu atlaižu politikaFiskālais instruments.Vairākas Latvijas pašvaldības ir noteikušas nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par veiktu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas energoefektīvu renovāciju Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšanaEnergopārvaldības sistēmas valsts tiešās pārvaldes iestādēs (Energoefektivitātes likums: 5. panta trešā daļa)Normatīvais regulējums.valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ievieš energopārvaldības sistēmu. Energopārvaldības sistēmas pašvaldībās (Energoefektivitātes likums: 5. panta otrā un trešā daļa)Normatīvais regulējums.Energopārvaldības sistēmu ievieš: republikas pilsētu pašvaldības; novadu pašvaldības, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks; pārējās novadu pašvaldības var ieviest energopārvaldības sistēmu brīvprātīgi MK Noteikumi Nr. 383 (2013) "Noteikumi par ēku energosertifikāciju"Normatīvais regulējums.Nosaka energoefektivitātes klases nedzīvojamām ēkām, nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumus. Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām un jaunbūvēm. No 01.01.2021 ir noteikta jauno nedzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, savukārt ēkām, kuras ir valsts īpašumā un valsts institūciju valdījumā šī atbilstība ir noteikta no 2019. gada 1. janvāra. Atbalsts investīcijām valsts ēku energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.2.1.2. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās". Atbalsts investīcijām pašvaldības ēku energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.2.2. SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās". Atbalsts investīcijām augstas energoefektivitātes ēku būvniecībai: nacionālais ar emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta instrumentsEkonomiskais instruments.Ar Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu jaunceltajām vai pārbūvētajām zema (gandrīz nulles) enerģijas patēriņa ēkām ir nozīmīga demonstrācijas vērtība un tiek veikti sabiedrības informēšanas pasākumi Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorāUzņēmumu, kuri atbilst dalības kritērijiem, dalība ES ETSES ETS sistēmas attīstība ir vērsta uz bezmaksas SEG emisiju kvotu piešķiršanas samazināšanu. SEG emisiju samazināšanas pasākumi, ko veic uzņēmumi, ir saistāmi ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem vai AER izmantošanu.Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektrības patērētājiem(Energoefektivitātes likums, IV nodaļa) Energoefektivitātes likums nosaka pienākumu ieviest vismaz trīs energoauditā vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus: lielajam uzņēmumam ieviest līdz 2020. gada 1. aprīlim, lielajam elektrības patērētājam līdz 2022. gada 1. aprīlim. Minētie uzņēmumi katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumuAtbalsts investīcijām apstrādes rūpniecības sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanaiES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums 2014-2020. plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" Atbalsts investīcijām pārtikas pārstrādes sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanaiLauku attīstības programmas līdzfinansējums Lauku Attīstības programma 2014.-2020. gadam, 4.pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 4.2 apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvarā.TRANSPORTA SEKTORSEmisiju ierobežošana no esošajiem transportlīdzekļiemMK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"Normatīvais regulējumsSistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude, nodrošina ekspluatēto transportlīdzekļu dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli. MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem"Normatīvais regulējumsnodrošina ekspluatēto traktortehnikas dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli. MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 180 "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības"Normatīvais regulējums.Publiskais iepirkums riepām: energoefektīvu riepu iegāde Emisiju ierobežošana no autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoriemMK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā"Normatīvais regulējums.Prasības transportlīdzekļos izmantojamām degvielāmDegvielas kvalitātes nodrošināšanaMK 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību " Normatīvais regulējums.Iekļautas normas par sēra maksimālo robežvērtību, svina maksimālo robežvērtību, kā arī ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT (metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils) maksimālo saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību dīzeļdegvielā Tīro transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanaNodokļu politikaFiskālie instrumenti.Fiskālo instrumentu mērķis ir veicināt strukturālas izmaiņas transportlīdzekļu parkā, to rezultātā sekmējot degvielas patēriņa ekonomiju un emisiju samazināšanu: Akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabasgāzei (Likums "Par akcīzes nodokli") Transportlīdzekļa ikgadējais ekspluatācijas nodoklis (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums) Informatīvais instruments MK 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr. 608 "Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi"Informatīvais instruments.Informācija par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un specifiskajām oglekļa dioksīda emisijām Atbalsts investīcijām ETL uzlādes infrastruktūrā:ES ERAF līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. SAM "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā", nosakot 150 līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW ieviešanu un nodrošinot vienota nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un ETL lietošanas iespēju visā Latvijas teritorijā. Videi draudzīga sabiedriskā transporta veicināšanaTīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iepirkums(Publisko iepirkumu likums, Sabiedriskā transporta likums) Normatīvais regulējums unInformatīvais instruments. Veicot iepirkumu, izvērtē emisiju gaisā apjomu. Atbalsts investīcijām sabiedriskajam transportam:ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" paredz: (i) tramvaju maršrutu tīklu attīstību Daugavpilī un Liepājā, (ii) nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde, esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveidi. Nodokļu politikaFiskālais instruments.Elektroenerģijas nodokļa likums nosaka: no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos LAUKSAIMNIECĪBAKūtsmēslu apsaimniekošana un iestrāde augsnēMK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs"Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka, ka šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nepārtraukti nosedz krātuves virsmu. MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta"Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka, ka pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu. Izveidotais bāzes scenārijs ietver arī politikas un pasākumus, kas ir ņemti vērā, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektu un tā iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai", kas tika apstiprināts MK 2018. gada decembrī38. Makroekonomiskais ietvars Emisiju prognozes aprēķinātas par pamatu izmantojot Ekonomikas ministrijas 2018. gadā izstrādātās makroekonomikas ilgtermiņa prognozes 2030. gadam. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Galvenais izaugsmes dzinējs ir ienākumi no eksporta un eksporta iespēju paplašināšanās, spēja iekļauties starptautiskās produktu ķēdēs ar augstākas pievienotās vērtības produkciju un vairāk radīt kvalitatīvu gala produkciju. Vidējā un ilgtermiņā straujāka attīstība ir sagaidāma nozarēs, kas spēs palielināt produktivitāti, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana, ražošanas modernizēšana un investīcijas, ieguldījumi cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā u.c. piedāvājuma puses faktori. Ekonomikas attīstības tempus bāzes scenārijā ietekmēs arī negatīvās demogrāfijas tendences. Tuvākajos gados sagaidāma salīdzinoši spēcīga ekonomikas izaugsme. 