27. Article

Augstskolu likuma 5. pants noteic augstskolu uzdevumus. Ar 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Augstskolu likumā tie papildināti ar jaunu uzdevumu - izkopt un attīstīt valsts valodu. Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver tiesības pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz izglītības sistēma, tostarp augstākā izglītība. Attiecīgi tas nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu). Ņemot vērā augstākās izglītības nozīmi sabiedrības ilgtspējā un nacionālās zinātnes attīstībā, valstij, ievērojot augstākās izglītības iestāžu autonomiju un akadēmisko brīvību, ir pienākums izveidot tādu augstākās izglītības sistēmu, kas nodrošina šo izglītības iestāžu darbību visas sabiedrības interesēs. Kā norādīts iepriekš, augstskolu autonomija un akadēmiskā brīvība nepieciešama tādēļ, lai sabiedrība varētu gūt labumu no augstskolu un to mācībspēku akadēmiskās darbības. Augstskolu likuma 5. panta ceturtā daļa uzliek augstskolām pienākumu organizēt savu darbu sabiedrības interesēs. Tāpat kā augstskolu uzdevumi, kas Augstskolu likuma 5. panta pirmajā daļā bija ietverti pirms 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Augstskolu likumā, - izkopt un attīstīt mākslu un zinātni -, arī uzdevums izkopt un attīstīt valsts valodu uzsver to, ka augstskolas darbojas sabiedrības interesēs. Satversmes 4. pants noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. No valsts valodas konstitucionālā statusa izriet valsts valodas funkcija būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tādējādi valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs. Augstskolu autonomija un no tās izrietošās tiesības pieņemt lēmumus par savu akadēmisko darbību, tāpat kā valsts pienākumi nodrošināt pilnvērtīgu augstāko izglītību un veicināt valsts valodas izmantošanu, ir vērstas uz sabiedrības interešu veicināšanu un aizsardzību. Tātad gan augstskolu autonomija un akadēmiskā brīvība, gan Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas vārdi "un valsts valodu" ir vērsti uz sabiedrības interešu aizsardzību. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka ar Augstskolu likuma 5. pantā noteikto pienākumu izkopt un attīstīt valsts valodu likumdevējs ir konkretizējis valsts pozitīvo pienākumu radīt tādu augstākās izglītības regulējumu, kas nodrošina augstskolu darbību sabiedrības interesēs. Turklāt jāņem vērā, ka apstrīdētā norma dod augstskolām plašu rīcības brīvību šā uzdevuma izpildē. Līdz ar to Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešais teikums atbilst Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu.