26. Article

Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem. Arī Saeima atbildes rakstā un pieaicinātās personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecināmas uz privāto augstskolu darbību un ar to saistītajām personām. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi: ja apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad nepieciešams precizēt, ciktāl tā šo normu izvērtēs (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 6. punktu un 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 13. punktu). Arī izskatāmajā lietā nepieciešams precizēt, attiecībā uz kurām personām izvērtējama apstrīdēto normu atbilstība Satversmei. Pieteikuma iesniedzējs un vairākas lietā pieaicinātās personas, piemēram, Augstākās izglītības padome un Privāto augstskolu asociācija, norāda, ka augstskolām būtu jādod brīvība izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu. Savukārt Saeima, kā arī pieaicinātās personas Izglītības un zinātnes ministrija, Kārlis Šadurskis un Ina Druviete norāda, ka valstij ir jāregulē valodu izmantojums augstākajā izglītībā. Tomēr visas lietā pieaicinātās personas piekrīt tam, ka privāto un valsts augstskolu darbības regulējumam jābūt vienādam. Satversmes tiesa atzīmē, ka augstskolu autonomija un akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām augstskolām. Tomēr, ņemot vērā pieteikumā sniegtos argumentus un citus lietas materiālus, Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību privāto augstskolu mācībspēku un studējošo, kā arī privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām.