7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors Mg. iur. Mārcis Krūmiņš - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lai gan apstrīdētā norma neparedz lietas dalībnieka tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem, kas izlemj jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, Civilprocesa likumā esot paredzēti mehānismi, kas atsverot šo ierobežojumu. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu kasācijas tiesvedība civillietā esot ierosināma, ja kaut viens no tiesnešiem uzskata, ka lieta ir jāizskata kasācijas instancē. Tātad likumdevējs esot paredzējis iespēju, ka atsevišķam tiesnesim varētu būt subjektīvs viedoklis šajā jautājumā. Tādēļ likumdevējs noteicis, ka jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Tādējādi tiekot novērsta vai vismaz mazināta atsevišķa tiesneša subjektīvās attieksmes ietekme kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā, kā arī nodrošināta procesuālā ekonomija. Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam, esot jāapsver, vai ir iespējami tādi gadījumi, kad visi trīs tiesneši, kas lemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, subjektīvi izlemtu šo jautājumu par labu konkrētam lietas dalībniekam. Tiesas sēdē Mārcis Krūmiņš paskaidroja savā rakstveida viedoklī norādītos argumentus, kā arī uzsvēra, ka tiesas objektivitāti kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā primāri nodrošina tiesneša pienākums atstatīties no lietas izskatīšanas, ja pastāv šaubas par viņa objektivitāti. Savukārt praksē iedibinātā kārtība, kādā tiek izskatīti kasācijas sūdzību iesniedzēju pieteiktie noraidījumi, izjaucot Civilprocesa likumā ietvertā regulējuma sistēmu un varot izraisīt pušu līdztiesības principa pārkāpumu.