2. Article

Sprieduma 13. punktā ir analizēts Satversmes 1. un 101. panta, kā arī Hartas 5. panta tvērums. Šajā Sprieduma punktā Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldības tiesības apspriest paredzamās pašvaldības administratīvās teritorijas robežu izmaiņas, citstarp noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, ir ietvertas Satversmes 101. pantā kopsakarā ar Hartas 5. pantu. Šādam secinājumam varu piekrist tikai daļēji, jo uzskatu, ka šīs pašvaldības tiesības neizriet no Satversmes 101. panta. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka Satversmes 1. pants citstarp ietver arī pašvaldības principu, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 13.1. punktu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016‑23‑03 15.1. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka pašvaldības princips ir ietverts Satversmes 101. pantā (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑32‑05 11. punktu). Uzskatu, ka Satversmes 101. pants citstarp ietver sevī atsevišķu pašvaldības principa aspektu - personas pamattiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties pašvaldību darbībā. Personas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedzot pašvaldībai savu viedokli, piemēram, par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu izmaiņām, īsteno tām Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības piedalīties pašvaldību darbībā. Tomēr pašvaldība kā specifiska valsts pārvaldes institūcija nevar būt par pamattiesību, tostarp Satversmes 101. panta subjektu. Tādēļ nevaru piekrist tam, ka pašvaldībai no Satversmes 101. panta izrietētu kādas tiesības. Līdz ar to nepiekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu izmaiņām izriet arī no Satversmes 101. panta.