16. Article

GROZĪJUMS 1. Šo līgumu, tai skaitā šī līguma Pielikumu I, var grozīt, savstarpēji vienojoties. Puse, kas vēlas grozīt šī līguma noteikumu, tai skaitā šī līguma Pielikumu I, par to rakstiski paziņo otrai Pusei. Grozījumi stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par Pušu iekšējo procedūru izpildi. 2. Grozījumus šī līguma Pielikumā II var veikt savstarpēji rakstiski vienojoties Latvijas līdzpriekšsēdētājam un Aģentūras līdzpriekšsēdētājam, kas ir deleģēti saskaņā ar šī līguma Pielikuma II C. nodaļu. 17. PANTS STRĪDU RISINĀŠANA Ja rodas strīdi saistībā ar šī līguma piemērošanu vai interpretāciju vai par detalizētiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar šo līgumu un kurus Pusēm nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā, pēc jebkuras Puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā. Tādā gadījumā Aģentūras Konvencijas XVII panta noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja vien Puses nevienojas citādi. 18. PANTS LĪGUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS, ILGUMS, PĀRTRAUKŠANA UN ATJAUNOŠANA 1. Puses rakstiski informē viena otru par attiecīgo procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais no šādiem paziņojumiem un ir spēkā septiņus gadus. 2. Šo līgumu var pārtraukt, ja kāda no Pusēm par to ir rakstiski paziņojusi gadu pirms tā termiņa izbeigšanās datuma, kas minēts šī panta pirmajā daļā. 3. Šī līguma pārtraukšana vai izbeigšana neietekmē tās Pušu tiesības un pienākumus, kas paliek spēkā arī pēc šī līguma pārtraukšanas vai izbeigšanas, vai saistībā ar tā interpretēšanu, tādas kā, bet neaprobežojoties ar, strīdu risināšanu, konfidencialitāti, atbildību, intelektuālā īpašuma tiesībām, bet arī attiecībā uz papildus nolīgumiem, kas noslēgti starp Pusēm. Latvijas līdzdalība Aģentūras izvēles programmās vai to daļās saskaņā ar 4. pantu, kas ir spēkā šī līguma izbeigšanas brīdī, paliek spēkā līdz aktivitāšu pabeigšanai saskaņā ar attiecīgajām programmām vai to daļām, apzinoties, ka par attiecīgo programmu pabeigšanu Aģentūra paziņos Latvijai. Ņemot vērā jebkuras saistības, kuras radušās saskaņā ar šī līguma 4. pantu, Latvija veic iemaksas spēkā esošajā kopīgā infrastruktūras plāna daļā un fiksēto kopējo izmaksu daļā, kas jāsedz no vispārējā budžeta atbilstoši likmei, par kuru savstarpēji vienojas. Šī līguma 4. pants un 17. panta trešā daļa paliek spēkā un turpina darboties arī pēc šī līguma izbeigšanas vai termiņa beigām. 4. Četrus gadus pēc šī līguma spēkā stāšanās dienas un vienu gadu pirms šī līguma termiņa beigām Puses oficiāli pārskata savu sadarbību saskaņā ar šo līgumu. Balstoties uz pēdējo pārskatu, Puses izskata iespējas un līdzekļus šādas sadarbības turpināšanai vai tālākai attīstīšanai, ieskaitot iespēju Latvijai pagarināt šo līgumu vai piešķirt Latvijai Aģentūras dalībvalsts statusu. Par šāda statusa piešķiršanu Latvijai Padome pieņem īpašu lēmumu, saskaņā ar Konvenciju un pamatojoties uz Latvijas rakstisku pieprasījumu. 5. Līgumu var pagarināt uz turpmākiem periodiem, savstarpēji rakstiski vienojoties. Šis līgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pabeigtu šādas atjaunošanas procedūras. 6. Ar šī līguma spēkā stāšanos šis līgums aizstās preambulā minēto starp Pusēm noslēgto ESV līgumu, saprotot, ka pēdējā līguma noteikumus tomēr turpina piemērot tiktāl, cik nepieciešams, lai nodrošinātu visu vienošanos un līgumu īstenošanu, kas noslēgti minētā līguma ietvaros un kuri joprojām ir spēkā dienā, kad minētais līgums zaudē spēku. Parakstīts 30. jūnijā Rīgā divos oriģināleksemplāros latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Parakstītāji var nodrošināt tulkojumus franču un vācu valodā, ko tomēr neuzskata par autoritatīviem interpretācijas nolūkos. Latvijas Republikas valdības vārdā .................................................................. izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Eiropas Kosmosa aģentūras vārdā .................................................................. Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Johans Dītrihs Verners Pielikums I Pamatnosacījumi Pieprasītājas puses aktivitātēm (turpmāk tekstā saukta "PPA") saskaņā ar 10. panta otro daļu 1. Aģentūras sniegtā atbalsta kopums Aģentūra sniegs šādu atbalstu, saskaņā ar tās iekšējo standarta praksi, kas sīkāk izklāstīta Pielikumā II: a) nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta "NPE"): atbalsts nacionālajai programmai kosmosa attīstībai (ne vairāk kā 50% apjomā no budžeta, kas atvēlēts PPA)) b) industriālās veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā saukta "IVS") Abu elementu mērķi un iespējamais saturs sīkāk aprakstīti Pielikumā II. 2. Pārvaldība PPA ieviešanu pārrauga valde, kura sastāv no pārstāvjiem, kas norādīti Pielikumā II. Visas aktivitātes, kuras ievieš saskaņā ar PPA, jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem. Aģentūras sekretārs ir atbildīgs par jebkuru jautājumu, kas rodas shēmas ieviešanas laikā, tostarp, it īpaši par ceturkšņa ziņojumiem valdei, valdes gada pārskata sagatavošanu un valdes lēmumu sagatavošanu. Aģentūras programmas vadītājs ir atbildīgs par PPA ikdienas aktivitāšu ieviešanu. 3. Iepirkumu noteikumi Aģentūra ir atbildīga par iepirkumu veikšanu, kas saistīti ar PPA, kā arī par Latvijas vārdā slēdzamo līgumu apspriešanu, parakstīšanu un pārvaldību. Aģentūras iepirkumu noteikumus (ESA/REG/001 rev.5) jāpiemēro ar šādiem grozījumiem: a) Attiecībā uz "lejupvērstajām" (Top Down) aktivitātēm (t. i., aktivitātes saturs ir definēts konkursa uzaicinājumā): pirms jebkura konkursa uzaicinājuma publicēšanas, abi līdzpriekšsēdētāji apstiprina aktivitātes mērķi, programmas un finansiālos ierobežojumus. Abi līdzpriekšsēdētāji tiks informēti par Iepirkumu izvērtēšanas valdes (turpmāk tekstā saukta "IIV") ieteikumiem. Pirms jebkuras aktivitātes apspriešanas ir jākonsultējas ar Aģentūras Industriālās politikas komiteju un jāinformē attiecīgās Aģentūras programmu valdes par attiecīgajām aktivitātēm. b) Par "atvērtā konkursa" aktivitātēm (t. i., par aktivitātes saturu pretendentiem ir jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar konkursā definētiem nosacījumiem): katra atvērtā konkursa programmatiskajiem ierobežojumiem ir vajadzīgs līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums, un tiem jābūt uzskaitītiem konkursa pavadvēstulē. IIV rekomendāciju jāiesniedz abiem līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai. Ja līdzpriekšsēdētājs noraida IIV ieteikto priekšlikumu, tad viņš/viņa to rakstiski pamato. Līdzpriekšsēdētāji var arī pieņemt lēmumu, ka priekšlikumu, kas nav rekomendēts, bet kurš saskaņā ar Aģentūras iepirkumu izvērtēšanas rokasgrāmatu ir saņēmis vērtējumu virs 40 punktiem (Pielikums III rev.2 Aģentūras/REG/001 rev.5), var uzlabot un iesniegt atkārtoti. Priekšlikumus, kurus apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji, pirms Aģentūra sāk sarunas ar izvēlētajām organizācijām, iesniedz apspriešanai Industriālās politikas komitejai un attiecīgajām programmu valdēm informācijai. Aģentūra ir pilnvarota apstiprināt maksājumus un vienoties par līgumiskām izmaiņām saskaņā ar tās noteikumiem un kārtību. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība palielinās par vairāk nekā 10%, ir nepieciešams valsts līdzpriekšsēdētāja rakstisks apstiprinājums. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība pieaugs par vairāk nekā 20%, ir vajadzīgs abu līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums. 4. Finansējums un finansiālā atbildība Saskaņā ar Aģentūras Finanšu noteikumu 40. pantu, visas izmaksas, kas aģentūrai radušās PPA ieviešanā, sedz Latvija. Saskaņā ar to Latvijai jāsedz visas izmaksas, kas Aģentūrai radušās, nodrošinot tehnisko un līgumisko projekta pārvaldību, it īpaši sedzot Aģentūras noslēgto industriālo līgumu izmaksas un Aģentūras iekšējās izmaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz pilnajām izmaksām. Ikgadējo finansējumu piešķir iepriekš, saskaņā ar maksājumu plānu, par kuru vienojas Puses. Jebkuru pārpalikumu PPA noslēgumā Latvijai atmaksā. 5. Intelektuālā īpašuma tiesības Līgumos, kurus Aģentūra noslēgusi ar līgumslēdzējiem, nosaka, ka visa informācija, dati un intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no aktivitātēm, kuras veiktas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pieejami: (a) Latvijā, izmantošanai uz bezmaksas pasaules licences pamata, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences savām vajadzībām, un (b) Aģentūrai, pamatojoties uz bezmaksas pasaules licenci, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences Aģentūras turpmāko darbību un programmu vajadzībām. Turklāt līgumos norāda, ka jebkurai intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai, ko veic līgumslēdzēji un, kas izriet no līgumiem, jebkurai institūcijai, kas atrodas ārpus Latvijas, ir vajadzīgs iepriekšējs Aģentūras un Latvijas apstiprinājums. Pielikums II Mērķi un pamatdarbības Pieprasītājas puses aktivitātēm (turpmāk tekstā saukta "PPA") , ziņošana un pārskati, valdes sastāvs A. PPA mērķi un pamatdarbības 1. Nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta "NPE") NPE elementa mērķis ir nodrošināt, lai valsts varētu risināt tos kosmosa attīstības aspektus, kas nav iekļauti Aģentūras izvēles programmās, tādējādi radot visaptverošu kosmosa politiku un ieguldījumus kosmosa jomā. Tā kā NPE īstenošana notiek ar Aģentūras starpniecību, tai jāievēro Aģentūras iepirkuma noteikumi, un to nevar izmantot infrastruktūras attīstības/iepirkumu finansēšanai. Galvenie aspekti, kurus valsts var izvēlēties, veidojot NPE, var būt, piemēram, šādi: - Zema tehnoloģiju gatavības līmeņa (turpmāk tekstā saukta "TRL") tehnoloģijas gatavības sagatavošanas darbības (piemēram, TRL 1-3); - Lidojumu iespējas: īpaši sadarbībā ar citu valstu programmām; - Ar kosmosu saistīti apmācības kursi industrijai (piemēram, lodēšanas, apskates u.c.); - Kosmosa zinātnes instrumentu finansējums (piemēram, lai sniegtu ieguldījumu Aģentūras instrumentos zinātniskajās misijās); - Kosmosa zinātnes pasākumi (piemēram, izmantojot Aģentūras zinātniskās misijas datus vai programmu kosmosa situācijas apzināšanai novērošanas kampaņas); - Valsts satelīta/ mazo satelītu CubeSat programmas - Izglītība: augstskolu kursu izveide, lai atbildētu uz valsts kosmosa industrijas vajadzībām; - Izglītība: vidusskolas iniciatīvas, lai veicinātu izvēlēties karjeru kosmosā (piemēram, CanSat aktivitātes); - Atbalsta aktivitātes, t.i. atbalsta funkcijas Latvijas delegācijai. Piemēram, neatkarīga eksperta (kas nav EKA personāls) nodrošināšana ar Aģentūru, kurš var atbalstīt Latvijas delegāciju un Latvijas industriju visos ar EKA saistītajos jautājumos, jo īpaši EKA iepirkumos un industrijas kapacitātes stiprināšanā kosmosa jomā; - Valsts finansējums apmācībai; - Norīkojumi. 2. Industrijas veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā saukta "IVS") IVS elementam ir trīs galvenie mērķi: 1) Attīstīt kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, kas var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu industriālo atdevi Aģentūras izvēles programmās, kurās Latvija piedalās. 2) Veidot kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, lai atbilstoši sagatavotu valsts industriju turpmākai integrācijai Aģentūras izvēles programmās, kurām valsts plāno pievienoties 5 gadu laikā. 3) Veidot un demonstrēt kompetences un spējas, kas nodrošina ilgtspējīgu ilgtermiņa komerciālo darbību kosmosa komerciālajā tirgū. Galvenie aspekti, no kuriem var izveidot IVS elementu, ir šādi: - Sagatavošanas aktivitātes, piemēram, tirgus izpētes, prasību definēšanas un demonstrējumi (TRL 1 - 3); - Pētniecība un attīstība (tehnoloģiju demonstrējumi, lai piedalītos Aģentūras programmās, (TRL 3 - 6); - Industriālā procesa attīstība un kvalifikācija/sertifikācija, kas dod konkurences priekšrocības un ir specifiska kosmosam un būtiska Aģentūras izvēles programmām; - Lejupējie (downstream) pielietojumi (ienākšana klientu piegādes ķēdē, TRL 5-8). B. Pārskati un gada pārskati 1. Ceturkšņa pārskati Ceturkšņa pārskatus sagatavo un nodod līdzpriekšsēdētājiem, un tie ietver: - Programmas finansiālo stāvokli; - Apstiprināto aktivitāšu sarakstu un to statusu; - Augsta līmeņa rezultātu novērtējumu; - Svarīgākos notikumus vai jautājumus, kas radušies pēdējo 3 mēnešu laikā. 2. Gada pārskats Ikgadējā pārskata sagatavošana notiek katru gadu, un tajā piedalās PPA valde un ne vairāk kā trīs padomnieki katram līdzpriekšsēdētājam un sekretāra palīgs. Citi dalībnieki ir jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem. Gada pārskats aptver: - Finanšu situāciju; - Katras apstiprinātās aktivitātes statusu; - Nākamā gada plānu (konkursi, pasākumi, apmācības utt.); - Diskusiju un vienošanos par visu atvērto konkursu programmatiskajiem aspektiem un to termiņiem; - Diskusiju un vienošanos par visām iepriekš plānotajām "lejupvērstajām" (Top Down) aktivitātēm un to termiņiem; Pārskatu par Latvijas sniegumu salīdzinājumā ar rādītājiem, kas uzskaitīti Padomes Rezolūcijā par industriālās politikas pasākumiem, lai sasniegtu veiksmīgu Eiropas valstu integrāciju Aģentūras ietvaros, kas pieņemti Padomē 2018. gada 13. decembrī (ESA /C/R/CCLXXVII/Res.1 (final)). C. Valdes sastāvs Valde, kas izveidota saskaņā ar šī līguma Pielikumu I sastāv no šādiem pārstāvjiem: · Latvijas līdzpriekšsēdētājs; · Aģentūras līdzpriekšsēdētājs; · Aģentūras sekretārs; · Aģentūras programmas vadītājs. Pēc līguma spēkā stāšanās, Puses deleģē valdes pārstāvjus vēstuļu apmaiņas ceļā.
  1. a)) nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta
  2. b)) industriālās veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā
  3. a)) Attiecībā uz "lejupvērstajām" (Top Down)
  4. b)) Par "atvērtā konkursa" aktivitātēm (t. i., par
  5. 1)) Attīstīt kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu
  6. 2)) Veidot kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu
  7. 3)) Veidot un demonstrēt kompetences un spējas, kas nodrošina
annual-reportasdeadlinefinancial-statementsjoint-stocktax-authorityvid

References