32. Article

Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka apstrīdētajām normām ir leģitīmi mērķi - valsts valodas izkopšana un attīstība, kā arī augstākās izglītības pieejamība Latvijas vidusskolu absolventiem. Arī Saeima norāda, ka apstrīdētajām normām ir tāds pats leģitīmais mērķis kā citām normām, kas ieviestas izglītības reformas ietvaros. Proti, tās esot vērstas uz valsts valodas lietojuma stiprināšanu un citu personu tiesību aizsardzību. Izglītības un zinātnes ministrija, iesniedzot Saeimai priekšlikumus, kas ietvēra apstrīdētās normas, ir norādījusi, ka tās nepieciešamas, lai izvirzītu skaidrus nosacījumus attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu augstskolās un koledžās un lai šie nosacījumi būtu vienādi valsts un privātpersonu dibinātajām augstskolām. Tas esot nepieciešams, lai veicinātu vidējās izglītības ieguvēju iespējas iegūt augstāko izglītību (sk. lietas materiālu 2. sēj. 139. lp.). Kā norāda pieaicinātā persona Ina Druviete, valsts valodas izmantošana augstākajā izglītībā veicina arī valsts valodas saglabāšanu zinātnē (sk. lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.). Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka normas, kas privātajās vispārējās izglītības iestādēs palielināja valsts valodā īstenojamo mācību stundu daudzumu pamatskolā un noteica mācības vidusskolā tikai valsts valodā, leģitīmais mērķis ir demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība. Prasme brīvi lietot valsts valodu ir nepieciešama ikvienam Latvijas sabiedrības loceklim, lai spētu gūt maksimālu labumu no valstī pastāvošās izglītības sistēmas, veiksmīgi iesaistīties darba tirgū un līdzdarboties demokrātiskā sabiedrībā. Regulējums, kas paredz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā arī valsts demokrātisko iekārtu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu). Turklāt pie citām tautībām piederošo personu valsts valodas prasme aizsargā arī pie valstsnācijas piederošo personu tiesības brīvi lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts teritorijā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 16. punktu). No Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka apstrīdētās normas pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā. Tās uzliek pienākumu privātajām augstskolām izkopt un attīstīt valsts valodu, kā arī to izmantot studiju procesā. Tādējādi apstrīdētās normas stiprina valsts valodas lomu augstākajā izglītībā. Tātad Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 49. punktā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķi ir demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība.