2. Article

Jauns doktorantūras modelis Turpmākajās sadaļās sniegti priekšlikumi prasībām, kas jāievieš, lai Latvijas augstskolas spētu piedāvāt Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām orientētu doktorantūru. Plānotās doktorantūras izmaiņas ir Latvijas augstākās izglītības sektora un Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva, balstītas darba grupas ieteikumos. 2.1. Augstskolas pētnieciskā kapacitāte DSP īsteno pilna cikla augstskolas: universitātes, akadēmijas un augstskolas. Augstskolai vai augstskolu konsorcijam61(turpmāk attiecībā uz abiem - augstskola), kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu, jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darbība, kā arī jāīsteno bakalaura un maģistra studiju programmas. Ilgtspējīgu zinātnisko darbību apliecina starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits, patentu skaits, pētniecības projektos un līgum-pētījumos piesaistītais finansējums, aizstāvēto promocijas darbu skaits, akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu skaits, Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti u.tml. Promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšana DSP notiek katru gadu. Neietverot studējošos, universitātēs doktora zinātniskais grāds ir vismaz 65 %, augstskolās vismaz 50 %, akadēmijās vismaz 20 % no akadēmiska personāla amatos ievēlētajām personām.62 Augstskolas pētniecisko kapacitāti nosaka tās vērtējums Zinātniskās darbības likumā noteiktajā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējamā.63 Sākot ar 2026. gadu, augstskola iegūs tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī tai tiks piešķirtas promocijas tiesības, ja: a. tā būs piedalījusies 2025. gadā plānotajā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā64un b. augstskolas un tās DSP īstenošanas sadarbības partnera - zinātniskās institūcijas (ja attiecināms) - vērtējums visos kritērijos būs vismaz trīs65 punkti;66 c. augstskolai, kura vēlas īstenot profesionālo DSP mākslās, būs jāatbilst mākslas un kultūras augstskolas veidam un tam noteiktajiem kritērijiem. Esošo DSP īstenošana būs apturama, atņemot licenci, ja to īstenotāju-institūciju novērtējums būs divi punkti vai zemāks.67 Augstskolai jānodrošina, ka piedāvātā DSP ir saistīta ar augstskolā īstenoto pētniecību un aktuālajiem izaicinājumiem zinātnē, un ir vērsta uz doktorantu karjeras attīstības iespējām. Augstskolai jāizstrādā vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem)68 DSP attīstības plāns, kas ir daļa no kopējā augstskolas pētniecības plāna, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgas pētniecības vides veidošanai un mehānismiem, kas uzlabo DSP kvalitāti. DSP attīstības plānā jāietver atsevišķa sadaļa par doktorantu karjeras attīstības iespējām, cita starpā ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru.69 Augstskolai jābūt izstrādātam un apstiprinātam dokumentam, kas raksturo labu doktorantūras īstenošanas praksi, tostarp, par finansēšanu, trīspusēju līgumu starp doktorantu, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu, recenzentu izvēli u.tml. Jāņem vērā, ka dažādās zinātnes nozarēs šī dokumenta saturs var nedaudz atšķirties. Šim dokumentam jābūt publiski pieejamam (tiešsaistē) gan latviešu, gan angļu valodā (pieejams gan ārvalstu ekspertiem, kas vērtēs augstskolas pētniecisko kapacitāti, gan promocijas darbu ārvalstu recenzentiem).70 Visām augstskolām, kas īsteno DSP, jāievēro Zalcburgas principi un rekomendācijas, lai nodrošinātu doktorantūras kvalitāti. Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās DSP mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.71 Doktorantu iesaiste pētniecībā ir noteicošais doktorantūras īstenošanas nosacījums. Lai to īstenotu, augstskolai jānodrošina motivējoša pētniecības vide ar atbilstošu, modernu infrastruktūru.72 Minētie aspekti tiek novērtēti Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā. Veidojot DSP, augstskolām jāapzina ārpus tām esošā pētniecības infrastruktūra un jāpiesaista sadarbības partneri - valsts zinātniskie institūti vai citas pētniecības organizācijas, lai ar sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas pētniecības telpas sadrumstalotību. Saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumu augstskolām, lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību, ir savstarpēji jāsadarbojas dažādu pakalpojumu sniegšanā: attiecībā uz bibliotēkām, plaši izmantojamo prasmju studiju kursiem, pētniecības metodoloģiju (parasti vienas zinātnes nozares ietvaros) utt.73 Tas ļautu palielināt doktorantūras produktivitāti (sasniedzamie rezultāti) un efektivitāti (process, kas sniedz vajadzīgos rezultātus) un vajadzības gadījumā radīt doktorantu kritisko masu. Ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru, Pasaules Banka rekomendē doktorantūras kvalitātes nodrošināšanai īstenot internacionalizāciju: doktorantu un mācībspēku apmaiņa, starptautisku kopīgu DSP izveide.74 Doktorantūrā internacionalizācija tiek īstenota dažādos veidos: a) nodrošinot starptautiski atvērtu vidi augstskolā - piesaistot ārvalstu doktorantus un mācībspēkus, īstenojot starptautiskus pētniecības pasākumus, nodrošinot kopīgi vadītus promocijas darbus vai doktora teorētiskos pētījumus un mākslinieciskās jaunrades darbus (co-tutelle), atbalstot individuālas studiju un pētniecības mobilitātes; b) īstenojot starptautiskas kopīgas DSP (kopīgas, integrētas studiju programmas, apvienotas promocijas jeb doktora grāda piešķiršanas padomes un kopīgs doktora grāds). DSP attīstības plānā jāietver tādi internacionalizācijas instrumenti, kas palielina doktorantūras kvalitāti un institūcijas pētniecisko kapacitāti. Augstskolai jābūt kvalitātes nodrošināšanas politikai, kas atbilst standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.75 DSP nolikumiem, vadlīnijām, prakses kodeksiem u. tml. regulējošiem dokumentiem jābūt izstrādātiem institūcijas līmenī. Augstskola ir atbildīga par DSP izstrādi, struktūru un organizāciju. Nolikumiem jāregulē doktorantu atlase un uzņemšana, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadība, eksāmeni, novērtēšana un uzraudzība, kā arī promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba aizstāvēšana visā augstskolā centralizēti. Informācijai par visām DSP un regulējumu jābūt pieejamai augstskolas tīmekļa vietnē. Augstskolai jānodrošina katra doktoranta studiju un pētnieciskā darba regulāra uzraudzība, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas kvalitāte, augsti promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vērtēšanas un aizstāvēšanas procesa standarti, kā arī jāievieš sistēma vai mehānismi, kuru mērķis ir pārraudzīt doktora grāda iegūšanai veltīto laiku un absolventu skaitu, kā arī noskaidrot doktoru turpmākās gaitas. Augstskolai jāpiedāvā doktorantiem tāds karjeras atbalsts, kas ņem vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī plašās doktoru karjeras izvēles iespējas. Lai arī doktorants ir atbildīgs par savas karjeras izvēli, saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām, ņemot vērā situāciju darba tirgū, augstskolas pienākums ir nodrošināt atbalstu doktorantu profesionālajai attīstībai. Visas augstskolas, kas piedāvā doktorantūru, var iesaistīties starptautiskos karjeras atbalsta centros doktorantiem un pēcdoktorantiem.76 Arī Pasaules Banka rekomendē sniegt karjeras atbalstu doktorantiem.77 2.2. Jaunas doktora studiju programmas licencēšana un akreditācija Doktorantūras galvenais elements ir oriģināls zinātnisks pētījums vai doktora teorētiskais pētījums78un mākslinieciskās jaunrades darbs (profesionālās DSP mākslās), kas jāveic katram doktorantam, tāpēc DSP nevar pielīdzināt bakalaura un maģistra studiju programmām un izvērtēt tās līdzīgi. DSP kvalitātes novērtēšana - akreditācijas process - jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas. Sākot no 2026. gada, DSP akreditācija tiks īstenota doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Ministrija 2020. gadā ir uzsākusi darbu pie akreditācijas sistēmas pilnveidošanas, paredzot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas un tās normatīvā regulējuma izveidi, līdztekus izstrādājot arī doktorantūras skolas akreditācijas normatīvo regulējumu. Šāds risinājums ļaus vienlaikus veikt ārējo novērtēšanu visām doktorantūras skolā īstenotajām DSP, un būs iespējams šo procesu koordinēt ar Zinātniskās darbības likumā noteikto Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Proti, jaunas DSP akreditāciju doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros veiks AIKA, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātā sniegto atzinumu par augstskolu un tās sadarbības partneri - zinātnisko institūciju. Būtiski, lai minētais atzinums AIKA ir pieejams pilnā apjomā. DSP licencēšanas procesa normatīvo regulējumu līdz 2021. gada jūlijam un doktorantūras skolas akreditācijas procesa normatīvo regulējumu līdz 2024. gada jūlijam pilnveido Ministrija sadarbībā ar AIKA un LZP, samazinot administratīvo slogu augstskolām, nosakot katras procesā iesaistītās institūcijas kompetenci un uzdevumus, kā arī uzlabojot informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām institūcijām. Plānots, ka normatīvais regulējums jaunas DSP licencēšanai ārpus studiju virziena un doktorantūras skolas ietvarā stāsies spēkā no 2022. gada, savukārt normatīvais regulējums doktorantūras skolas akreditācijai - no 2025. gada. DSP licencēšanu saskaņā ar jaunajiem kritērijiem plānots uzsākt no 2022. gada, savukārt doktorantūras skolas akreditāciju - no 2026. gada, ņemot vērā 2025. gadā notikušā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Visas esošās DSP, kas ir akreditētas/licencētas vai tiks akreditētas aktuālajā akreditācijas ciklā (2019.-2024), tiks īstenotas līdz to akreditācijas beigām, tādējādi nodrošinot saprātīgu pārejas posmu, lai augstskolas, kam šobrīd ir tiesības īstenot DSP, varētu pielāgoties jaunajam doktorantūras modelim. Līdz 2030. gadam līdzās pastāvēs gan tādas DSP, kas būs akreditētas studiju virziena ietvaros, gan arī jaunas DSP, kuru akreditācija būs notikusi doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros. Tāpat kā šobrīd, licencēšana tiks veikta uz nenoteiktu laiku, savukārt akreditācija uz noteiktu laiku.79Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu doktorantūras skolas akreditācijas periodam turpmāk būs jābūt saskaņotam ar nākamo Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Attiecībā uz kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP akreditāciju, jaunajā normatīvajā regulējumā, atrodot risinājumu, kā to veikt doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka kopīga DSP tiek vērtēta kā viens veselums (nevis tikai tā daļa, ko īsteno konkrētā augstskola, kā tas ir šobrīd).80 Ja, ievērojot noslēgto līgumu, Latvijas augstskola/-s īsteno kopīgu DSP ar citā valstī atzītu augstskolu vai vairākām atzītām augstskolām, visas iesaistītās institūcijas vienojas par to, ka kopīgās DSP novērtēšanu organizē Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā iekļauta augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Pēc novērtēšanas aģentūras lēmums ir saistošs visām DSP īstenošanā iesaistītajām augstskolām un valstīm.81 Vienlaikus jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP gadījumos82 doktorantam nav nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu normatīvie akti. 2.3. Doktorantūras skolu izveide Ikvienai augstskolai doktora līmeņa studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās - doktorantūras skolās. Doktorantūras institucionalizēšanas mērķis ir veidot atbalstošu vidi. Doktorantūras skolas izveide nozīmē uzņemties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Doktorantūras institucionalizēšanas rezultātam jāgarantē daudzveidīga un iekļaujoša pētniecības vide kā doktorantūras pamats, kas ietver: a) caurskatāmas uzņemšanas procedūru, b) augstu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadības kvalitāti, c) akadēmiskās un pētnieciskās vides kritisko masu, d) daudzveidīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu plaši izmantojamo prasmju apguvi, e) vienotu doktora grāda piešķiršanas procesu nodrošināšanu. Pasaules Banka rekomendē doktorantūras skolām uzticēt izstrādāt doktorantūras iekšējo kvalitātes vadības sistēmu kā daļu no visas augstskolas iekšējās kvalitātes vadības sistēmas.83 Šī kvalitātes sistēma nodrošinātu visu doktorantūras posmu (uzņemšana doktorantūrā, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas un vērtēšanas u. tml.) veselumu. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju atlasei un kontrolei, jo tieši viņi galvenokārt nodrošina doktorantu pieredzes kvalitāti.84 Doktorantūras skolu veido, lai organizētu promocijas procesu, finansējuma sadali un kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei vairākām DSP, vienlaikus neierobežojot sadarbības iespējas ar citām doktorantūras skolām. Augstskolā veido vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk par vienu doktorantūras skolu katrā zinātņu nozaru grupā. Nozarei specifiskus doktorantūras jautājumus risina konkrētās DSP līmenī. Tā kā būtiska doktorantūras daļa ir arī studiju kursi, doktorantūras skolai jābūt augstskolas struktūrvienībai, kuras pārvaldībā iesaistās konkrētās zinātnes nozares pārstāvji, piemēram, citas augstskolas, zinātniskie institūti u. tml. DSP institucionalizēšana doktorantūras skolās nozīmē arī elastīgu struktūrvienību ieviešanu, lai agrīnā posma pētniekam radītu visplašāko iespēju loku, tādējādi nodrošinot personīgo un profesionālo attīstību un sniedzot institucionālo atbalstu karjeras attīstībai un mobilitātei ar mērķi pētīt vai studēt. 