4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrija norāda, ka kopumā pievienojas Saeimas atbildes rakstā ietvertajiem argumentiem, taču uzskata, ka apstrīdētās normas satversmība vērtējama, noskaidrojot tajā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un apsverot ierobežojuma samērīgumu. Satversmes 83. pantā esot ietverts tiesnešu neatkarības princips, kas prasot, lai tiesu sistēma nodrošinātu gan tiesu neatkarību kopumā, gan arī tiesneša neatkarību katrā konkrētajā lietā. Savukārt likumā "Par tiesu varu" esot noteikts tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību. Turklāt šā likuma 14. pants nosakot tiesneša pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt šaubas par viņa objektivitāti. Arī Civilprocesa likuma 19. panta pirmajā daļā esot noteikts, kādos gadījumos tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, bet šā panta otrajā daļā paredzēts tiesneša pienākums šādos gadījumos atstatīties no lietas izskatīšanas. Turklāt tiesnešu kolēģija rīcības sēdē lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību pieņemot vienbalsīgi. Tātad gan Satversmē, gan likumā "Par tiesu varu" un Civilprocesa likumā esot paredzētas tiesneša neatkarības garantijas. Satversmes tiesa esot atzinusi, ka tiesneša noraidījuma institūts ir pakārtots tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas un atbildība par lietas objektīvu izskatīšanu gulstas visupirms uz konkrēto tiesnesi, kas izskata lietu. Lai kvalificētos tiesneša, it sevišķi kasācijas instances tiesas tiesneša amatam, personai vajagot būt spējīgai pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku norādes identificēt gadījumus, kad tās dalība lietas izskatīšanā nav pieļaujama. Ja kasācijas instances tiesas tiesnesis tomēr nav ievērojis savu pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, tas varot būt pamats lietas jaunai izskatīšanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un tam esot leģitīms mērķis - atslogot kasācijas instances tiesu un nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Apstrīdētā norma ļaujot ietaupīt tiesas resursus un laiku. Ja kasācijas instances tiesai būtu pienākums formāli informēt lietas dalībniekus par iespēju pieteikt noraidījumu tiesnešu kolēģijai, varētu palielināties tiesas noslodze un pagarināties lietu izskatīšanas termiņi, sevišķi tādos gadījumos, kad lietas dalībnieki saziņai izmanto adresi ārvalstī. Likumdevējs esot paredzējis arī citus mehānismus kasācijas instances tiesas noslodzes mazināšanai, un kasācijas instances efektīvu funkcionēšanu varot nodrošināt tikai vairāku šādu līdzekļu paralēla pastāvēšana. Par saudzējošāku līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai nevarot uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas paredzētu lietas dalībnieku informēšanu par tiesnešu kolēģijas sastāvu un īsu termiņu noraidījuma pieteikšanai. Par saudzējošāku līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai nevarot uzskatīt arī tādu tiesisko regulējumu, kas paredzētu pienākumu samaksāt valsts nodevu par noraidījuma pieteikšanu, jo šāda kārtība neesot paredzēta nevienā tiesu instancē. Kasācijas instances tiesā nozīme esot gan lietas dalībnieku interesēm, gan publiski tiesiskajām interesēm. No Civilprocesa likuma tiesiskā regulējuma izrietot, ka likumdevējs lielāku nozīmi kasācijas tiesvedībā piešķīris publiski tiesiskajām interesēm. Kasācijas instances tiesas galvenā funkcija esot nodrošināt tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un tiesību tālākveidošanu, tādējādi kalpojot visas sabiedrības interesēm. Tādēļ sabiedrības ieguvums no ātrākas un efektīvākas lietu izskatīšanas kasācijas instancē esot lielāks par personas tiesībām nodarīto kaitējumu. Rīcības sēdes institūts kasācijas instances tiesā esot paredzēts tādēļ, lai kasācijas kārtībā tiktu skatītas tikai tādas lietas, kuru ietvaros risināmajos tiesību jautājumos nav vienveidīgas tiesu prakses vai ir nepieciešama tiesību tālākveidošana. Tiesībām pieteikt noraidījumu būtiskāka nozīme esot pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, kas izskata lietu pēc būtības, nevis kasācijas instances tiesā, kur galvenā nozīme esot tieši publiski tiesiskajām interesēm. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāves Laila Medina un Dagnija Palčevska papildus uzsvēra to, ka tiesnešu kolēģija lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ir tiesīga pieņemt tikai vienbalsīgi. Šī tiesiskā kārtība kopsakarā ar tiesnešu pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, ja pastāv apstākļi, kas rada šaubas par viņu objektivitāti, nodrošinot tiesas objektivitāti šajā tiesvedības procesa stadijā. Turklāt lietas dalībniekiem neesot liegts šajā tiesvedības procesa stadijā pieteikt noraidījumu, pamatojoties uz Civilprocesa likumā ietverto vispārējo noraidījuma institūta regulējumu, un no Augstākās tiesas prakses izrietot, ka šādi lietas dalībnieku pieteiktie noraidījumi tiek izskatīti pēc būtības.