34. Article

Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums veicina valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā. Tā rezultātā studējošie privātajās augstskolās lieto valsts valodu ikdienā studiju procesā un gūst tās lietošanas pieredzi. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka regulējums, kas noteic valsts valodu par izglītības ieguves valodu vispārējās izglītības iestādēs, veicina izglītojamo valsts valodas prasmes attīstību (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu un 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 20. punktu). Līdzīgi arī apstrīdētās normas, nosakot, ka studiju programmas privātajās augstskolās īstenojamas valsts valodā, izņemot Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā minētos gadījumus, uzlabo studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprina latviešu valodas lomu zinātnē un palīdz izkopt tās lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Līdz ar to ikvienai personai tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības demokrātiskajos procesos, kā arī veicināta nacionālās zinātnes attīstība (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu). Tātad apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.