2.3.1. Uzņemšana doktorantūrā Doktorantūras skolas saskaņā ar DSP noteiktajiem kritērijiem izstrādā nosacījumus uzņemšanai DSP un organizē uzņemšanas procesu. Doktorantūras skola var lemt par jaunu vai papildu doktorantu vakanču izsludināšanu, kas ir saistīta ar konkrētām tēmām un promocijas darbu vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem. Uz visām doktorantu vakancēm tiek izsludināts atklāts konkurss. Uzņemšana doktorantūrā nav sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu. Augstskolas doktorantūras skola var izsludināt konkursu uz noteiktu skaitu doktorantu vakanču atbilstoši akadēmiskajam studiju kalendāram. Ja doktorants ir pieņemts darbā konkursa kārtībā iegūtā pētniecības projektā, piemēram, viņa promocijas darba vadītājs ir uzvarējis zinātnisko vai mākslinieciskās jaunrades projektu konkursā ar garantētu doktoranta pozīciju, persona var tikt imatrikulēta DSP neatkarīgi no akadēmiskā studiju kalendāra. Atklāta konkursa kārtībā uzņemts doktorants vienlaikus ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums un mākslinieciskās jaunrades darbs, uz noteiktu laiku. Ievērojot pasaulē vispār pieņemto praksi, ne doktorantus, ne zemāka līmeņa studējošos nav nepieciešams vēlēt pētniecības amatos, jo darba attiecības ar viņiem ir uz noteiktu laiku. Doktorantu ieguldījumu kopējam pētniecības personāla skaitam novērtē, atzīstot nevēlētu amatu kā daļu no pētniecības personāla. Studiju procesa pamatā jābūt doktoranta individuālajam studiju plānam, kurā doktorantam katrā posmā (semestrī vai gadā) varētu būt atšķirīgs kredītpunktu skaits, īpaši attiecībā uz zinātniski pētniecisko darbu. Individuālo studiju plānu doktorants sagatavo sadarbībā ar sava darba vadītāju un doktorantūras skolu, ņemot vērā DSP iespējas un sadarbības tīklus. 2.3.2. Zināšanu un prasmju apguve Lai gan oriģināla zinātniska pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba veikšana ir doktorantūras galvenais elements, aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta tam, lai visi doktoranti apgūtu gan promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba tēmai atbilstošas zināšanas un prasmes, gan arī plaši izmantojamas prasmes. Dažādām tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešams darbaspēks, kas ir izcils konkrētajā zinātnes nozarē un kam ir plaši izmantojamas prasmes. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām, lai reaģētu uz darba tirgus izaicinājumiem un vajadzībām, plaši izmantojamo prasmju apguvei jākļūst par DSP studiju procesa neatņemamu sastāvdaļu. Ikvienai DSP jāpiedāvā studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei, kā arī par zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu. Būtiski attīstīt arī doktorantu uzņēmējdarbības prasmes. Doktorantu spēja pašiem veidot savu karjeru un nodrošināt nodarbinātību kļūst arvien svarīgāka. Šo prasmju apguve jānodrošina studiju kursu formā. Studiju kursi jāuztver kā atbalsts doktorantu individuālajai profesionālajai attīstībai. Tā kā katra doktoranta pētnieciskā darba tēma parasti ir ļoti specifiska, DSP ir salīdzinoši grūti veidot tematiskos studiju kursus, kas būtu piemēroti lielam doktorantu skaitam. Tomēr, lai latviešu valodā varētu pastāvēt un attīstīties terminoloģija un doktoranti izprastu terminrades procesu, attiecīgās zinātnes nozares terminoloģijas stāvokli un problēmas, visām DSP jānodrošina zinātnes un mākslinieciskās jaunrades terminoloģijas kurss vai seminārs. Šo procesu var atbalstīt, veidojot glosāriju85 ar terminiem latviešu valodā digitālā vidē, ko var papildināt DSP doktoranti, akadēmiskais personāls un pētnieki. Tāpat kā daudzviet Eiropā, ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja piekrišanu doktorantiem būtu jāļauj apgūt iepriekš neapmeklēti maģistra un bakalaura studiju programmu kursi, kas ir nepieciešami viņu izvēlētā pētījuma īstenošanai. Tematisko zināšanu apguvei jānodrošina iespēja apmeklēt starptautiskas vasaras/ ziemas skolas un darbnīcas. DSP jāparedz resursi šādām papildus aktivitātēm, veidojot individuālo plānu un to atzīšanas kārtību. Vienlaikus DSP jāveicina un jāstiprina doktorantu izpratne par to, cik būtiski ir pilnveidot jauniegūtās prasmes, lai uzlabotu savas izredzes atrast darbu un veidot karjeru gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Ja arvien vairāk doktoru vēlēsies strādāt ārpus akadēmiskās vides, viņu prasmēm jāspēj attaisnot darba devēju cerības. Tiek lēsts, ka aptuveni 50 % pašreizējo zinātņu doktoru ir nodarbināti ārpus akadēmiskās vides - uzņēmumos, valsts pārvaldē, pakalpojumu sektorā un izglītības sektoros, ieņemot gan ar pētniecību tieši saistītus, gan citus amatus. Maz ticams, ka šis skaits samazināsies.86 Doktorantu sagatavošanu gan akadēmiskajai karjerai, gan karjerai ārpus akadēmiskās vides rekomendē arī Pasaules Banka.87 2.4. Doktora studiju programmu atbilstība labai starptautiskai praksei Galvenais elements, kas saskaņā ar Boloņas procesu doktora līmeņa studijas atšķir no pirmā un otrā līmeņa studijām, ir oriģināla zinātniska pētījuma veikšana studiju procesā, radot jaunas zināšanas, savukārt attiecībā uz profesionālo DSP mākslās - pētniecība un mākslinieciskā jaunrade, kas rada zināšanas un mākslinieciski augstvērtīgu darbu. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām doktoranti vienlaikus ir topošie jaunie zinātnieki, kuri tiek izglītoti, veicot zinātnisku pētījumu, un profesionāļi, kuri sniedz būtisku pienesumu jaunu zināšanu, produktu, metožu un sistēmu radīšanā, kā arī zināšanu tālāknodošanā. Veicot zinātnisku pētījumu, doktoranti apgūst tādas pamatprasmes kā problēmu risināšana, inovatīva, radoša un kritiska domāšana, zināšanu analīze un sintezēšana, stratēģiju izstrāde, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju izstrāde. Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver, ka DSP jāietver mobilitātes iespēja. Doktoranta mobilitātes virzienus nosaka atbilstoši promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba tēmai. Mobilitāte var attiekties gan uz pētniecību, māksliniecisko jaunradi, gan uz studiju kursiem. Mobilitāte ar mērķi pētīt vai studēt var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, un tā var būt starptautiska, starpinstitūciju vai starp akadēmisko vidi un saistīto uzņēmumu vai institūciju. Mobilitātes mērķis ir paplašināt doktoranta zināšanas un prasmes, kā arī veidot profesionālo saikni ar atbilstošiem speciālistiem ārpus savas institūcijas. Atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām DSP jātiecas sasniegt gan doktorantu, gan zinātnieku un pētniecībā aktīva akadēmiskā personāla kritisko masu. Šī mērķa sasniegšanai Eiropas universitātēs ir ieviestas dažādas inovatīvas pieejas un risinājumi: no doktorantūras skolu veidošanas lielās universitātēs līdz starptautiskai, vietēja mēroga vai reģionālai universitāšu sadarbībai DSP īstenošanā. DSP jānodrošina iespēja doktorantiem strādāt pētniecības grupās un dažādās pētniecības vidēs, tostarp virtuālos pētniecības tīklos. Kredītpunkti akadēmiskajās DSP jāpiešķir par pētniecībai veltīto laiku, doktorantam izstrādājot promocijas darbu un starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas (~ 70 % laika no pilna laika studijām), un par studiju kursu apguvei veltīto laiku (~ 30 %). Savukārt profesionālajās DSP mākslās kredītpunktu sadalījumam jāatbilst Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", kuros ir regulējums par kredītpunktu sadalījumu.88 DSP studiju kursiem jāatbilst DSP zinātnes nozares un tajā īstenoto promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu tematikai un specifikai, jānodrošina plaši izmantojamo prasmju apguve, kā arī akadēmiskās/ zinātniskās/ profesionālās ētikas studijas. Daļa pētniecībai un studiju kursiem veltītā laika iespēju robežās jāpavada citas valsts atzītā augstskolā. Augstskola nosaka doktoranta starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaitu, ņemot vērā DSP veidu (akadēmiskā vai profesionālā DSP mākslās), zinātnes nozari un pētnieciskā darba tēmas specifiku. DSP, kas tiek īstenota sadarbībā ar citām zinātniskajām institūcijām un/ vai uzņēmumiem, jāizstrādā: (1) vienošanās par finansēšanas modeli; (2) sadarbības līgums starp augstskolu un zinātnisko institūciju, un uzņēmumu. Visiem sadarbības partneriem ir saistoši augstskolas izstrādātie un pieņemtie labas doktorantūras principi. Doktora grādu piešķir augstskolas promocijas padome. Profesionālajās DSP mākslās doktora grādu piešķir augstskolas valsts pārbaudījumu komisija.89 Par pētniecības īstenošanu pie sadarbības partnera, partnerinstitūcijai tiek piešķirts finansējums atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam. Ja kopīgu DSP īsteno divas vai vairākas augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt doktora grādu, tad abas vai vairākas augstskolas var piešķirt kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu. Šim procesam nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu. Gan augstskolas, kas nesasniedz minimālos kritērijus DSP īstenošanai, gan arī augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt doktora grādu, var īstenot kopīgas DSP ar citā valstī atzītu augstskolu. Studējot starptautiskā kopīgā DSP, doktora grādu var saņemt, ja tiek izpildītas minimālās prasības doktora grāda piešķiršanai, proti, doktorantam ir noteikts skaits starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju; to skaitu nosaka DSP īstenojošā augstskola, ņemot vērā promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba zinātnes nozari un tēmas specifiku. Ņemot vērā, ka promocijas padomes locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti no doktorantūras skolas līdzekļiem, šie izdevumi jāiekļauj DSP finansējumā no VB dotācijas. 2.4.1. Doktora studiju programmas ar starpsektoru mobilitāti Palielinoties ārpus akadēmiskās karjeras nodarbināto DSP absolventu skaitam, arvien plašāk tiek piedāvātas DSP, kuru īstenošanā tiek iesaistīti uzņēmumi ar ievērojamu pētniecības un attīstības potenciālu (angļu industrial doctorate). Šāda DSP ļauj strādājošajiem, jo īpaši konkrētu profesiju pārstāvjiem, iegūt doktora grādu, veicot pētniecību savā profesionālajā jomā. DSP, kuru pamatā ir sadarbība ar citām jomām ārpus akadēmiskās vides, ir lielisks veids, kā uzlabot doktorantu spēju saistīt abstrakto domāšanu ar praktisku lietojumu un otrādi. Tas nepieciešams, lai radītu jaunas zināšanas, produktus vai pakalpojumus.90 Arī šo doktorantūru galvenais elements ir oriģināls zinātnisks pētījums. Pasaules Banka iesaka partnerību doktorantūras jomā regulēt ar vispārīgām pamatnostādnēm un ar speciāliem individuāliem līgumiem katram doktorantam. Augstskolai jāizveido partnerības plāns doktora līmeņa studiju jomā, tostarp lūdzot doktorantūras skolai izvirzīt stratēģiskos partnerus - dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijas un organizācijas, kā arī citas augstskolas, ar kurām veidot partnerību. Šai doktorantūras formai var būt atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz studiju slodzi un studiju ilgumu. Augstskolai jāizstrādā vadlīnijas par doktorantūras īstenošanu un kopīgu promocijas darbu vadīšanu sadarbībā ar dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijām un organizācijām, kā arī jāsniedz atbalsts doktorantūras skolai, sagatavojot līgumus ar ārējiem sadarbības partneriem. Šīs partnerības jāuzrauga doktorantūras skolai.91 2.4.2. Doktorantūras ilgums Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām doktorantūras optimālais ilgums ir līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu. Nopietnu zinātnisku iemeslu, piemēram, sarežģījumi pētījuma norisē, un personīgu iemeslu, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, šis laiks var tikt pagarināts no viena līdz diviem gadiem. Šo iemeslu dēļ jāsaglabā doktorantūras studiju ilguma elastība, taču kopējam pilna laika studiju ilgumam jābūt līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu. Attiecīgajā pilna laika studiju periodā doktorants saņem valsts doktoranta atalgojumu, finansējumu no pētniecības projektiem vai privātiem līdzekļiem. 2.5. Doktora studiju programmu kvalitātes iekšējā novērtēšana Ikvienas augstskolas uzdevums ir izvērtēt savus iekšējos kvalitātes procesus un mehānismus, ņemot vērā savu īpašo misiju, mērķus un pētniecības plānu, nevis paļauties tikai uz ārējiem standartiem vai kvantitatīvām metodēm un kontrolsarakstiem, neņemot vērā organizatorisko modeļu atšķirības un specializāciju. Pasaules Banka rekomendē augstskolām izstrādāt iekšējo regulējumu iekšējās kvalitātes mehānismiem.92 DSP iekšējās kvalitātes izvērtējumā jāiekļauj informācija par pētniecības rādītājiem (doktora grāda ieguvēju skaits, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits/citējamība, piesaistītais pētniecības projektu finansējums, promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadītāju kvalifikācija un pieejamā infrastruktūra) un studiju programmas rādītājiem (ārvalstu studējošie, kas ieguvuši doktora grādu, mobilitātes daļa, studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei). Priekšnosacījumi akadēmiskās DSP kvalitātes nodrošināšanai Lai nodrošinātu kvalitāti, DSP izpilda šādus priekšnosacījumus: 1) studiju programmu veido ~ 70 % pētniecība, ~ 30 % studiju kursi un studiju vai pētniecības mobilitāte; 2) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu, promocijas darba vadītāju/-iem, līdzvadītāju, ja tāds ir, un doktorantūras skolu (tajā atrunāti doktoranta un promocijas darba vadītāja sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju gadījumā); 3) skaidri definēts doktoranta individuālais studiju un pētniecības plāns ar sasniedzamajiem progresa rādītājiem; 4) promocijas darba vadītāju kvalifikācija atbilst vismaz LZP ekspertu kvalifikācijas kritērijiem; 5) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta darbs tiek finansēts no VB, pētniecības projektu vai privātiem līdzekļiem; 6) adekvāts, speciāli doktoranta pētniecībai un mobilitātei atvēlēts finansējums. Priekšnosacījumi profesionālās DSP mākslās kvalitātes nodrošināšanai Lai nodrošinātu kvalitāti, profesionālā DSP mākslās izpilda šādus priekšnosacījumus: 1) ir izveidota starptautiskai praksei atbilstoša studiju programma, kas ietver pētniecību, studiju kursus, māksliniecisko jaunradi, kā arī studiju vai pētniecības mobilitāti; programmas daļu procentuālo sadalījumu nosaka katra profesionālā DSP; 2) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu, viņa doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem un doktorantūras skolu (tajā atrunāti līguma slēdzēju sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju gadījumā); 3) skaidri definēts individuālais doktoranta studiju, mākslinieciskās jaunrades un teorētiskās pētniecības plāns ar sasniedzamajiem progresa rādītājiem; 4) doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darbu vadītāji (vismaz divi vienam doktorantam) ir profesori vai asociētie profesori, savā nozarē atzīti speciālisti vai mākslinieki, kas pēdējo piecu gadu laikā ir aktīvi piedalījušies starptautiskajā mākslinieciskās jaunrades vai pētnieciskajā darbībā; 5) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta darbs tiek finansēts no VB, pētniecības, mākslinieciskās jaunrades projektu vai privātiem līdzekļiem; 6) definēti doktoranta mākslinieciskās jaunrades, teorētiskās pētniecības un mobilitātes finansēšanas pamatprincipi, kas nodrošina DSP mērķu un uzdevumu sasniegšanu, kā arī adekvāts, speciāli doktorantam piešķirts mākslinieciskajai jaunradei, teorētiskai pētniecībai un mobilitātei atvēlēts finansējums; 7) pieejamības veicināšanai nodrošināti atbilstoši doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu izplatīšanas rīki. Ikvienai augstskolai jānodrošina doktorantu sūdzību izskatīšanas un apelāciju procedūra, jābūt pieņemtam un jāievēro akadēmiskā godīguma kodekss93un intelektuālā īpašuma politika. 2.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšana Pētniecības iemaņu apguves procesā un pozitīvas doktorantūras pieredzes radīšanā izšķiroša loma ir promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājam un sadarbībai starp vadītāju un doktorantu. DSP jāpiedāvā skaidrs apraksts par atbildību sadalījumu starp promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un doktorantu, šo darbu izstrādes progresa vērtēšanas mehānismiem un doktorantūras skolas nodrošinātajiem pakalpojumiem katram doktorantam. Pasaules Banka rekomendē regulēt promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu ar noteikumu un procedūru kopumu. DSP jābūt skaidrai procedūrai, kas nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas nepārtrauktību. Jāizstrādā procedūra promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas prasmju pilnveidei, atbalstam un uzraudzībai. Studentiem jānodrošina pieeja konsultantam, lai varētu apspriest jebkuru ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu saistītu problēmu.94 Promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba vadītāja un labas vadības iezīmes. Augstskola izvērtē potenciālos promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus pirms to apstiprināšanas. Apstiprinot vadītāju, ņem vērā šī pienākuma pildīšanas ilgumu, pieejamo brīvo darba slodzi, kā arī pārrauga jebkādu interešu konfliktu vai priviliģētu attiecību iespējamību. Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju pienākumi ir dokumentēti un viegli pieejami, un tie tiek izskaidroti gan vadītājiem, gan doktorantiem. Augstskola nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas prasmju pilnveidi un atbalsta vadītāju dalību internacionalizācijas pasākumos, kā arī studiju, pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades mobilitātē. Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem ir pietiekami daudz laika, lai kvalitatīvi veiktu savus pienākumus: darba vadīšana tiek atzīta par specializētu akadēmisko funkciju ar darba slodzi. Slodzes lieluma noteikšana ir augstskolas kompetence. 2.7. Jauns doktora grāda piešķiršanas process Studijām doktorantūrā un doktora grāda piešķiršanai jābūt vienotam procesam. Ieviešot jaunu doktorantūras modeli, augstskolām tiek uzticēta pilna atbildība par doktorantūras kvalitāti: DSP kvalitāti, doktorantu pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un to vadības kvalitāti, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu. Ņemot vērā, ka profesionālajās DSP mākslās profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana notiek saskaņā ar kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", sekojošās sadaļas par promocijas padomi un promocijas darbu attiecas uz akadēmiskajām DSP. 2.7.1. Promocijas padome Jaunajā promocijas procesā pašreizējās promocijas padomes un VZKK tiek aizvietotas ar katram promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi. Promocijas padomes locekļi apstiprina interešu konflikta neesamību un savā darbā ievēro zinātniskās ētikas principus. Promocijas padomes locekļu ekspertīzei jāatbilst promocijas darba tēmai, tās locekļi veic promocijas darba vērtēšanu. Ja promocijas darbs ir starpnozaru, promocijas padomē iesaista locekļus atbilstoši zinātnes nozarēm. Promocijas padome tiek izveidota pēc promocijas darba iesniegšanas doktorantūras skolā. Promocijas padomi apstiprina atbilstoši augstskolas95noteiktajai kārtībai. Lai kvalitatīvi izvērtētu promocijas darbu, DSP nodrošina ārvalstu recenzentiem iespēju iepazīties ar promocijas darbu pilnā apmērā, kā arī iespēju pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā. Augstskolai jāparedz līdzekļi promocijas darba tulkošanai, kā arī aizstāvēšanās procedūras tulkošanai, ja tas nepieciešams. Promocijas padome tiek sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizē attiecīgās augstskolas doktorantūras skola. Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu promocijas padome pieņem atklātā balsojumā, tādējādi nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju balsot attālināti.96 Promocijas darba vērtēšanu veic trīs promocijas padomes locekļi - recenzenti. Katram recenzentam jāparaksta apliecinājums par interešu konflikta neesamību attiecībā uz grāda pretendentu un viņa promocijas darba vadītāju. Katram recenzentam jāsagatavo individuāla recenzija, ar kuru tiek novērtēts promocijas darbs. Promocijas darba vērtēšanu veic, balstoties procedūrā, kas tiek stingri un konsekventi piemērota. Procedūras aprakstā jānorāda, ka aizstāvēšanās ir publiska, aptuvenais norises ilgums, kā arī atbildība par aizstāvēšanai piemērota laika un telpu organizēšanu. Recenzentu nozīmēšanas un promocijas darba izvērtēšanas procedūrām jābūt izstrādātām un ieviestām doktorantūras skolā, kur tiek organizēta promocijas padome. Doktorants, konsultējoties ar sava promocijas darba vadītāju/-iem, var ierosināt potenciālos promocijas padomes locekļus. Doktorants jāinformē par potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par promocijas padomes kandidātu atbilstību. Doktorantūras skolai atbilstoši apstiprinātajai kārtībai jāizvērtē izteiktais viedoklis un jālemj par to, vai tās var būt par pamatu konkrētā recenzenta vai konkrēto recenzentu maiņai. Promocijas darba vadītājs/-i var piedalīties aizstāvēšanā kā novērotājs/-i, viņa viedokli promocijas padome uzklausa vērtēšanas laikā, bet viņam nav balsstiesības vērtēt promocijas darbu. 2.7.2. Promocijas darbs Ja DSP tiek īstenota kādā citā ES oficiālajā valodā, promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu doktorantiem. Promocijas darbs ietver kopsavilkumu latviešu valodā: doktorantam nav jāiesniedz atsevišķi publicēts promocijas darba kopsavilkums. Latviešu valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju - terminu skaidrojumu un tulkojumu sarakstu - latviešu valodā un vienā no ES oficiālajām valodām. Kādā citā ES oficiālajā valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju attiecīgajā svešvalodā un latviešu valodā. Doktorantūras skola nodrošina, ka promocijas darbam tiek piešķirts ISBN numurs. Promocijas darbs ietver lakonisku populārzinātnisku skaidrojumu par promocijas darba tēmu un tās aktualitāti, promocijas darba zinātnisko un sabiedrisko ietekmi, latviešu un citā ES oficiālajā valodā. 2.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras kontekstā DSP studiju kursiem jāietver lekcijas/semināri, tiešsaistes studiju formas u.tml. par zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu. Normatīvajos aktos nepieciešams iestrādāt normu, ka lēmuma par doktora grāda piešķiršanu atcelšanai nav noilguma, ja tiek atklāti akadēmiskā godīguma pārkāpumi. Ikviens promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums jāievieto visiem brīvi pieejamā augstskolas tīmekļa vietnē97, izņemot gadījumus, ja promocijas darbs vai tiek doktora teorētiskais pētījums klasificēts kā ierobežotas pieejamības darbs (kritēriji tiks iekļauti attiecīgos Ministru kabineta noteikumos). Promocijas darbam vai doktora teorētiskajam pētījumam var būt pielikumi ar ierobežotas pieejamības informāciju, kas netiek publiskoti. 2.9. Doktorantūras finansēšana Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa. Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju DSP. Doktorantus kā pētniecības personālu jāiesaista visos iekšējās pārvaldības līmeņos un tiem jāpiedalās lēmumu pieņemšanā analogi zinātniskajam personālam. Doktorantu tiesībām un pienākumiem jābūt skaidri definētiem rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām doktoranta tiesībām jāgarantē adekvāti sociālā nodrošinājuma standarti neatkarīgi no nodarbinātības nosacījumu juridiskā rakstura (veselības aprūpe, bērna kopšanas atvaļinājums, bezdarbnieka pabalsts, iemaksas pensiju fondā, nelaimes gadījumu apdrošināšana u. tml.). Tādējādi iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī. Ar jauno doktorantūras finansēšanas modeli tiek skaidri noteikts, ka doktorantūras VB finansējums sastāv no doktorantā atalgojuma katrai doktorantūras VB studiju vietai, kā arī doktorantūras studiju vietas bāzes finansējuma (sk. 2. attēlu). 2. attēls. Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa salīdzinājums ar esošo finansēšanas modeli98 2.9.1. Doktoranta atalgojums vai doktorantūras grants pētniecības veikšanai Lai nodrošinātu ilgtspējīgu doktorantūras sistēmas finansējumu, nepieciešams nodrošināt aktuālām izmaksām un kvalitātes prasībām atbilstošu VB finansējumu valsts finansētām doktorantūras studiju vietām. Doktorantūras VB finansējumā ietveramais atalgojuma (turpmāk - doktoranta atalgojums) apmērs katrai studiju vietai paredzēts 12 000 euro gadā trīs līdz četru gadu studijām. Doktoranta atalgojums ir daļa no konkursa kārtībā iegūtās DSP VB studiju vietas finansējuma doktorantūras skolā. Saņemot šo atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants vismaz 20 stundas nedēļā velta studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Pārējo doktoranta darba slodzes daļu jāfinansē (iekļaujot visus nodokļus un sociālās garantijas) augstskolai vai zinātniskajai institūcijai, nodarbinot doktorantu piesaistītajos pētniecības projektos. Izņēmuma kārtā tas var nebūt pētniecības projekts, bet cita ar doktorantūras studijām saturiski saistīta nodarbinātība. Profesionālajās DSP mākslās augstskolai nav jāfinansē doktoranta radoši mākslinieciskās darbības daļa, tomēr augstskolai ir jāveicina doktoranta iniciatīva izstrādāt un īstenot radoši mākslinieciskos projektus un iesaiste radoši mākslinieciskajos projektos, kā arī līdzekļus, kuri ir piesaistīti īstenojot šos projektus, augstskolas izmanto daudzveidīgiem doktorantu radoši mākslinieciskās darbības atbalsta mehānismiem. Lai nodrošinātu lielāku doktorantu noslodzi, doktorantūras skolām ir iespēja iekšēji pārdalīt VB atlīdzībai paredzēto finansējumu starp doktorantiem, ņemot vērā citu finansējumu iespējas99, ar nosacījumu, ka katra doktoranta atalgojumam tiek izmantoti vismaz 12 000 euro un, saņemot atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants ne mazāk kā 20 stundas nedēļā velta studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Šāda pieeja mazinātu doktorantu atbirumu, jo iztikas nodrošināšanai doktorants paralēli studijām nemeklētu ar doktorantūru bieži vien maz saistītu darbu, bet veidotu akadēmisko un zinātnisko karjeru saskaņā ar labu starptautisko praksi un atbilstošu pētnieciskā darba apmaksu. Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa pakāpeniska ieviešana un aprobācija plānota ar Eiropas Sociālā fonda investīciju atbalstu 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, paredzot doktorantiem iespēju konkursa kārtībā iegūt grantus pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi (turpmāk - doktorantūras grants). Doktorantūras granta apmērs plānots 1000 euro mēnesī par 0,5 slodzi zinātniskajā institūcijā, kur tiek veikta pētniecība, papildus nodrošinot arī pētniecības un mobilitātes izmaksas. Doktorantūras grants iekļauj visus nodokļus un sociālās garantijas. Priekšnoteikums doktorantūras grantu piesaistei ir ar IZM saskaņots augstskolas vai augstskolu konsorcija vidēja termiņa DSP attīstības plāns jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, kas ietver pamatojumu un aprakstu (saskaņā ar noteikumu projekta ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 25 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) 2. punktā izteikto 2.10. apakšpunkta reakciju): • pētniecības vides nodrošināšanas pasākumiem; • doktorantūras studiju programmu un doktorantūras skolu atbilstībai Eiropas paraugpraksei un starptautiskiem standartiem; • doktorantūras skolu izveidei, to funkcijām un darbības modelim; • doktora studiju programmu kvalitātes iekšējās novērtēšanas kārtībai; • kvalifikācijas pilnveides pasākumiem doktora studiju programmu docētājiem un promocijas darba vadītājiem, recenzentu atlases procedūrai; • akadēmiskās ētikas procesu ieviešanai; • reflektantu atlases procedūrai doktorantūras studiju programmās, pētniecības vietu un atalgojuma nodrošināšanai doktorantūras studiju procesa laikā; • doktorantu karjeras attīstībai; • iesaistei pēcdoktorantūras pasākumos; • sadarbības nosacījumiem ar citām Latvijas un ārvalstu zinātniskajām institūcijām, citām augstākās izglītības iestādēm; • iesaistei doktora studiju programmas kvalitātes kodeksa izstrādē."100 Tiek plānots, ka doktorantūras granta saņēmēji papildu pētnieciskajam un mākslinieciskās jaunrades darbam aktīvi iesaistās pētniecības rezultātu izplatīšanā: regulāri publicē zinātniskos rakstus (kas indeksēti Scopus, Web of Science, WoS Core Collection vai ERIH+ datu bāzēs vai kas iekļauti anonīmi recenzētajos zinātniskajos izdevumos, kam ir starptautiska redkolēģija un identificējams publicēšanās profils un kura periodiskums nav retāks par reizi gadā), izstrādā recenzētas zinātniskās monogrāfijas par vienu zinātnisku tēmu vai monogrāfiju nodaļu, ar referātiem piedalās zinātniskās konferencēs, kā arī piedalās starptautiskos pētniecības tīklos un sabiedrības informēšanas pasākumos par pētniecisko darbu un tā nozīmi. Sasniedzamos rezultātus granta saņēmējam profesionālajās DSP mākslās nosaka pašas augstskolas atbilstoši īstenoto profesionālo DSP mākslās specifikai. Augstskola slēdz doktorantūras granta līgumu ar doktorantu vai doktorantu un zinātnisko institūciju, kurā doktorants izstrādās promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, tostarp nosakot termiņu šo darbu izstrādei un iesniegšanai promocijas padomē vai profesionālās DSP mākslās gadījumā - valsts pārbaudījumu komisijā, ņemot vērā doktorantūras studiju ilgumu un Eiropas Sociālā fonda finansējuma nosacījumus 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. 2.9.2. Doktoranta atalgojuma vai doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana Vērtēšanas kritērijus un sasniedzamos rezultātus doktorantūras granta saņemšanai ietver doktorantu atlases nolikumā. Atlases nolikumu izstrādā doktorantūras skola, kas īsteno DSP sadarbībā ar visiem DSP īstenošanā iesaistītajiem partneriem (augstskola, zinātniskais institūts, uzņēmums, cita augstskola), kā arī konsultējoties ar studentus pārstāvošajām organizācijām. Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver ilgtspējīga finansējuma nozīmi. Kvalitatīvas doktorantūras īstenošanai nepieciešamas adekvātas, ilgtspējīgas un uz doktora grāda specifiku (vai zinātnisko virzienu) vērstas finansēšanas iespējas. Kvalitatīvas DSP izveidošanai nepieciešams finansējums ne tikai doktoranta atalgojumam, docētāju algām un pētniecības resursiem, bet arī doktorantūras skolas efektīvai darbībai. Finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums doktorantūras pievilcībai, konkurētspējai un attīstībai. Šobrīd doktorantūras finansēšana101 no valsts puses notiek, piešķirot valsts finansētas studiju vietas. Studiju vietas aprēķinā ņem vērā katras studiju vietas bāzes izmaksas un dažādu nozaru diferencētus studiju izmaksu koeficientus. Lai pilnvērtīgi un ilgtspējīgi nodrošinātu līdzekļus stratēģiskai DSP vadībai, atbalsta struktūrām un karjeras attīstībai, jāveic būtiskas izmaiņas valsts finansējuma nodrošināšanā doktorantūras studiju vietām. Pirmkārt, jāizstrādā vienots normatīvais regulējums doktorantūras studiju finansēšanai, īstenošanai, promocijas kārtībai un kritērijiem, kā arī promocijas tiesību deleģēšanai (esošais normatīvais regulējums par studiju finansēšanu102 un stipendijām103 aptver visus studiju līmeņus, savukārt promocijas kārtība, kritēriji un promocijas tiesību deleģēšana ir reglamentēta dažādos MK noteikumos). Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa priekšlikums paredz, ka turpmāk doktorantūras finansējumu veidos trīs galvenās komponentes: 1) valsts doktoranta atalgojums - 12 000 euro gadā pēc vienādiem principiem piešķirams katrai studiju vietai un ir neatņemama doktorantūras sastāvdaļa; 2) doktorantūras studiju vietas bāzes finansējums - studiju vietas vienotā bāzes izmaksa ir 8500 euro gadā (augstskolām ir tiesības iekšēji bāzes izmaksas diferencēt piešķirtā finansējuma ietvaros). Studiju vietu kopējais skaits ir atkarīgs no kārtējā budžeta gadā pieejamā finansējuma; 3) pētniecības grantu finansējums104 (to veido valsts, līgumpētījumu, ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu P&A finansējums, kurš tiek izlietots doktorantu iesaistei pētnieciskajā darbā105). Doktorantūras finansēšanai tiek slēgti izpildes līgumi starp Ministriju (vai ministrijām) un augstskolām. Izpildes līgumā valsts ar augstskolu vienojas par: a) doktorantūras studiju vietu piedāvājumu atbilstoši valsts vajadzībām/ interesēm; b) konkrētai augstskolai sasniedzamajiem doktorantūras rādītājiem (doktora grāda ieguvēju skaits, absolventu monitoringa rezultāti un sasniedzamie rādītāji zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē106, kuru izpildē ir tieši iesaistīti doktoranti) un to sasniegšanai piešķiramo finansējumu; c) monitoringa mehānismu par piešķirto doktorantūras finansējumu katrā no finansējuma komponentēm, uzsverot doktora grāda ieguvēju skaitu un sasniegtos rezultātus doktora studiju programmās; d) veidu, kā monitoringa rezultāti tiek izmantoti, lai valsts veiktu izmaiņas piešķirtā doktorantūras finansējuma apmērā augstskolai (sk. 2. attēlu). Piedāvātais jaunais finansēšanas modelis nodrošina doktorantūras ciešāku sasaisti ar pētniecību, ievieš doktoranta atalgojuma komponenti, padara doktorantūras finansēšanas sistēmu taisnīgāku, vienkāršāku, pielāgojamāku un vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma rādītājus. Doktoranta atalgojuma nodrošināšanā nozīmīgu ieguldījumu var sniegt tādas P&A programmas kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, Tirgus orientētie pētījumi, 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi", Valsts pētījumu programmas, zinātnes bāzes finansējums, kā arī augstskolu snieguma finansējums. Jauno finansēšanas modeli plānots ieviest pakāpeniski, sākot ar 2022. gada jauno uzņemšanu. 2.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta finansējums Jaunais finansēšanas modelis paredz būtisku finansējuma palielinājumu vienai doktorantūras studiju vietai, lai nosegtu studiju faktiskās izmaksas. Nepieciešamais VB finansējums ir atkarīgs no tā, cik lielu doktora grāda ieguvēju skaitu jaunā finansēšanas modeļa ietvaros ir plānots sasniegt. Pieejamais VB finansējums doktorantūrai 2020. gadā ir 11 940 774 euro (to veido 6 876 128 euro IZM augstskolām, 2 499 636 euro VM augstskolai, 1 566 662 euro ZM augstskolai un 998 348 euro KM augstskolām). MK atbalstītajā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam projektā (25.02.2020, prot. Nr. 8 33.§) doktorantūras grantiem paredzēts 18 milj. euro finansējuma (22 milj. euro doktorantūras un maģistrantūras grantiem kopā). Ņemot vērā esošo VB bāzes finansējumu doktorantūrai gadā (11 940 774 euro) un plānoto papildu attīstības finansējumu doktorantūrai 2021.-2027. gadā (18 milj. euro), no 2025. gada iespējamas 802 valsts finansētās studiju vietas doktorantūrā. Tām indikatīvi būtu ievērojami lielāka efektivitāte (absolventu īpatsvars). Ministrija piedāvā, ka vienlaikus ar studiju vietas bāzes izmaksas būtisku pieaugumu un doktoranta atalgojuma ieviešanu, tiktu ieviesta prasība, ka vismaz 75 % VB doktorantu savlaicīgi doktorantūru absolvē un iegūst doktora grādu. Vismaz 75 % absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāte doktorantiem šajās VB studiju vietās ir noteikta, balstoties uz prasībām, kādas tika noteiktas 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātē "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", proti, ka vismaz 80 % šo atbalstu saņēmušo doktorantu līdz noteiktam laikam ir ieguvuši doktora grādu. Nedaudz mazāku (75 %) absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāti ir plānots ieviest attiecībā uz šīm valsts finansētajām studiju vietām, pamatojoties uz to, ka atbalsta apmērs, kas būtu pieejams katrai doktorantūras studiju vietai ir mazāks nekā augstākminētajā 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātē. To doktorantu gadījumā, kuri konkrētā laikā nebūs absolvējuši DSP un nebūs sekmīgi ieguvuši doktora grādu, piešķirtā finansējuma izmantošanas efektivitāte tiks nodrošināta attiecībā pret laika periodu, kurā tiek sniegts atbalsts, pamatojoties šajā periodā sasniegtajos rezultātos, kuru izpilde ir atrunāta rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu. Īstenojot šādu finansēšanas modeli esošā finansējuma ietvaros (1. risinājums), tas ļautu nodrošināt aptuveni 172 doktora grāda ieguvējus gadā. Šāds apmērs ir nepietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni un pieaugumu, kam ir nepieciešami vismaz 200 doktora grāda ieguvēji gadā. Lai būtu iespējams nodrošināt vismaz 200 doktora grāda ieguvēju, sākot no 2027. gada un turpmāk, papildu nepieciešami vismaz 2,7 milj. euro VB finansējuma doktorantūrai (2. risinājums), sākot no 2024. gada. Lai nodrošinātu 250 doktora grāda ieguvēju katru gadu, nepieciešams nodrošināt 7,5 milj. euro lielu papildu finansējumu doktorantūrai (3. risinājums) (sk. 2. tabulu). Piedāvāto risinājumu nepieciešamā finansējuma un nodrošināto VB studiju vietu skaita aprēķins (sk. 2. tabulu) balstās uz pieņēmumu, ka esošā modeļa vidējās vienas studiju vietas izmaksas 9707,95 euro apmērā gadā paliek nemainīgas pakāpeniski četru gadu laikā, ieviešot jauno doktorantūras finansēšanas modeli, kas 2022. gadā tiktu attiecināts uz 2 985 194 euro VB finansējuma, 2023. gadā uz -5 970 387 euro, 2024. gadā uz - 8 955 581 euro un 2025. gadā tiktu ieviests pilnībā ar 11 940 774 euro lielu finansējumu. Jaunā modeļa aprēķins rēķināts uz vidēji 20 500 euro izmaksām gadā vienai studiju vietai, kur doktoranta atalgojuma komponentes izmaksas daļēji nosegtu pieejamais ES fondu finansējums. Šāds aprēķins ļautu ieviest 1. risinājumu, kas rezultētos ar 172 doktora grāda ieguvējiem, kuru indikatīvais skaits ir aprēķināts, pieņemot, ka puse VB studiju vietu skaits vienlīdzīgi sadalās starp trīs un četru gadu ilgajām DSP un 75 %107 no studējošajiem šajās VB studiju vietās iegūtu doktora grādu. 2. risinājuma aprēķinā pieņēmumi attiecībā uz doktora grāda ieguvēju īpatsvaru un proporciju starp trīs un četru gadu ilgajām DSP nav mainīti, mainoties tikai finansējuma apmēram, kas ir nepieciešams attiecīgi 200 (2. risinājums) vai 250 (3. risinājums) ikgadējo doktora grāda ieguvēju skaita nodrošināšanai. 2. tabula. Doktorantūras finansējums108 Rādītājs/gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 1. risinājums. Doktorantūrai pieejamais VB finansējums 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 146 220 220 220 1. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 891 802 802 802 Doktorantūrai nepieciešamais papildu VB109 0 0 1,500,000 3,000,000 4,500,000 4,500,000 4,500,000 2. risinājums. Papildu nepieciešamais VB finansējums 200 doktora grāda ieguvēju gadā nodrošināšanai 0 0 1,500,000 5,692,559 7,192,559 7,192,559 7,192,559 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 278 351 351 351 2. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 1022 933 933 933 3. risinājums. Papildu nepieciešamais VB finansējums 250 doktora grāda ieguvēju gadā nodrošināšanai 0 0 1,500,000 10,475,892 11,975,892 11,975,892 11,975,892 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 511 585 585 585 3. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 1255 1167 1167 1167 Ņemot vērā pašreizējo situāciju un VB finansiālās iespējas, Ministrija jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanai izvēlas 1. risinājumu, proti, jaunais modelis tiks īstenots piešķirto VB līdzekļu ietvaros. Vienlaikus Ministrija uzskata, ka tas ir konservatīvs doktorantūras attīstības scenārijs un 2022. gadā būtu jāizvērtē nepieciešamību pāriet uz straujākas pārmaiņas veicinošu 2. vai 3. risinājumu. 2.10. Pēcdoktorantūra Normatīvajos aktos jāiestrādā, ka pēcdoktorantūra ir jaunā zinātnieka (cf. angļu a postdoc, a postdoctoral researcher - pēcdoktorants jeb pēcdoktorantūras pētnieks) karjeras posms līdz desmit (10) gadiem pēc doktora grāda iegūšanas, kurā iespējams gan veikt individuāla pētījuma projektu, gan arī iekļauties vadošā pētnieka veikta pētījuma projekta grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Pēcdoktorantūra ir mobilitātes iespēja, nevis obligāts posms akadēmiskajā karjerā. Pēcdoktorants nezaudē pēcdoktoranta statusu, iegūstot patstāvīgu amata vietu. Atklāta konkursa kārtībā izvēlēts pēcdoktorants ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts pētījums, uz noteiktu laiku. Pēcdoktorantūras laikā jaunajiem zinātniekiem var tikt piešķirti arī ar studiju darbu saistīti pienākumi, tie var strādāt kā mācībspēki, arī bakalaura, maģistra un doktorantu pētnieciskā darba vadītāji vai līdzvadītāji.110 Eiropas pētnieku harta un Uzvedības kodekss pētnieka pieņemšanai darbā111 rekomendē skaidrus noteikumus un precīzas vadlīnijas pēcdoktorantūrā esošo zinātnieku pieņemšanai darbā un iecelšanai amatos, tostarp nosakot maksimālo ilgumu un uzdevumus.