1. Article

Pašreizējās situācijas raksturojums Detalizēta pašreizējās situācijas analīze par doktorantūru Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajos 2016. un 2018. gada ziņojumos.32Konceptuālā ziņojuma nodaļā ietvertas būtiskākās Pasaules Bankas pētījuma rezultātā konstatētās problēmas, kam nepieciešams rast risinājumu 2021.-2024. gadā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm. Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes, tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās var krasi atšķirties. 1.1. Augstskolas pētnieciskā un akadēmiskā kapacitāte Prasība augstskolām, kas īsteno DSP, demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē. Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017. gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo lomu pētniecībā un inovācijās. DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu. Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla. Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas (piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no minētajām funkcijām. Tas, ka doktora grādu drīkst piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome, neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu. Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP. Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi. Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri. Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes procesā. Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju. Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39 iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā, ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu satura.40 Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē - Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā - Universitāšu asociācija.42 2018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944 doktorantu (sk. 1. tabulu). 1. tabula. Doktorantu skaits valsts dibinātajās augstskolās 2018. gadā Valsts augstskolas Doktorantu skaits DSP Latvijas Universitāte 653 Rīgas Tehniskā universitāte 572 Rīgas Stradiņa universitāte 227 Latvijas Lauksaimniecības universitāte 154 Daugavpils Universitāte 112 Latvijas Mākslas akadēmija 48 Banku augstskola 47 Liepājas Universitāte 28 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 23 Latvijas Kultūras akadēmija 21 Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola 21 Ventspils Augstskola 20 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 11 Vidzemes Augstskola 7 Kopā 1944 Avots: Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā.43 1.2. Doktorantūras finansējums Augstskolas stipendiju fondu izveido, katrai pilna laika doktorantūras VB studiju vietai paredzot dotāciju 990,32 euro gadā jeb 99,03 euro mēnesī saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" 6. punktu. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, doktorantam DSP apguvei minimālā stipendija ir 113,83 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski no VB tiek piešķirts finansējums ne visām doktorantūras VB studiju vietām, bet tikai aptuveni 80 % no tām. Grāda pretendentam, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 25. marta noteikumiem Nr. 107 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" zinātniskā doktora grāda ieguvei stipendija vairs nav paredzēta. Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja, ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44 Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas. Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu 2018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas darba ietvaros ārpus Latvijas.45 Latvijas finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu, Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot 0,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas darbu. Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā, ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju vietām ir 11 313 078 euro.48 Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības finansēšanas formula49 paredz standarta piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares. Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa. Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram, doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas darba vadītāja atalgojumu u.c. Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām), jo arī to finansējums nav pietiekams.50 Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu (Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1 %)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā.52 Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš 2014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62 %), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 % (Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām. 1.3. Promocijas process Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53 Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē. Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē. Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK).54 Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP eksperti.56 Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi - apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57 Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums. Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas vērtējumā ir mainīga.58 Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir tiesības apstrīdēt gala lēmumu. Kopumā esošais promocijas process aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk. 1.4. Pēcdoktorantūra Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5. panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek finansēta no ES fondiem: Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa.59 Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu, nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa konkursos.60