3. Article

Jaunā doktorantūras modeļa ietekmes izvērtējums 3.1. Riski, ja situācija nemainās Esošais doktorantūras īstenošanas modelis un finansējuma apjoms nesagatavo pietiekamu skaitu jauno doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50 % no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi, ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām. Nemainoties situācijai, Latvijas doktorantūra turpinās stagnēt, un doktorantūras saturs, norise un kvalitāte dažādās augstskolās krasi atšķirsies. DSP turpinās piedāvāt arī tādas augstskolas, kam trūkst pētnieciskās kapacitātes attiecīgajā zinātnes nozarē un kas nevar nodrošināt doktorantiem iespēju veikt zinātnisku darbību izvēlētajā zinātnes nozarē. Turpinot DSP akreditāciju studiju virziena ietvaros, DSP pētniecība netiks atbilstoši novērtēta. Atkarībā no augstskolas individuālās pieejas DSP pārvaldība un uzraudzība notiks vai nu augstskolas līmenī vai arī atsevišķā DSP. Decentralizētās pieejas dēļ būs vērojamas dažādas atšķirības DSP īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un tātad arī kvalitātē pat vienā augstskolā. DSP īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās augstskolās turpinās atšķirties. Doktorantūras līmenī netiks veicināta plaši izmantojamo prasmju apguve, kas secīgi turpinās ietekmēt doktora izredzes darba tirgū. Valstī nebūs vienotas izpratnes par doktora zināšanām, prasmēm un kompetenci. Tā kā doktoranta stipendijas apmērs saglabāsies ļoti zems, tas turpinās negatīvi ietekmēt gan laiku, ko doktorants var veltīt doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi - augstākās izglītības un zinātnes sistēmas akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni. Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība turpinās kavēt starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicinās pētniecības izcilību, kā arī kavēs starptautisku kopīgu DSP izveidi un īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda piešķiršanas procesam citās valstīs. Saglabāsies būtiskas atšķirības starp doktoriem zināšanu un prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi atšķirsies arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte. Nekvalitatīvas DSP negatīvi ietekmēs ne tikai doktora grādu ieguvušo akadēmiskās karjeras kvalitāti, bet arī zinātnes un augstākās izglītības sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka daudzi doktori vēlāk ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai ekonomikas nozarē, nekvalitatīvas doktora līmeņa studijas var būtiski ietekmēt visas valsts attīstību. Nemainot doktorantūras finansēšanas modeli, netiks nodrošināts konkurētspējīgs un faktiskās izmaksas sedzošs finansējuma modelis, tādējādi turpinot apdraudēt doktorantūras ilgtspēju un nestimulējot kvalitātes pieaugumu. 3.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un papildinājumus šādos normatīvajos aktos, kā arī izdot jaunu tiesību aktu: 1) Augstskolu likumā: a) par doktora studiju programmu un doktorantūru, augstskolu konsorcijiem, akadēmisko personālu un studējošajiem, stipendijām un atalgojumu; b) par to, ka DSP licencēšanas process jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas ietvarā, ka DSP akreditācijas process jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, ņemot vērā Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu par augstskolu un tās DSP īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju, kā arī to, ka jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas nosaka, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens veselums; 2) Zinātniskās darbības likumā - par zinātnieka statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju); promociju tiesību deleģējumu augstskolām; starptautiskā novērtējuma kritērijiem augstskolām, kuras ir zinātniskās institūcijas vai kuru sastāvā ir zinātniskās institūcijas, paredzot zinātniski pētnieciskās kapacitātes izvērtējumu; 3) Obligāto eksemplāru likumā - par promocijas darba kopsavilkuma obligāto eksemplāru piegādāšanu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Ievērojot minēto, ir izstrādājams jauns (1) Ministru kabineta noteikumu projekts par doktorantūras finansēšanas kārtību un ieviešanu, kā arī jauns (2) Ministru kabineta noteikumu projekts par MK noteikumu projektu par kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu piešķiršanu. Atbilstoši grozījumiem minētajos likumos, vērtējama jaunu MK noteikumu izstrāde vai grozījumu veikšana saistītajos MK noteikumos, tostarp, ja nepieciešams, iestrādājot noslēguma noteikumus, kas svarīgi pašreizējiem doktorantiem un grāda pretendentiem, kā arī, paredzot tiem tiesības pabeigt studijas un aizstāvēt promociju darbus pēc esošā normatīva regulējuma: 1) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji"; 2) Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās"; 3) Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"; 4) Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām"; 5) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem"; 6) Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobrī noteikumi Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"; 7) Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 165 "Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums"; 8) Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus"; 9) Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"; 10) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi"; 11) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" Izskatot grozījumus Zinātniskās darbības likumā par zinātniskā doktora grāda piešķiršanu (promociju) un promociju tiesību deleģējumu augstskolām, ja tiks atzīta nepieciešamība veikt tajā arī norādi, ka zinātniskā doktora grādu piešķir zinātnes nozarēs, kas noteiktas normatīvajā regulējumā par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, tādā gadījumā tiks vērtēts Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām"" atdzīšana par spēku zaudējušiem vai tomēr veikt tajos grozījumus.