2018. un 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES fondu līdzekļu straujāka ieguldīšana. Saglabāsies spēcīgs privātā patēriņa pieaugums, ko veicinās darba algu kāpums un pieaugošā iedzīvotāju pirktspēja. Savukārt eksportu un uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru attīstību pozitīvi ietekmēs labvēlīgā konjunktūra ārējā vidē un pieprasījuma pieaugums galvenajos eksporta tirgos. Vidējā termiņā (2023.g) un ilgtermiņā (2030.g) ekonomikas izaugsmes tempi kļūs lēnāki. Pāreja uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku noritēs pakāpeniski. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un lēnāki ienākuma pieauguma tempi ilgtermiņā ietekmēs privātā patēriņa pieaugumu. Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Nozaru attīstības tendences Bāzes scenārijā vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecībai saglabājas straujāki pieauguma tempi, nekā vidēji tautsaimniecībā. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek prognozēt arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru (piemēram, pārtikas rūpniecība, poligrāfija) attīstību galvenokārt ietekmēs iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm. Bāzes scenārijs līdz 2030. gadam neparedz ļoti būtisku tautsaimniecības nozaru struktūras maiņu, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tā saglabāsies tuva esošajai. Komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2030. gadam varētu palielināties par vienu procentpunktu. Pieaugums sagaidāms arī IT, būvniecības un rūpniecības nozaru īpatsvaram tautsaimniecībā. Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz samazināties. 19. tabula. Emisiju prognožu aprēķināšanā izmantotie makroekonomisko rādītāju prognozes 2017202020252030Iedzīvotāju skaits, miljons1,9861,8841,7591,638Privātais patēriņš, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro13,26616,15818,38620,339IKP, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro21,32825,23028,56431,599Emisiju prognožu aprēķināšanai enerģijas, transporta, kurināmā izmantošana rūpniecībā, kurināmā izmantošana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās tiek izmantots izveidotais enerģētikas ekonomikas klimata modelis MARKAL-Latvija (Fizikālās enerģētikas institūts), kas dod iespēju sasaistīt tautsaimniecības attīstību ar enerģijas patēriņu, enerģijas ražošanu un emisiju aprēķināšanu. Modelis atrod optimālu risinājumu katrā no definētiem scenārijiem, ievērojot mērķa funkciju, kas nosaka, ka optimāls risinājums ir tāds, kas nodrošina mazākās kopējās sistēmas izmaksu (enerģijas piegādes izmaksas) pie noteiktās ierobežojuma kopas. 23. attēls. Makroekonomisko rādītāju prognoze bāzes scenārijā Emisiju aprēķināšanai lauksaimniecībā tiek izmantoti aktivitātes dati, kas aprēķināti ar ekonometrisku modeļu kopu (LASAM (Latvian Agricultural Sector Analysis Model Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelis)). Īss apraksts par emisiju prognožu aprēķināšanas nosacījumiem sektoros Informācija par ikgadējiem emisiju aprēķiniem izmantotajām aprēķinu metodēm dažādos sektoros pieejams LVĢMC gatavotajā informatīvajā pārskata ziņojumā.39 Emisiju prognozes dažādām kategorijām tiek aprēķinātas pamatojoties uz ikgadējā nacionālā gaisa emisiju inventarizācijas ziņojumā izmatotām metodēm un piemērotiem vidējiem emisiju faktoriem. Starptautiskās emisiju aprēķināšanas vadlīnijas (EMEP/EEA 2016) noteic, ka var izmantot trīs dažādu pakāpju detalizācijas emisiju aprēķināšanas metodes. Agregētākā jeb vienkāršākā aprēķinu metodes pakāpe ir Tier1, bet augstākā detalizācijas metodes pakāpe ir Tier3. Enerģētikas sektorā izvēlētās emisiju aprēķināšanas metodes pakāpe ir atkarīgas no sadedzinātā kurināmā daudzuma un piemērojamā emisiju faktora, kas savukārt ir atkarīgs no izmantotā kurināmā veida un izmantotās sadedzināšanas tehnoloģijas. Tādā veidā tiek ņemts vērā atšķirības izmantotajās tehnoloģijās un to ietekme uz gaisu piesārņojošo emisiju daudzumu (iekārtas nodrošinājums ar gaisu piesārņojošo emisiju attīrīšanas tehnoloģijām). Diemžēl visbiežāk informācija par izmantotajām tehnoloģijām nav pieejama no statistikas pārskatiem (energobilances), tāpēc emisiju aprēķināšanai pārsvarā tiek izmantota Tier1 metode. Zemākajām emisiju aprēķināšanas metožu pakāpēm EMEP/EEA 2016 vadlīniju emisiju faktors, pirmkārt, ņem vērā izmantotā kurināmā veidu, bet izmantoto tehnoloģiju ietekme tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju par attiecīgā kategorijā tirgū plašāk pārstāvētajām tehnoloģijām. Enerģētikas nozares kategorijai, pakalpojumu sektora kategorijai, rūpniecības kategorijai, dzelzceļa transporta kategorijai tika izmantota Tier1 metode, bet mājsaimniecību un autotransporta kategorijai Tier2 emisiju aprēķināšanas metode. Emisiju aprēķins lauksaimniecības sektorā veikts atbilstoši Tier 1 un Tier 2 metodoloģijas līmenim. Pārējos sektoros emisiju prognožu aprēķināšanā tiek izmantoti izklājtabulu aprēķināšanas modeļi, kas atbilst EMEP/EEA 2016 vadlīniju Tier 1 līmenim. Tas nozīmē, ka kategorijām, kam emisiju prognožu aprēķināšanai tika izmantota Tier2 metode, emisiju daudzums ir atkarīgs no pieņēmumiem par tehnoloģiju izmaiņām nākotnē. Lai ņemtu vērā tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz emisiju daudzumu arī kategorijām, kurām pielietoja Tier1 metodi, emisiju prognozēšanā izmantotais vidējais emisiju faktors pa gadiem tika aprēķināts, pamatojoties uz pieņēmumiem par tehnoloģiju nomaiņu, kuru nosaka, piemēram, pieņemtais tiesiskais regulējums. Enerģētikas sektors Enerģētikas sektora, ieskaitot transporta sektoru, emisiju aprēķināšanas pamatā ir enerģētikas attīstības scenārija izveidošana un modelēšana. Enerģētikas sektora bāzes scenārijs paredz politikas un pasākumus, kas apkopoti šī pielikuma 18. tabulā. Izmantojot makroekonomisko prognozi un iepriekš aprakstīto enerģētikas sektora modelēšanas metodi ir prognozēts enerģijas gala patēriņš līdz 2040. gadam (sk. attēlu zemāk). Galvenās enerģētikas scenāriju ietekmējošās politikas ir AER politika un enerģijas efektivitātes politikas. Bāzes scenārijs paredz, ka tiek īstenoti kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponente atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai, tiek veicināta energoefektivitātes paaugstināšana un vietējo AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē un tiek īstenoti dažādi instrumenti enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizēšanai. 24. attēls. Prognozētais enerģijas gala patēriņš pa sektoriem bāzes scenārijā Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030. gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25 % un 25,3 % no kopējā enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām. Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā. Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos, transportā patērētās enerģijas daļa samazinās. 25. attēls. Prognozētais primārās enerģijas patēriņš bāzes scenārijā, PJ Pamatojoties uz modelī aprēķināto enerģijas galapatēriņa prognozi, optimizācijas modelis atrod bāzes scenārijam optimālāko risinājumu (minimālas sistēmas kopējās izmaksas) pie spēkā esošiem pasākumiem un politikām primāro resursu bilancei līdz 2050. gadam. • Aprēķinātais primārās enerģijas patēriņš 2030. gadā ir par apmēram 1,3 % lielāks nekā 2016. gadā. Galvenais iemesls šim palielinājumam ir elektroenerģijas importa samazināšanās 2030. gadā un tā aizvietošana ar uz vieta saražoto elektroenerģiju; • Bāzes scenārijā netiek paredzētas būtiskas izmaiņas primārās enerģijas veidu struktūrā 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu. Cietā fosilā kurināmā, dabas gāzes un naftas produktu daļa samazinās kopējā primārās enerģijas patēriņā, bet pieaug cietās biomasas daļa un pārējo (saules, vējš, hidro) AER veidu daļa kopējā primāro energoresursu patēriņā. Atjaunojamo energoresursu izmantošana Bāzes scenārijs paredz, ka ņemot vērā patreizējo politiku pamazām tiek samazināts esošā atbalsta lielums elektroenerģijas ražošanai no AER. Pie šāda nosacījuma un pieņēmumiem par fosilo energoresursu cenām un tehnoloģiju izmaksām līdz 2030. gadam, bāzes scenārijā aprēķinātā AER daļa līdz 2030. gadam svārstās ap 40 %, bet pēc tam 2050. gadā pieaug sasniedzot 55 %. Pieņēmumi par fosilā kurināmā cenu prognozi un pieņēmumi par AER tehnoloģiju izmaksu tendencēm nosaka to, ka pēc 2030. gada AER izmantošana no enerģētikas sistēmas kopējo izmaksu viedokļa kļūst arvien izdevīgāka. 26. attēls. AER daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa bāzes scenārijā Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030. gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25,0 % un 25,3 % no kopējā enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām. Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā. Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos, transportā patērētās enerģijas daļa samazinās. Lauksaimniecības sektors Ievērtētie emisiju samazinošie pasākumi lauksaimniecības sektorā atbilst 2016. gada ziņojumā ievērtētajiem: šķidrmēslu krātuves ir nosegtas ar dabīgu pārklājumu (salmi) vai, ja nav bieža krātuves iztukšošana, veidojos dabiska garoza (MK noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs"), kā arī liellopu un cūku šķidrmēsli ir iestrādāti 12 stundu, bet pakaišu kūtsmēsli 24 stundu laika periodā (MK noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"). Prognožu sagatavošanā izmantotas EMEP/EEA 2016 vadlīnijas, kas atbilst pēdējā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai izmantotajai metodikai. Detalizēts apraksts ir pieejam 2018. gada informatīvajā ziņojumā. NH3 un NOx emisiju aprēķins kūtsmēslu apsaimniekošanas kategorijā veikts atbilstoši Tier 2 metodoloģijas līmenim, augkopības kategorijā - Tier 1 un Tier 2. Lauksaimnieciskās ražošanas rādītāju prognozes aprēķinātas ar ekonometrisku modeļu kopu (LASAM (Latvian Agricultural Sector Analysis Model Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelis)), kas izveidots sadarbībā ar Zemkopības ministriju un sniegtas 20. tabulā. Darbību datu aprēķiniem izmantoti dati no Lauku saimniecību datu uzskaites tīkla, DG-AGRI un Centrālās Statistikas pārvalde. 20. tabula. Lauksaimniecības sektora darbības datu prognoze emisiju prognožu aprēķināšanai 2020203020402050Aramzeme, tūkst. ha1312132713201316Slāpekļa min.mēsli, tūkst.t83.390.593.796.2Slaucamās govis, tūkst. skaits147.3151.6141.7144.2Liellopi, tūkst. skaits443.9480.2460465.1Aitas, tūkst. skaits124154.9178196.5Cūkas, tūkst. skaits307.9291.6287.3283.2Kazas, tūkst. skaits12.512.111.911.7Zirgi, tūkst. skaits7.85.95.35.6Mājputni, tūkst. skaits5011524154065535Izslaukums, kg68988328927210000Plānojot pasākumus slāpekļa mēslojuma izmantošanas samazināšanai, tika noteikti pasākumi un to potenciāls attiecībā uz emisiju samazināšanu. Pieņēmumi par izmantotā slāpekļa samazinājuma relatīvo daudzumu attiecībā pret bāzes scenāriju ir apkopoti plāna 21. tabulā. Precīzā minerālmēslojuma lietošana samazina amonjaka emisiju attiecībā pret bāzes scenāriju 2030. gadā par 1,05 %, mēslošanas plānošana par 7,3 % un tauriņziežu iekļaušana augu rotācijā augsekā par 11,9 %. 21. tabula. Pieņēmumi, kas izmantoti veicot emisiju aprēķinus (avots: LLU aprēķini) Indikators202020252030Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem, kopā, tūkst.t. (bāzes prognoze)83.387.890.5Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem ar papildu pasākumiem, tūkst.t.78.977.672.2Relatīvais slāpekļa patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes scenāriju)Precīzā minerālmēslojuma lietošana0.1 %0.4 %1.05 %Mēslošanas plānošana0.8 %3.3 %7.3 %Tauriņzieži augu rotācijā4.4 %7.9 %11.9 %Kopējais izmantotā slāpekļa samazinājums pasākumu ietekmē5.3 %11.7 %20.2 %Emisijas prognožu aprēķinos, kas skaitāmi ar lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldību, izmantoti ar LPTP saistītie pieņēmumi par kopējo izdalīto slāpekli saimniecībās, kuru A kategorijas piesārņojošo darbību atļaujās ir minēts konkrētais pasākums. Ar LPTP saistītā kopējā slāpekļa izdalītās vērtības, kas izmantotas emisijas aprēķiniem ir apkopotas 22. tabulā. Pasākuma uzturēšana 2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no lauksaimniecības sektora samazinājumu par 2,8 %. 22. tabula. Ar LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis (avots: LPTP) ParametrsDzīvnieku kategorijaAr LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis (kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā)Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļaAtšķirtie sivēni1.5 4.0Audzējamās cūkas7.0 13.0Sivēnmātes (ar sivēniem)17.0 30.0Dējējvistas0.4 0.8Broileri0.2 0.6Pīles0.4 0.8Tītari1.0 2.3Pasākuma bioloģiskā piena lopkopība novērtēšanai izmantoti pētījuma "Lauksaimniecības sektora SEG emisiju aprēķina metodoloģijas un datu analīzes ar modelēšanas rīku izstrāde, integrējot klimata pārmaiņas" 2. apakšprojekta "Liellopu un cūku zarnu fermentācijas procesā izdalītā metāna un slāpekļa aprēķinu korekcijas un pilnveidošana" rezultāti. Plāna 23. tabulā ir apkopota informācija par emisijas apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības sistēmās. Pasākuma īstenošana 2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no lauksaimniecības sektora samazinājumu par 4,4 %. 23. tabula. Emisiju no vienas slaucamas govs salīdzinājums dažādu lauksaimniecības sistēmu ietvaros (avots: LLU projekta rezultāts) IndikatorsBioloģiskā lauksaimniecībaKonvencionālā lauksaimniecībaEmisijas samazinājums bioloģiskajā lauksaimniecībāKopējā SEG emisija. kg CO2 ek.36364517- 19,5 %NH3 emisija. kg NH316,253,3- 69,7 %Izdalītais slāpeklis. kg slāpekļa74,3119,24- 37,6 %Lai varētu novērtēt papildus atlasīto pasākumu ietekmi uz amonjaka emisiju samazināšanu, tika veikts pasākumu vispārējs raksturojums, norādot pasākumu ieviešanas būtību, ierobežojumus un indikatīvās izmaksas, kā arī to ietekmi uz amonjaka emisiju samazināšanu, kas pamatā balstās uz Labas lauksaimniecības prakses pamatkodeksu amonjaka emisiju samazināšanai, kuru 2014. gadā izstrādāja ANO. Lai novērtētu atlasīto amonjaka samazinošo pasākumu potenciālu plāna 24. tabulā tika identificētas saimniecības, kurās būtu ieviešami konkrētie pasākumi. Saimniecības ir iedalītas klasteros un plāna 25. tabulā ir sniegts to vispārējs raksturojums. 24. tabula. Pieņēmumi par amonjaka emisijas samazinošu pasākumu ieviešanu saimniecībās Pasākums1. klasteris2. klasteris3. klasteris4. klasteris5. klasterisSlāpekļa mēslojuma izmantošanaPrecīzā minerālmēslojuma lietošana X Mēslošanas plānošana X Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā)XXX Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnesŠķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldoša keramzīta granulu kārtuX Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldošu plastmasas plēves pārsegumuX Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar betona pārsegumuX Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar teltsveida pārklājumuX Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēmX X Biogāzes ražošanas veicināšanaX Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmuX Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar tiešas iestrādes izkliedētājuX Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm X Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem X Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)X Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)X Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h) XX Mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānu izstrādeX Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana X Saimniecību klasteru skaidrojums: 1. klasteris intensīvas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus pamatā tur iekštelpu novietnēs. 2. klasteris intensīvas graudkopības saimniecības. 3. klasteris vidēji lielas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus laiž ganībās. 4. klasteris bioloģiskās saimniecības. 5. klasteris piemājas saimniecības. 25. tabula. Saimniecību klasteru raksturojums Rādītājs1.klasteris2.klasteris3.klasteris4.klasteris5.klasterisSaimniecības, % no kopējā skaita0,4 %0,1 %25,4 %4,3 %69,8 %Izmantotā LIZ, % no kopējās platības15 %9 %46 %10 %20 %LIZ platība saimniecībā, ha>400 vai 040>200<400x<10 haLauksaimniecības dzīvniekiLiellopi (bez sl.govīm), % no kopējā skaita24 %x37 %28 %11 %Liellopu skaits (bez sl.govīm) saimniecībā>200x<200N.S.<5Slaucamās govis, % no kopējā skaita66 %x21 %8 %5 %Slaucamo govju skaits saimniecībā>300x<300N.S.<5Aitas, % no kopējā skaitaxx65 %26 %9 %Aitu skaits saimniecībāxx>10N.S.<10Cūkas, % no kopējā skaita91 %x5 %1 %3 %Cūku skaits saimniecībā>1000 <1000N.S.<10Mājputni, % no kopējā skaita88 %x11 %0,6 %0,4 %Mājputnu skaits saimniecībā>10 000x<10 000N.S.<50Kazas, % no kopējā skaitaxx42 %18 %39 %Zirgi, % no kopējā skaitaxx41 %9 %50 %Vidējais piena izslaukums, t gadā-1 dzīvn.8,5x7,05,04,5Izslaukums, kg dienā41,3x27,821,618,3Ganību sezonas garums liellopiem, dienasxx160180160LIZ izmantošanaPļavas un ganības, % no kopējās platības3 %x64 %14 %19 %Ilggadīgie stādījumi, % no kopējās platībasxx51 %11 %38 %Aramzeme, % no kopējās platības21 %13 %57 %3 %6 %t.sk. graudaugu sējumu platība, % no kopējās platības19 %21 %54 %4 %2 %Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), % no kopējā daudzuma valstī13 %25 %60 %02 %Iestrādātais organiskais mēslojums, t ha-190252,6Amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanai ir svarīgi zināt uz pasākuma ieviešanu attiecināmās platības un dzīvnieku skaitu (mērķplatības un mērķdzīvnieku skaits noteikts 2030. gadam, pieņemot, ka šī mērķa sasniegšana notiek pakāpeniski, sākot no 2021. gada, kad sākas ES jaunais plānošanas periods). Aprēķinos izmantotie pieņēmumi pamatojas uz Valsts pētījuma programmas "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT) 3.2. apakšprojekta "Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums" rezultātiem un uzkrāto pieredzi. Lai noskaidrotu amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ieviešanas iespējas saimniecībā, tika sagatavota aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par atlasīto pasākumu ieviešanas grūtības pakāpi saimniecībā. Aptaujā piedalījās 8 lauksaimniecības eksperti un iegūtie rezultāti apkopoti 26. tabulā. Ņemot vērā, ka pētījumā tika analizētas pasākumu grupas, kas saistāmas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu un kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus krātuves 5 saimniecību grupu (klasteru) ietvaros, dotajā vērtējumā neietilpst lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldības pasākumi atbilstoši LPTP un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības novērtējums. Pasākumu ieviešanas novērtēšanai izmantoti trīs raksturojumi: Viegli ieviešams pasākums ir viegli ieviešams, jo nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, un pasākuma ieviešana neprasa lielas investīcijas. Vidēji grūti ieviešams pasākums ir vidēji grūti ieviešams, jo zināšanas ir nepieciešamas, bet tās ir viegli apgūstamas, un investīcijas ir samērīgas. Grūti ieviešams pasākums ir grūti ieviešams, jo nepieciešamas specifiskas zināšanas un ļoti lielas investīcijas.26. tabula. Pasākumi, kas definēti saimniecību grupām PasākumsAttiecināmais pasākuma īstenošanas potenciālsPasākuma ieviešanas novērtējumsAmonjaka emisiju samazinājums, % NH3 2030Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanuMērķsaimniecības: 2. klasteris, kas veido 0,1 % no visām saimniecībām, apsaimnieko 9 % no LIZ, apsaimnieko 23 % no visām kviešu un 16 % no visām rapša platībām valstī, patērē 25 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Mērķkultūras: kvieši, rapsis. Platības mērķis 2025. gadam: ~27 000 ha kviešu platības jeb ~5 % no kopējās kviešu platības valstī, ~1000 ha rapšu platības jeb ~1 % no kopējās rapšu platības valstī. 2030. gadam: ~61 000 ha kviešu platības jeb ~11 % no kopējās kviešu platības valstī, ~4000 ha rapšu platības jeb ~4 % no kopējās rapšu platības valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.232 % Izstrādāt un praktiski ieviest kultūraugu mēslošanas plānošanu, kas balstās uz augšņu agronomiskās izpētes rezultātiem un nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktasMērķsaimniecības: SEG emisiju samazinājuma potenciāla aprēķinam tika izmantoti tikai 3. klastera dati, jo pārējos klasteros slāpekļa patēriņš nav tik liels, lai mēslošanas plānošanas rezultātā veidotos slāpekļa ietaupījums. 3. klasteris veido 25 % no kopējā saimniecību skaita valstī, apsaimnieko 46 % no LIZ, izlieto 60 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Mērķkultūras: visas kultūras. Platības mērķis 2025. gadam: ~109 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī. 2030. gadam: ~246 000 ha LIZ jeb ~12 % no kopējās LIZ platības valstī. Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas2.317 % Veicināt tauriņziežu iekļaušanu kultūraugu rotācijā, lai nodrošinātu atmosfēras slāpekļa piesaisti un samazinātu slāpekļa minerālmēslojuma lietošanuMērķsaimniecības: 1., 2. un 3. klastera saimniecības, kas kopā patērē 98 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Platības mērķis 2025. gadam: ~111 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī. 2030. gadam: ~172 000 ha LIZ jeb ~9 % no kopējās LIZ platības valstī. Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas3.244 % Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (1. variants - ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~1000 sl.govis jeb 1 % no visām sl.govīm valstī; cūkas ~3 000 cūkas jeb 1 % no visām cūkām valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.072 % Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (2. variants - ar tiešas iestrādes izkliedētāju)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar tiešas iestrādes izkliedētāju (inžektoru) (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~9 000 jeb 6 % no visām sl.govīm; cūkas ~24 000 jeb 8 % no visām cūkām. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.418 % Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (3. variants - ar lentveida izkliedētāju)Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~13 000 jeb 8 % no visām slaucamām govīm valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.147 % Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (4. variants - ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem)Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~3 000 jeb 2 % no visām slaucamām govīm valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.131 % Samazināt šķidro kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~52 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~30 % no visām cūkām valstī; 2030. gadam: slaucamās govis ~50 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~31 % no visām cūkām valstī. Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam1.855 % Samazināt pakaišu / bezpakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: mājputni ~2 260 000. jeb ~44 % no kopējā mājputnu skaita valstī; 2030. gadam: mājputni ~2 304 000 jeb ~44 % no visiem mājputniem valstī. Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam0.096 % Samazināt pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 12 h)Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 23,4 % no visiem liellopiem, 20,7 % no visām slaucamām govīm, 10,7 % no visiem mājputniem, 6,5 % no visām aitām, 5,3 % no visām cūkām, 42 % no visām kazām, 41 % no visiem zirgiem valstī.4. klastera saimniecības, kas veido ap 4,2 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 9,9 % no LIZ, audzē 27,9 % no visiem liellopiem 7,5 % no visām slaucamām govīm, 6,1 % no visiem mājputniem, 26,4 % no visām aitām, 1,4 % no visām cūkām, 18,2 % no visām kazām, 8,8 % no visiem zirgiem valstī. Mērķkultūras: visas kultūras. Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (12h). Mērķis 2025. gadam: liellopi ~171 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~863 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~46 000 jeb ~33 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem. 2030. gadam: liellopi ~169 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~880 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~51 000 jeb ~36 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem. Vidēji grūti ieviešams0.868 % Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (1. variants peldoša keramzīta granulu kārta vai Hexa-Cover materiāls)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas. Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu keramzīta granulu kārtu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī; 2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī. Vidēji grūti ieviešams0.517 % Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (2. variants peldošs plastmasas plēves pārsegums)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas. Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī; 2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī. Vidēji grūti ieviešams0.517 % Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (3. variants betona pārsegums)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas. Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar betonu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~3000 jeb ~2 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~8000 jeb ~3 % no visām cūkām valstī; 2030. gadam: slaucamās govis ~5000 jeb ~3 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~13 000 jeb ~4 % no visām cūkām valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām0.637 % Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (4. variants teltsveida pārklājums)Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas. Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar teltsveida pārklājumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~9000 jeb ~6 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~24 000 jeb ~8 % no visām cūkām valstī; 2030. gadam: slaucamās govis ~15 000. jeb ~10 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~34 000 jeb ~12 % no visām cūkām valstī. Vidēji grūti ieviešams0.557 % Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēmMērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 90,4 % no visām cūkām valstīm. 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķdzīvnieki: cūkas, slaucamas govis. Mērķdzīvnieku skaits: 1. klastera un 3. klastera saimniecības, kas nav ieviesušas iepriekš minētos pasākumus un apsaimnieko lagūnas tipa krātuves. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.724 % Biogāzes ražošanas veicināšanaMērķsaimniecības: 1. klasteris, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.Mērķdzīvnieki: mājputni. Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek nodoti biogāzei. Mērķis: 2025. gadam: mājputni ~408 000 jeb ~8 % no visiem mājputniem valstī; Mērķis 2030. gadam: mājputni ~922 000 jeb 18 % no visiem mājputniem valstī. Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu0.231 %. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaMērķsaimniecības: 4. klasteris, kurā 2016. gadā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita.Mērķdzīvnieki: slaucamās govis. Mērķdzīvnieku skaits: bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā. Vidēji grūti ieviešams4.353 % Šķīdinātāju izmantošanas sektors NMGOS emisijas no Šķīdinātāju sektora tiek aprēķinātas, izmantojot lejupejošo metodi "no augšas uz leju", galvenokārt pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu izmaiņām un piemērojot vienotu metodoloģiju visai laikrindai. Aprēķini veikti saskaņā ar EMEP/EEA 2016 vadlīnijām un atbilsts metodoloģijas pirmajam līmenim (Tier1). Pamatojoties uz iedzīvotāju skaita prognozi līdz 2030. gadam, tiek prognozēts, ka NMGOS emisijas no Šķīdinātāju sektora samazināsies laikposmā no 2016. līdz 2030. gadam, attiecīgi 2020. gadā par 3,4 %, 2030., gadā par 15,8 %. Prognozētās emisijas 2030. gadā ir par 18,6 % mazākas nekā 2005. gadā. Jutīguma analīze Kā jau iepriekš minēts, pieņēmumi par makroekonomisko rādītāju izmaiņām nākotnē ir viens no svarīgākajiem parametriem emisiju projekciju aprēķināšanā. Lai novērtētu makroekonomisko parametru ietekmi uz emisijām Enerģētikas sektorā, tika aprēķinātas emisijas alternatīvam scenārijam (Bāzes scen._AP), kurā tika izmantotas Ekonomikas ministrijas "optimistiskā scenārija" makroekonomiskie rādītāji (IKP, iedzīvotāju skaits, pievienotā vērtība, privātais patēriņš). Jutīguma analīze tika veikta NOx, SO2, NMGOS un PM2,5 emisijām 1A1; 1A2; 1A3 un 1A4 NFR formāta ziņošanas sektoriem (enerģijas pārveidošanas sektors, rūpniecība, transports, mājsaimniecības un pakalpojuma sektors). 27. attēls. Izmantoto makroekonomisko rādītāju salīdzinājums modelētajos scenārijos Alternatīvajā scenārijā tiek pieņemts, ka IKP 2030. gadā ir par apmēram 20 % lielāks nekā bāzes scenārijā un iedzīvotāju skaits ir par apmēram 12 % lielāks. Kā redzams attēlā zemāk, tad pieņēmumi par straujākiem IKP pieauguma tempiem un iedzīvotāju skaita samazināšanās stabilizēšanās jeb apturēšana palielina aprēķinātās enerģijas galapatēriņa prognozes 2030. gadam par 10 % pret bāzes scenāriju, bet enerģijas galapatēriņš alternatīvajā scenārijā pa sektoriem pret bāzes scenāriju 2030. gadā pieaug amplitūdā no 5-17 %. Lielākā ietekme ir mājsaimniecību sektorā, kur iedzīvotāju skaita palielināšanās pret bāzes scenāriju rada 16,9 % enerģijas galapatēriņa pieaugumu alternatīvajā scenārija uz 2030. gadu pret bāzes scenāriju. Transporta sektorā enerģijas galapatēriņš pieaug par 14,2 % pret bāzes scenāriju. 28. attēls. Aprēķinātās enerģijas gala patēriņa prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā Lielāks enerģijas galapatēriņš rada arī lielākas emisijas pie nosacījuma, ja netiek piemērotas papildus politikas, kas vērstas uz emisiju samazināšanu. 29. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā Enerģijas galapatēriņa un līdz ar to arī kopējais primārās enerģijas patēriņa pieaugums rada lielākas NOx emisijas. Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās NOx emisijas 2030. gadā ir par 9,8 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju ir enerģijas pārveidošanas sektorā un transportā (13 %), kā arī rūpniecībā (10 %). 30. attēls. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada apmēram 45 % no kopējām NMGOS emisijām, tad alternatīvajā scenārijā kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas, salīdzinot ar bāzes scenāriju, tiek ietekmētas mazāk nekā citām piesārņojošām vielām. Emisijas alternatīvajā scenārijā 2030. gadā ir par 5,9 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju ir enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecībā (12 %), bet pakalpojumu un transporta sektorā kā arī rūpniecībā (10 %). 31. attēls. Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada gandrīz 95 % no kopējām PM2,5 emisijām un biomasa ieņem nozīmīgu daļu no patērētā kurināmā, tad alternatīvajā scenārijā, kas raksturojas ar lielāku enerģijas galapatēriņu un kopējo primārās enerģijas patēriņu, emisiju pieaugums 2030. gadā pret bāzes scenāriju ir par 12,2 %. Lielākais pieaugums pret bāzes scenāriju ir rūpniecībā (21 %), transportā un enerģijas pārveidošanas sektoros (13 %). 32. attēls. Aprēķinātās SOx emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās SOx emisijas 2030. gadā ir par gandrīz 7 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Emisiju pieaugumu nosaka galvenokārt enerģijas pārveidošanas sektors un rūpniecība, kur pieaug galvenokārt cietā kurināmā izmantošana. Kā redzam attēlā tad lielākais pieaugums pret bāzes scenāriju ir 2020. gadā, jo alternatīvajā scenārijā izmantotā kurināmā daudzuma pieaugums enerģijas pārveidošanas sektorā pret bāzes scenāriju ir vislielākais. Iemesls ir elektroenerģijas importa samazināšanās un saražotās elektroenerģijas pieaugums, tajā skaitā izmantojot cieto biomasu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 5. pielikums. Plāna sasaiste ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem Pielikumā ir raksturoti Latvijas politikas plānošanas dokumentu mērķi un tie galvenie virzieni mērķu sasniegšanai, kuriem ir ietekme uz emisiju gaisā veidošanos. Dokumenta nosaukumsMērķisGalvenie virzieni mērķa sasniegšanai, kuriem ir ietekme uz emisijām gaisāEnerģētikas jomas (ieskaitot ēku sektoru) plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēmLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadamStratēģijas sadaļa "Atjaunojama un droša enerģija":Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tirgos Plaša vietējo AER izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai:visa veida biomasas (cietā, biogāze, biodegvielas) resursi nededzināmie AER vējš, saule, hidro Energoefektivitātes pasākumi: siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu samazināšana energoefektīvs ielu apgaismojums pilsētās, racionāla enerģijas patēriņa veicināšana mājsaimniecībās energoefektivitātes un produktu dzīves cikla analīzes apsvērumu iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu kritērijos Enerģijas starpsavienojumu izveide Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai "Konkurētspējīga ekonomika, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību. Tiek nodrošināti energoapgādes drošības mērķi. Indikatīvie mērķi 2030: 50 % AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā; Samazināts vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei par 50 %; Par 50 % samazināts enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem īstermiņā noteikt ievērojami augstākas, un vienlaikus izmaksu ziņā efektīvas, obligātas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai,noteikt brīvprātīgas ēku energoefektivitātes klases, t.sk., nulles-enerģijas patēriņa ēkas; intensīva atbalsta programma esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, īpaši daudzdzīvokļu ēku sektorā, viedo skaitītāju ieviešanu, galapatērētāju izpratnes veidošana par sava enerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu efektivitātes paaugstināšana, 2030. gadā šo zudumu līmeņatzīmi tuvinot 10 % jaunu patērētāju pieslēgšanas stimulēšana efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām, Zaļā iepirkuma plašāka ieviešana noteikt prasības un atbalsta mehānismus decentralizēto AER tehnoloģiju izmantošanai jaunās un renovētās ēkās, tā veicinot šo sistēmu integrāciju centralizētajās siltumapgādes sistēmās, efektīva regulējuma izstrāde sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstībai jauna AER elektroenergijas ražošanas atbalsta instrumenta izstrāde pasākumi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu tālākai attīstībai Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijaMobilizēt ieguldījumus gan valsts, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību fonda atjaunošanāĒku energoefektivitātes pasākumu īstenošana, izmantojot jaunas finansēšanas pieejas (ESKO u.c) nepieciešama šo jauno pieeju izstrādeRegulāri pārskatīt minimālās ēku energoefektivitātes prasības -ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām, vēlams papildus pasākums Veidot atbalsta instrumentu gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībai, vēlams papildus pasākums Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanaiEnergoefektivitātes palielināšanas mērķisAER īpatsvara palielināšanas mērķis SEG emisiju samazināšanas mērķis Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās, sabiedriskajās un ražošanas ēkās,Efektīva apgaismojuma infrastruktūra pašvaldību publiskajās teritorijās Energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā Tiesiskās bāzes sakārtošana un Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai SEG emisiju ierobežošana Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadamNodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes un emisiju intensitātes samazināšanos un vietējo AER īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.(Rīcības virziena "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" 1.mērķis) Pašvaldību energoplānu izstrāde, paredzot kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz AER;Energoefektivitātes programmas valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātei un pārejai uz AER; AER izmantošana enerģijas ražošanā Energoefektivitātes veicināšana centralizētajā siltumapgādē Energoinfrastruktūras tīklu attīstība Energoefektīvu preču un pakalpojumu nodrošināšana publiskajos iepirkumos ("Zaļais publiskais iepirkums") DP "Izaugsme un Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodamPrioritārais virziens "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs"Atbalsts tiek sniegtsenergoefektivitātes pasākumiem un vietējo AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē, energoefektivitātes pasākumiem valsts, pašvaldību un (daudzdzīvokļu) dzīvojamās ēkās. Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadamLatvijas enerģētikas politikas galvenais ilgtermiņa mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņuveicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam ES fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai,izvērtēt citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi centralizētās siltumapgādes siltumavotu un pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība energoefektivitātes paaugstināšana valsts, pašvaldību un daudzdzīvokļu ēkās viedo skaitītāju ieviešanas veicināšana, sabiedrības informēšana un izglītošana par dažādām energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi, tajā skaitā viedo skaitītāju piedāvātajām iespējām, elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras pilnveidošana, elektroenerģijas sadales sistēmas drošuma uzlabošana un elektrotīkla modernizācijas veikšana Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanaiNodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.-2020. gadamEnergoefektivitātes pasākumu īstenošana:Energopārvaldības sistēmas valsts iestādēs un pašvaldībās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšana rūpniecības uzņēmumos Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti Energoefektivitātes pienākuma shēmaEnergoefektivitātes pienākuma shēma valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada 29. maijā un īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim.Energoefektivitātes pasākumi.Līdz 2020. gada 31. decembrim pasākumus veic shēmā iekļautie elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersanti (līdz 2020. gada 31. decembrim). Var tikt pieņemts lēmums par papildus nozaru iekļaušanu shēmā pēc 2020. gada 31. decembra. Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģijaApzināt emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai.Indikatīvās investīciju projektu konkursu tēmas periodam līdz 2020. gadam:SEG emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos (notiek), SEG emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas (notiek). SEG emisiju samazināšana, izmantojot viedās pilsētvides tehnoloģijas (notiek), SEG emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību (notiek) SEG emisiju samazināšana ražošanas procesos, nodrošinot izmantotās enerģijas atgūšanu un atkārtotu izmantošanu (indikatīvi paredzēts Stratēģijā) SEG emisiju samazināšana, izmantojot AER tehnoloģijas mājsaimniecībās (indikatīvi paredzēts Stratēģijā) Transporta jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēmLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadamAttīstības virziens "Atjaunojama un droša enerģija"Prioritārais ilgtermiņa rīcības virziens "Energoefektīva un videi draudzīga transporta politika". primāri jāuzlabo sabiedriskā transporta kvalitāte un pieejamība un jāpalielina tā popularitāte sabiedrībāattīstot sabiedriskā transporta infrastruktūru, tai skaitā uzlabojot reģionālo un starptautisko satiksmi, par prioritāti jānosaka sliežu transports elektriskā transporta energoefektivitātes uzlabošana un sasaiste ar citiem transporta veidiem jāorganizē pakāpeniska sabiedrisko transportlīdzekļu apkalpošana ar vietējiem AER veidiem jāatbalsta degvielu ekonomējošu transportlīdzekļu lietojums mājsaimniecību līmenī jāveicina sabiedriskā transporta un privātā autotransporta pāreja uz elektrisko piedziņu, ar biogāzi un biodegvielu darbināmiem un hibrīddzinējiem aprīkotiem automobiļiem, ir jāveicina elektroautomobiļu un ar hibrīdzinējiem aprīkotu automobiļu izmantošana, jo īpaši lielo pilsētu centros un aglomerācijās ir iespējami personīgā transporta lietošanas ierobežojumi jāveido gājējiem un velosipēdistiem piemērota vide un infrastruktūra lielo pilsētu centros jānosaka zemu emisiju zonas gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanai;. jāīsteno pilotprojekti par daļēju vai pilnīgu autotransporta kustības ierobežošanu pilsētas daļās, par gājēju ielu veidošanu un integrētu veloceliņu tīklu. ar fiskālām metodēm ierobežot neracionālu kravas transporta izmantošanu, un veicināt kravas transporta ar mazāku piesārņojošo vielu emisiju uz pārvadātās kravas vienību un transporta līdzekļa masu izmantošanu kravu transportēšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto dzelzceļš platjoslas interneta un e-pakalpojumu pieejamība kā instruments izvairīties no piespiedu pārvietošanās Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai"Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu.Plašāka AER izmantošana publiskajā transportā, tai skaitātālāka dzelzceļa transporta elektrifikācija, veicināt sabiedriskā transporta pāreju uz biodegvielu izmantošanu vidējā termiņā saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai izstrādāt valsts atbalsta mehānismu 2.paaudzes biodegvielas ražošanas veicināšanai nodrošināt vienota elektriskā autotransporta uzlādes tīkla ieviešanu Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Izvērtēt biodegvielas 2.paaudzes un citu ilgtspējīgas biodegvielu ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā, tostarp e-degvielas ražošanu, izmantojot ūdeņraža tehnoloģijasAttīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Veicināt bezizmešu transporta attīstību Rīgas pilsētā (atbildīgais - RD) Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanaiEnergoefektivitātes palielināšanas mērķisAR īpatsvara palielināšanas mērķis Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorāBiodegvielas izmantošanas veicināšana transporta sektorā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadamRīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtermiņa attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un SEG apjomus (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu) Rīcības virziens "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai" Mērķis 1 Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama tajā skaitā ilgtspējīga transporta infrastruktūra, kas nodrošina mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamībuPlāns uzsver tranzīta koridoru elektrifikācijas un modernizācijas nozīmi. Ir nepieciešamas atbalsta programmas pārejai uz AER transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai, atbalstot tikai tādus AER, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu AER izmantošana/ Ir nepieciešams izveidot efektīvu un sabalansētu, vienotu autobusu-vilcienu maršrutu, sabiedriskā transporta sistēmu DP "Izaugsme un nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodamPrioritārie virzieni "Ilgtspējīga transporta sistēma" un "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, palielināt videi draudzīgu sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaitu. Tiek tālāk attīstīts pilsētas sliežu transports, kā arī AER un elektrības izmantošana sabiedriskā transporta autobusos.elektromobilitātes veicināšana, izveidojot nacionāla mēroga ātrās uzlādes tīklu (150 uzlādes vietas) dzelzceļa elektrifikācija Transporta attīstības pamatnostādnes (TAP) 2014.-2020. gadamKonkurētspējīgu, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas garantē augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus (tajā skaitā ES fondus).valsts un reģionālo autoceļu infrastruktūras sakārtošana un saglabāšana,nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstība, Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija, tranzītielu sakārtošana pilsētās, Rīgas attīstība par dinamiski augošu nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru, kā arī veicināt reģionālo lidostu attīstību ostu attīstība, paredzot kravu apgrozījuma pieaugumu ostās straujāku nekā konkurējošo valstu ostās, konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra, tajā skaitā attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus, jauna dzelzceļa elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu infrastruktūru, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu elektromobilitātes veicināšana, izveidojot uzlādes tīklu velotransporta attīstības Kā būtiski rezultāti ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti: samazināts valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 57 %, salīdzinot ar 2012. gadu palielinājusies elektromobilitātes loma 2020. gadā ETL ir 2,3 % no jaunajiem transportlīdzekļiem Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017-2020. gadam (ADAP)Noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībpolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu SEG emisijas. Attiecas uz autotransportu, gaisa un jūras transportuLai gan ADAP nav atsevišķi analizēta transporta sektora ietekme uz gaisa kvalitāti, ir jāuzsver, ņemot vērā autotransporta radīto emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti, netieši secināms, ka, īstenojot Plānā paredzētos pasākumus, iespējama pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tādus Plānā skatītus alternatīvās degvielas veidus kā ūdeņraža degviela un elektroenerģija, kuru uzlādes infrastruktūras attīstība veicinās plašāku šo transportlīdzekļa veidu izmantošanu. Tāpat uzsvērts, ka dabasgāze un biometāns transportlīdzekļos var kļūt par nozīmīgu degvielas veidu.Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadamIntegrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā un veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanuVelosatiksmes infrastruktūras attīstība, rezultātā palielinot velosipēdu ceļu kopgarumu valstī un procentuālais velosipēdistu īpatsvars no kopējiem valsts iedzīvotājiemRūpniecības jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēmLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Inovāciju un augstas pievienotās vērtības rūpniecības attīstība, efektivitātes pieaugumu ražošanā.Pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, AER izmantošana un tehnoloģiju attīstība. Energointensitātes samazinājums ekonomikā tiek prognozēts 2030. gadā aptuveni 2x salīdzinot ar bāzes vērtību. Tiek prognozēts, ka augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars no visa eksporta gadā 2030. gadā pārsniedz 15 %, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem 40 %. Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai"Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu.Energoefektivitātes veicināšana rūpniecības sektorāMVU darbības energoefektivitātes paaugstināšana, veicinot energoauditu un energovadības sistēmu ieviešanu un aktivizējot nozares asociāciju lomu energoefektivitātes veicināšanai, valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai rūpniecības sektorā Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanaiIeguldījumu pētniecībā un attīstībā mērķisInovāciju veicināšana, atbalsts inovatīvu komersantu attīstībaiNacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadamVeicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas, palielinot tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportuNosaka nepieciešamību izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanas un emisiju samazināšanas risinājumiem rūpniecības sektorā, izmantojot finanšu instrumentu darbības principu, ar mērķi uzlabot komersantu energoefektivitāti.Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadamRīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"Attīstība ir jānodrošina, nepārsniedzot ilgtermiņa attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un SEG emisiju apjomus.Plāns nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju rūpniecības un citos sektoros. DP "Izaugsme un Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodamPrioritārais virziens "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" Prioritārā virziena viens no SAM nosaka veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanaiNodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto1 enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.-2020. gadamEnergoauditi un Energopārvaldības sistēmas lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājosBrīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti Atkritumu apsaimniekošanas jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēmLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadamSaglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei(Rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" 1.mērķis Atkritumu šķirošana un daļēji savākto atkritumu pārstrādeInformatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai"Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu.Veicināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanaiEnerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Izvērtēt iespējas atkritumu utilizācijas veicināšanai enerģijas ražošanā un iespējas ieviest pilotprojektuAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. 2020. gadamSamazināt apglabājamo atkritumu plūsmu, palielinot atkritumu pārstrādi 50 % līdz 80 % apmērā atkarībā no atkritumu veida.Attīstīt un pilnveidot sabiedrības vides apziņu un zaļo domāšanu Lauksaimniecības jomas un mežsaimniecības jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēmLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadamRīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju tajā skaitā lauksaimniecības nozarē.Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam Lauksaimniecībā prioritārie pasākumi ir efektivitātes paaugstināšana, t.i. ražošanas un pārstrādes darbību intensifikācija, lai samazinātu emisijas.Plāns paredz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu. Investīciju atbalsts tiek piešķirts jaunu un energoefektīvāku tehnoloģisko iekārtu iegādei un ražošanas ēku efektivitātes paaugstināšanai pārtikas pārstrādes uzņēmumos, kā arī enerģijas ražošanai, izmantojot ekonomiski pamatotas AER tehnoloģijas un balstoties uz ilgtspējības principiem atbilstošu AER izmantošana lauksaimnieciskā ražošanā un pārstrādē. Agrovides maksājumi ir instruments arī piesārņojuma samazināšanai. Programma uzsver sinerģiju starp SEG emisiju un amonjaka emisiju samazināšanas darbībām. SEG un amonjaka emisijas samazināšanu plānots sasniegt, galvenokārt, atbalstot jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību, precīzu tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu saimniecību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus. Programmas pasākumi sekmē AER, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām. Latvijas bioekonomikas stratēģija 2030Bioekonomikas nozarēs tiek izstrādātas un ieviestas inovatīvas pieejas dabas resursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, lai attīstītu tautsaimniecību, nodrošinot augstu pievienoto vērtību, veicinot eksportu un nodarbinātību, kā arī vienlaikus sabalansējot ekonomiskās intereses ar vides kvalitātes nodrošināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu.Bioekonomikas attīstīšana ļauj izvairīties no fosilo resursu izmantošanas dēļ radītām nevēlamām ietekmēm un panākt bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu un ķīmisko vielu aizstāšanu ar drošām alternatīvām. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu.Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadamLatvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtībuJaunu koksnes produktu un uzņēmumu attīstība - samazināt apaļo kokmateriālu un kokapstrādes blakusproduktu eksporta īpatsvaruTiek apskatīti risinājumus SEG un gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanai mežizstrādes procesā. Viens no pasākumiem ir optimāls meža ceļu blīvums 1 Pārņemts ar MK 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"2 Vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/clean-air/ 3 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018 "Air Quality in Europe -2018 Report", ISSN 1977-8449, https://www.eea.europa.eu/ publications/air-quality-in-europe-2018 4 Sniegtā tabula ir sastādīta, izmantojot Eiropas Vides Aģentūras ziņojuma No 12/2018 "Air Quality in Europe -2018 Report" 10.2 tabulas datus. 5 Eiropas Vides aģentūras 2017.un 2018. gada ziņojumos (Air Quality in Europe 2017 & 2018 Reports) 3.1 nodaļā "Effects of air pollution" sniegtā informācija, atsaucoties uz PVO pētījumiem 6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 7. septembra rīkojums Nr. 277 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu valstī" 7 LVĢMC (2018). "Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā" 8 LVĢMC vietne https://www.meteo.lv/lapas/vide/gaiss/gaisa-kvalitate/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati?id=1037&nid=509 9 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, apstiprināta 2016. gada 12. decembrī (Rīgas Domes lēmums Nr. 4641). 10 Emisijas, ko rada Rīgas brīvostā ienākošie kuģi (to dzinēji) to stāvēšanas laikā piestātnēs. Savukārt emisijas no kuģu manevrēšanas ir iekļautas mobilo avotu emisijās. 11 Pieejams: http://emep.int/publ/reports/2016/Country_Reports/report_LV.pdf 12 Direktīva pārņemta ar MK 06.12.2011, noteikumiem Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem) 13 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 97. lpp, attēli 8.2.7 un 8.2.8 14 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 98.l pp, attēli 8.2.9 un 8.2.10 15 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016. 2020. gadam, 77. lpp, attēli 7.2.5 un 7.2.6 16 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016. 2020. gadam, 96.lpp, attēli 8.2.5 un 8.2.6 17 Pieejams: https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/nec_revised/inventories/envwqqufw/ 18 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530 19 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai. 20 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros noteiktajiem SAM: - 4.2.2. "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās"; - 4.2.1. "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās"; - 4.3.1. "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē". 21 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" un 4.4.1. SAM "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" 22 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārais virziens "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. SAM "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti", 6.1.3. SAM "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu", 6.1.4. SAM "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu", 6.1.5. SAM "Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana", 6.3.1. SAM "Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti" 23 Apstiprināts ar MK 25.04.2017. rīkojumu Nr. 202 : Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam" 24 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros noteiktajam 4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē"; 25 atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārais virziens "Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana" 5.2.1. SAM "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 26 Augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi noteikti MK 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 27 Skatīt 4. pielikuma 18. tabulā minētos Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumus 28 Tiek īstenots atbilstoši DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 29 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302 (2017. gada 15. februāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu 30 "Progress towards the achievement of the EU's air quality and emissions objectives" International Institute for Applied Systems Analysis (2018). 31 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums NO 20/2014 "Costs of air pollution from European industrial facilities 2008-2012 an updated assessment". 32 "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā", SIA Estonian, Latvian&Lithuanian Environment (2016). 33 "A Flexibility Mechanism for Complying with National Emission Ceilings" TSAP Report #15, International Institute for Applied Systems Analysis (2014). 34 Norādītā vērtība 26 µg/m3 atbilst apakšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim: piesārņojuma līmenim, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai citu objektīvu novērtējuma metodi (saskaņā ar MK 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti") 35 Kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP- The European Monitoring and Evaluation Programme) 36 ja naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā un vairāk 37 nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem 38 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530 39 Pieejams: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Piesarnojums/New/LV_IIR_2019.pdf 40 Cūku un mājputnu audzēšanas gadījumā 6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce