31. Article

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018‑15‑01 13. punktu). 31.1. No demokrātiskas tiesiskas valsts principa izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie priekšnoteikumi un prasības. Likumdevējs izskata likumprojektu atklāti Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs, ietverot apspriešanas iespēju un nodrošinot, ka deputāti var izmantot savas runas un balsošanas tiesības. Tāpat paredzētais tiesiskais regulējums gadījumos, kad tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Tieši priekšlikumu apspriešana nodrošina iespēju izvērtēt, vai pastāv paredzētā tiesiskā regulējuma alternatīvas. Demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam ir arī pienākums savlaicīgi un pienācīgi informēt un pēc iespējas - tieši vai pastarpināti - iesaistīt likumdošanas procesā sabiedrību un konsultēties ar ieinteresētajām personām (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu). Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo priekšlikums grozīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu, attiecinot to arī uz privātajām augstskolām, iekļauts grozījumu Augstskolu likuma projektā tikai pirms trešā lasījuma. Tādējādi pamattiesību ierobežojums un tā samērīgums, tostarp apstrīdēto normu atbilstība Eiropas Savienības tiesībām, neesot pienācīgi izvērtēts, kā arī neesot pietiekami uzklausīti ieinteresēto pušu pārstāvji. Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa attiecināta uz privātajām augstskolām jau vairāk nekā 20 gadu garumā valstī īstenotās izglītības reformas ietvaros. Turklāt Komisija, izskatot priekšlikumus par vairākiem grozījumiem Augstskolu likumā, esot apspriedusi dažādus ar valodu izmantošanu augstākajā izglītībā saistītus jautājumus. Vairākas pieaicinātās personas, tostarp Izglītības un zinātnes ministrija, Ina Druviete un Aigars Rostovskis, norādīja, ka valodas reformas ietvaros vairākkārt notikušas diskusijas par nepieciešamību stiprināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā. Arī tiesībsargs un Tieslietu ministrija Satversmes tiesai iesniegtajos viedokļos uzsver, ka priekšlikums par Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas attiecināšanu uz privātajām augstskolām esot pietiekami apspriests. Savukārt Augstākās izglītības padomes pārstāvis Jānis Vētra tiesas sēdē izteicās, ka priekšlikums attiecināt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu uz privātajām augstskolām padomei esot bijis pārsteigums. Arī Privāto augstskolu asociācijas pārstāve Irina Cvetkova uzskata, ka apstrīdētā norma pirms tās pieņemšanas nav pietiekami apspriesta. 31.2. Priekšlikums attiecināt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu arī uz privātajām augstākās izglītības iestādēm Saeimai tika iesniegts 2018. gada 1. jūnijā. Komisija to skatīja un atbalstīja 2018. gada 6. jūnija sēdē. 2018. gada 13. jūnija sēdē Komisija atgriezās pie diskusijām par šo jautājumu, kā arī par attiecīgā regulējuma pārejas noteikumiem. Saeima visas apstrīdētās normas, tostarp arī Augstskolu likuma 5. pantu, kura sākotnējā redakcija Saeimai tika iesniegta jau 2017. gadā, atbalstīja 2018. gada 21. jūnija sēdē. Fakts, ka priekšlikums par grozījumiem Augstskolu likuma 56. pantā un ar to saistīto pārejas noteikumu 49. punktu Saeimai tika iesniegts tikai pirms likumprojekta trešā lasījuma, pats par sevi nenozīmē, ka likums, kurā šis priekšlikums iestrādāts, būtu pieņemts neatbilstošā kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punktu un 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 18.1. punktu). Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka no tiesiskas valsts principa izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Atbilstoši labas likumdošanas principam likumdevējam ir pienākums likumdošanas procesā izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas. Turklāt likumdevējam ir jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Arī tad, ja priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, likumdevējam ir pienākums ievērot labas likumdošanas principu. Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.4. punktu un 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2. punktu). Komisijas sēdēs, kurās tika izskatīti priekšlikumi par apstrīdētajām normām, ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja izteikties, ko tās arī aktīvi izmantoja. Komisijas 13. jūnija sēdē Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis, vairāki deputāti un citi klātesošie izteicās par Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas projektu pēc būtības, tostarp tiesiskās paļāvības principa kontekstā. Diskusijas gaitā tika norādīts, ka šis princips netiek ievērots, un tika nolemts izteikt pārejas noteikumu 49. punktu šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Tādējādi tieši Komisijā notikušo diskusiju rezultātā tika grozīts sākotnējais Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais priekšlikums par šo pārejas noteikumu punktu. Turklāt, kā norādīja Saeimas pārstāvis Sandis Bērtaitis, Izglītības ministrijas pārstāves Dace Jansone un Daiga Dambīte, kā arī citas pieaicinātās personas, apstrīdētās normas uzskatāmas par daļu no izglītības reformas, kas uzsākta pirms vairāk nekā 20 gadiem. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē argumentēja, ka diskusijas par valodas lietojumu augstākajā izglītībā ir notikušas gan pirms 20 gadiem, kad valodas reforma izglītībā tika uzsākta, gan arī 2006. gadā, kad apstrīdētais regulējums tika attiecināts uz valsts augstskolām. Arī Ina Druviete atgādināja, ka šādas diskusijas notikušas. Tādējādi apstrīdēto normu regulējuma priekšmets ir apspriests jau pirms tam, kad Saeimai tika iesniegts priekšlikums par Augstskolu likuma papildināšanu ar apstrīdētajām normām. 31.3. Pieteikuma iesniedzējs un vairākas lietā pieaicinātās personas norādījušas, ka Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, nav izvērtējusi to atbilstību Eiropas Savienības tiesību regulējumam darījumdarbības brīvības kontekstā, proti, nav izvērtējusi atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam un sekundārajiem tiesību avotiem šajā jomā. Satversmes tiesa secina, ka lietā nav materiālu, kas norādītu uz to, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, būtu vērtējis to atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tiesas sēdē norādīja, ka tad, kad apstrīdētās normas ietverošie priekšlikumi tika iesniegti Saeimai, nav uzskatījis, ka šīs normas skartu Eiropas Savienības tiesību jautājumus. Tieslietu ministrijas pārstāve Iveta Brīnuma norādīja, ka arī Tieslietu ministrija neesot lūgta sniegt atzinumu par apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām, bet uzsvēra: ministrija neuzskata, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa neatbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību normām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu Eiropas Savienība respektē dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību. Tādējādi apstrīdētās normas, kas regulē izglītības iestāžu darbību nolūkā veicināt valsts valodas izkopšanu un attīstību, ir izdotas Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē esošā jomā. Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek likumdevējam pienākumu izvērtēt likumprojektā ietverto tiesību normu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, Saeima būtu pieņēmusi tādu pašu lēmumu (sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr.03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu). Proti, tikai būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ tiesību norma var tikt uzskatīta par prettiesisku (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2. punktu). Satversmes tiesa 2019. gada 6. marta spriedumā lietā Nr. 2018-11-01 atzina, ka ir noticis labas likumdošanas principa pārkāpums, jo apstrīdētās normas pieņemšanas procedūrā konstatēja vairākus procesuālus pārkāpumus, kas, it īpaši to kopsakarā, bija būtiski. Savukārt 2019. gada 7. jūnija spriedumā lietā Nr. 2018-15-01 Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs nav vērtējis apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām, taču, tā kā citi pārkāpumi apstrīdēto normu pieņemšanas procedūrā netika konstatēti un divas no apstrīdētajām normām bija pieņemtas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām labas likumdošanas principam. Līdzīgi kā lietā Nr. 2018-15-01, arī izskatāmajā lietā Satversmes tiesa nav konstatējusi citus pārkāpumus apstrīdēto normu pieņemšanas procedūrā. Izskatāmās lietas kontekstā apstrīdētās normas regulē jomu, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē. Arī pēc pieaicināto personu uzklausīšanas Satversmes tiesai nav pamata atzīt, ka gadījumā, ja pirms apstrīdēto normu pieņemšanas būtu izvērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesībām, Saeima izglītības jomā būtu pieņēmusi citādu lēmumu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka likumdevējs ir uzklausījis ieinteresēto personu viedokļus un iebildumus un nav pārkāpis labas likumdošanas principu. Satversmes tiesa uzskata, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā procesuālajā kārtībā, ir izsludinātas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulētas, lai personas varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 49. punktā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.