13. Article

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, visupirms jānoskaidro, kādi līdzekļi tiesas objektivitātes nodrošināšanai ir paredzēti kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā, bet pēc tam jāizvērtē, vai paredzētie līdzekļi ir pietiekami tiesas objektivitātes nodrošināšanai, ņemot vērā šīs tiesvedības procesa stadijas raksturu. Tiesas objektivitāti kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā nodrošina visupirms Satversmes 83. pants, kurā ir ietverts tiesneša neatkarības princips. Tiesneša neatkarības princips prasa, lai likumdevējs izveidotu tādu tiesu sistēmu, kas nodrošinātu gan tiesas neatkarību kopumā, gan arī tiesneša neatkarību un objektivitāti katrā konkrētajā lietā. Likuma "Par tiesu varu" normas konkretizē šo vispārējo tiesību principu, nosakot vispārējos līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai, kas ir attiecināmi uz jebkuru tiesvedības procesu, - augstas tiesnešu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības un augstus ētikas, godīguma un objektivitātes standartus (sk. likuma "Par tiesu varu" 51.-55. pantu, 86. panta pirmo daļu, 89. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu un 91.1-91.4 pantu). Savukārt likuma "Par tiesu varu" 14. pants paredz tiesneša pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos. Noraidījuma institūts ir pakārtots tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas. Proti, atbildība par to, lai būtu nodrošinātas personas tiesības uz objektīvu tiesu, visupirms gulstas uz katru tiesnesi, kas izskata lietu (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 15.2. punktu). Papildus minētajiem vispārējiem līdzekļiem kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā Civilprocesa likuma normas paredz arī citus tiesas objektivitātes nodrošināšanas līdzekļus. Apstrīdētā norma noteic, ka jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 464. panta otro un trešo daļu tiesnešu kolēģija lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību var pieņemt tikai vienbalsīgi. Proti, ja kaut viens tiesnesis uzskata, ka lieta ir izskatāma kasācijas instancē, tiesnešu kolēģijai ir pienākums pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Tātad tiesiskais regulējums paredz vairākus līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā.