5. Article

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Līdzdalības budžeta ieviešanai nav ietekmes uz valsts budžetu. Nacionālā līmenī, piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu, ir nepieciešams radīt IT platformu vai integrēt šo rīku kādā no esošajām platformām, kura nodrošinātu iespēju ideju iesniegšanai un balsošanai. Tāpat, esošo resursu ietvaros vai piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu, tiks nodrošināta pašvaldību metodiskā vadība līdzdalības budžeta ieviešanai un izglītojošie pasākumi sabiedrībai. Līdzdalības budžeta ieviešana neietekmē pašvaldību budžetu, jo neparedz papildus finansējuma piešķiršanu, bet esošā budžeta izlietojumu pēc līdzdalības budžeta principiem.53 Vienlaikus pašvaldībai ir jārēķinās ar administratīvajiem izdevumiem, lai līdzdalības budžetu būtu iespējams īstenot. Sākotnējās līdzdalības budžeta īstenošanas izmaksas varētu būt ievērojamas, tomēr, ja process tiek īstenots ikgadēji, šīm izmaksām ir tendence samazināties, jo cilvēki jau ir iepazinuši procesu. Pašvaldībai, īstenojot līdzdalības budžetu, ir jārēķinās ar sekojošām administratīvajām izmaksām. Pirmkārt, ir jārēķinās ar izmaksām līdzdalības budžeta īstenošanas modeļa sagatavošanā, iesniegto ideju vērtēšanā un iedzīvotāju konsultēšanā (gan pirms projektu ideju iesniegšanas, gan pēc tam vēlāk, kad idejas ir apstiprinātas). Šajā ziņā ir jārēķinās ar cilvēkresursiem, piemēram, Gdaņskas gadījumā tika izveidota atsevišķa nodaļa, kas strādā ar līdzdalības budžeta jautājumiem. Sākotnēji tajā strādā tikai 2 cilvēki, bet tagad jau 5. Savukārt, Tartu gadījumā procesa izstrādes posmā tika noslēgts konsultāciju līgums ar "E-governanace Academy", kas palīdzēja izstrādāt modeli, savukārt, pašvaldībā ar līdzdalības budžeta jautājumiem strādā pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Otrkārt, ir jāparedz izmaksas sabiedrības mobilizēšanai un līdzdalības budžeta popularizēšanas nodrošināšanai. Sabiedrības informēšanai ir ļoti būtiska nozīme, lai veiksmīgi ieviestu līdzdalības budžetu. Piemēram, Tartu pašvaldība izmantoja lielus ekrānus, ar kuru palīdzību tika popularizēts līdzdalības budžets. Gdaņskas pašvaldība izvietoja reklāmas uz sabiedriskā transporta, kā arī balsošanas etapā, brauca uz katru pilsētas apkaimi, kurā veselu dienu stāvēja telts ar pašvaldības pārstāvjiem un aicināja iedzīvotājus balsot par idejām un skaidroja iedzīvotājiem neskaidros jautājumus par līdzdalības budžetu. Mārketinga izmaksas ir ļoti dažādas, piemēram, Tartu mārketinga budžets pirmajā gadā bija 8 000 euro, savukārt, Gdaņskas 2019. gada līdzdalības budžeta mārketinga budžets bija 64,3 tūkstoši euro. Rīgas gadījumā mārketingam tika izmantoti salīdzinoši nedaudz līdzekļu, piemēram, tika izgatavoti informatīvi plakāti. Projekts arī neilgi tika reklamēts kanālos, ar kuriem RD ir slēgts līgums/notiek sadarbība, piemēram, avīzēs. Turpmākā rīcība: