9. Article

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pārstāve Elīna Čakste pieteica noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim Gunāram Kusiņam. Noraidījums tika pamatots ar to, ka iepriekš Gunārs Kusiņš ieņēmis Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatu. Būdams Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, viņš esot piedalījies Saeimas Juridiskās komisijas 2008. gada 7. maija sēdē, kurā citstarp tika vērtēta apstrīdētā norma. Tādējādi Gunāram Kusiņam varot būt iepriekš izveidojies viedoklis par apstrīdētās normas satversmību, un līdz ar to pastāvot šaubas par viņa objektivitāti izskatāmajā lietā. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Gunārs Kusiņš kā Satversmes tiesas tiesnesis jau iepriekš ir izskatījis lietas par savulaik Saeimas pieņemto tiesību normu satversmību un arī izskatāmajā lietā nav šaubu par viņa objektivitāti (sk. 2020. gada 11. jūnija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 96.-100. lp.). Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Gadījumos, kad personai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, Satversmes tiesa ir tā tiesu varas institūcija, kurā persona var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. punktu). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 25. panta piekto daļu Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu. Tomēr Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu ir nepieciešams nodrošināt arī Satversmes tiesas procesā. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos Satversmes tiesa noraidīja Pieteikuma iesniedzējas pārstāves pieteikto noraidījumu, norādot, ka sava lēmuma motivāciju sniegs nolēmumā (sk. 2020. gada 11. jūnija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 100. lp.). Līdz ar to Satversmes tiesa sniedz vērtējumu par Pieteikuma iesniedzējas pārstāves argumentiem. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka saskaņā ar Satversmes 89. pantu Satversmes 92. panta pirmais teikums ir konkretizējams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 10. punktu). Pamats tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas vai tiesneša noraidīšanai var būt tādi apstākļi, kas izraisa objektīvas šaubas par viņa objektivitāti, sakarā ar to, ka: 1) tiesnesis iepriekš ir piedalījies tiesvedības pamatā esošajā strīdā vai tā risināšanā (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2003. gada 6. maija sprieduma lietā "Kleyn and Others v. the Netherlands", pieteikumi Nr. 39343/98, 39651/98, 43147/98 un 46664/99, 196.-200. punktu); 2) tiesnesis ir personiski ieinteresēts tiesvedības procesa iznākumā (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1989. gada 22. jūnija sprieduma lietā "Langborger v. Sweden", pieteikums Nr. 11179/84, 35. punktu). Pirms kļūšanas par Satversmes tiesas tiesnesi Gunārs Kusiņš ieņēma Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatu. No Saeimas kārtības ruļļa 94. panta, 95. panta pirmās daļas 7. punkta un 106. panta izriet, ka Saeimas Juridiskā biroja galvenais uzdevums ir sniegt atzinumus (priekšlikumus) Saeimas komisijām par likumprojektu un citu aktu projektu atbilstību likumdošanas tehnikas un kodifikācijas prasībām. Tādējādi Gunārs Kusiņš nav lēmis par apstrīdētās normas pieņemšanu. Turklāt, vērtējot konstitucionālās tiesas tiesneša objektivitāti, ir jāņem vērā konstitucionālās tiesvedības un konstitucionālajā tiesā izskatāmo lietu raksturs. Konstitucionālās tiesas tiesneša pienākums atstatīties un noraidījuma pieteikums konstitucionālās tiesas tiesnesim nedrīkst radīt tādu situāciju, ka konstitucionālā tiesa vairs nebūtu spējīga funkcionēt. Konstitucionālās tiesas tiesneša viedoklis par tiesisko regulējumu pats par sevi nevar būt iemesls tam, lai viņš atstatītos no lietas izskatīšanas, vai vienīgais pamats viņa noraidīšanai. Pamats konstitucionālās tiesas tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas vai viņa noraidīšanai varētu būt tādi apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesneša personisku ieinteresētību panākt konkrētu lietas iznākumu. Izskatāmajā gadījumā nav konstatējami tādi apstākļi, kas liecinātu par Gunāra Kusiņa neobjektivitāti. Savukārt Gunāra Kusiņa kā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja dalība Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā citstarp tika apspriesta apstrīdētā norma, pati par sevi nevar būt iemesls viņa objektivitātes apšaubīšanai.