6. Article

Atbilde, vai likumā "Par pašvaldībām" noregulētā publiskās apspriešanas forma, kas paredzēta teritorijas robežu grozīšanas gadījumā, attiecas uz lietā izskatāmo gadījumu, ir atkarīga no citiem apsvērumiem. Likuma "Par pašvaldībām" 61.1 pants tika iekļauts likumā reizē ar pašvaldību teritoriālo reformu, kas norisinājās uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma pamata. Administratīvi teritoriālās reformas likuma 13. pants paredzēja, ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, attiecīgās vietējās pašvaldības noskaidro iedzīvotāju viedokli par novada izveidošanu, bet likuma "Par pašvaldībām" 61.1 pants noteica kārtību, kādā viedoklis noskaidrojams. Likumi sistēmiski saskaņoti noteica, ka pašvaldība noskaidro iedzīvotāju viedokli par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, organizējot publisko apspriešanu. Likumprojekta, ar kuru ieviests likuma "Par pašvaldībām" 61.1 pants, anotācijā norādīts, ka šāda publiskās apspriešanas kārtības noteikšana nepieciešama, jo nav noteikti pašvaldību iedzīvotāju aptauju izsludināšanas un organizācijas pamatprincipi. Administratīvi teritoriālās reformas likums ir zaudējis spēku, tomēr ar likuma "Par pašvaldībām" 61.1 pantu ieviestais publiskās apspriešanas institūts un norises kārtība ir spēkā. Izmaiņas pašvaldību administratīvajās teritorijās var notikt gan brīvprātīgi, pašvaldībām savstarpēji vienojoties, gan piespiedu kārtā ar likumu publisko interešu labad. Ja publiskā apspriešana ir organizējama pat tad, kad pašvaldības brīvprātīgi izlemj apvienoties, tad piekrītu pieaicinātās personas R. Baloža viedoklim, ka šāda iedzīvotāju uzklausīšanas forma būtu izmantojama arī tad, kad valsts izlemj ar likumu apvienot vairākas pašvaldības. Lai arī šādā gadījumā likumi neprasa valstij obligāti organizēt iedzīvotāju uzklausīšanu publiskās apspriešanas vai referenduma formā, tomēr pašvaldības, ja to vēlas, var uzklausīt iedzīvotāju viedokli, un, piekrītot ministra norādītajai pozīcijai rīkojumā, atbilstošā iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanas forma ir publiskā apspriešana. Pirmkārt, notiek patiesa nevis imitēta pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas apspriešana, t.i., diskusijai tiek piedāvāti jaunās pašvaldības administratīvās teritorijas noteikšanas kritēriji: vai tiks izveidota vienota vides un dzīves kvalitāte, paaugstināta teritoriālās pašpārvaldes efektivitāte, nodrošināta vietējo iedzīvotāju piesaiste savai dzīvesvietai, vietējā identitāte, vai tiks veicināti teritoriālā plānojuma mērķi, stiprināta pašvaldības administratīvā spēja, samazinātas atšķirības starp cieši apdzīvotiem centriem un nomalēm, stiprināta sociālā palīdzība un atbalsts utt. Otrkārt, apspriešana notiek ilgāku laiku (vismaz trīs nedēļas). Treškārt, iedzīvotāji var izteikt savus viedokļus, kuri nav vienveidīgā formā. Tas nodrošina, ka pašvaldības administratīvi teritoriālā reforma tiek apspriesta saturiski, nevis šauri un primitīvi - "vai esat par vai pret mūsu novada patstāvību". Teorētiski, pašvaldības dome var arī organizēt aptauju formā "vai esat par vai pret mūsu novada patstāvību", taču iegūto rezultātu praktiskā nozīme būtu niecīga.