5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētajā normā neesot paredzēta lietas dalībnieka informēšana par tiesnešu kolēģijas sastāvu un iespēja pieteikt noraidījumu tajā ietilpstošajiem tiesnešiem. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot personas pamattiesības, kas ietvertas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā. Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, taču esot apšaubāms tā samērīgums. Satversmes tiesa esot atzinusi, ka Latvijā kasācijas instances tiesā, it sevišķi civilprocesā, izšķiroša nozīme ir publiski tiesiskajām interesēm, jo strīds starp pusēm tiek skatīts pēc būtības pirmajās divās tiesu instancēs. Lai kasācijas instances tiesa varētu pienācīgi veikt savas funkcijas, proti, izlemt principiālus materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas jautājumus, likumdevējam to vajagot iespēju robežās atslogot no nepamatotu sūdzību izskatīšanas. Lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību varot tikt pieņemts tikai vienbalsīgi. Proti, ja ir šaubas par nepieciešamību ierosināt kasācijas tiesvedību, tiesnešu kolēģija pieņemot lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Tādējādi likumdevējs esot parūpējies arī par citu personu interešu aizsardzību, jo kasācijas instances tiesa sniedzot tiesību normu interpretāciju, kas varot būtiski ietekmēt daudzu personu tiesības dažādos tiesvedības procesos. Kasācijas sūdzības izskatīšana rīcības sēdē esot paredzēta, lai citstarp nodrošinātu to, ka kasācijas kārtībā tiek izskatītas lietas, kurās ir strīds tieši par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem, un novērstu personu nepamatotu vēršanos tiesā. Kasācijas sūdzības iesniedzējam esot nodrošināmas tiesības saņemt informāciju par tiesnešu kolēģijas sastāvu, jo nevarot tikt ierobežotas lietas dalībnieku tiesības saņemt informāciju par tiesvedības gaitu atsevišķās tiesvedības procesa stadijās. Demokrātiskā sabiedrībā tiesas objektivitāte esot cieši saistīta ar uzticēšanos tiesu varai. Tādēļ esot svarīgi nodrošināt lietas dalībniekiem iespēju pieteikt noraidījumu tiesnešiem visās tiesvedības procesa stadijās. Ikvienam tiesnesim, kura objektivitāte varētu tikt apšaubīta, esot jāatstatās no lietas iztiesāšanas, bet lietas dalībniekiem vajagot būt nodrošinātām tiesībām pieteikt noraidījumu tiesnešiem, ja tam ir objektīvs pamats. Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu lietas dalībnieku informēšanu par tiesas sastāvu un piešķirtu viņiem tiesības pieteikt noraidījumu tajā ietilpstošajiem tiesnešiem, netraucētu tiesvedības procesa efektīvu norisi un vienlaikus stiprinātu uzticēšanos tiesu varai. Tiesībsarga pārstāve Santa Tivaņenkova tiesas sēdē sniedza papildu paskaidrojumus par tiesībsarga viedoklī norādītajiem argumentiem.