28. Article

Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa noteic, ka visas augstskolas, tostarp privātās augstskolas, studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai minētajā normā paredzētajos gadījumos. Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punktu), kopīgās studiju programmas (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 4. punktu) un studiju programmas valodu un kultūras studijās (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 3. punktu). Tāpat Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piekto daļu no jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punktu). Valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, atļauts īstenot tikai studiju programmas valodu un kultūras studijās (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 3. punktu). Citos gadījumos svešvalodu izmantošana studiju procesā nav atļauta. 28.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone tiesas sēdē norādīja, ka, interpretējot Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punktu kopsakarā ar Augstskolu likuma 45. panta otro daļu, studiju programmās, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, drīkst uzņemt arī Latvijas valstspiederīgos studējošos. Vairākas pieaicinātās personas, tostarp Augstākās izglītības padomes pārstāvis Jānis Vētra un Privāto augstskolu asociācijas pārstāve Irina Cvetkova, apšaubīja šādu interpretācijas rezultātu. Tieslietu ministrijas pārstāve Iveta Brīnuma un pieaicinātā persona Kārlis Šadurskis norādīja, ka, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija šīs normas šādā veidā interpretējot, tomēr neesot uzskatāms, ka šāda interpretācija skaidri izrietētu no Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punkta. Saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punktu Eiropas Savienības valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, kā arī studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Satversmes tiesa ir norādījusi: lai noteiktu apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot šo normu un ar to cieši saistīto normu mērķus un patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 2. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 9. punktu). Atbilstoši tiesiskas valsts principam tiesību piemērotājs ir padots likumam un tiesībām, tāpēc tas drīkst savus secinājumus balstīt tikai uz juridiskiem, bet ne tiesībpolitiskiem argumentiem. Proti, tiesību piemērotājam konkrētais tiesiskais strīds ir jāizlemj, balstoties uz tiesību (juridiskajiem) argumentiem, tos atdalot no tiesībpolitiskiem argumentiem. Juridiskā argumentācija visupirms balstās uz juridisko metožu izmantošanu, tostarp tiesību normu interpretāciju (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 12. punktu). Izskatāmajā lietā, izmantojot visas tiesību normu interpretācijas metodes, Satversmes tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punkta tekstu būtu iespējams interpretēt tādējādi, ka studiju programmās, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, drīkst uzņemt Latvijas valstspiederīgos studējošos. Līdz ar to studiju programmās, kurās tiek uzņemti Latvijas valstspiederīgie, svešvalodas drīkst izmantot tikai Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos, kā arī vienā no šā panta trešās daļas 1. punktā minētajiem gadījumiem - īstenojot studiju programmas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. 28.2. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ir savstarpēji saistītas tiesību normas. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa kopš 2018. gada 21. jūnija grozījumu Augstskolu likumā stāšanās spēkā regulē privāto augstākās izglītības iestāžu iespējas izmantot svešvalodas studiju procesā. Pārejas noteikumu 49. punktā noteikts pārejas periods šā regulējuma ieviešanai. Līdz ar to Satversmes tiesa, vērtējot Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu, šīs apstrīdētās normas aplūkos kā vienotu regulējumu.