23. Article

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI līmeņa noteikšanu saistītos jautājumus, jo nav definējis, tieši kādām pamatvajadzībām pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādājis GMI līmeņa noteikšanas metodes pamatprincipus. GMI līmenis nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kas izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šis līmenis kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviena trūcīga persona var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Tādēļ nevar atzīt, ka Ministru kabinets būtu pienācīgā kārtībā veicis pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu trūcīgām personām iespēju izmantot sociālās tiesības vismaz minimālajā apmērā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.