6. Article

Pieaicinātā persona - Anita Zikmane - uzskata, ka prasības pieteikumu iesniedzēji un apelācijas sūdzību iesniedzēji civilprocesā neatrodas pilnīgi vienādos un salīdzināmos apstākļos un līdz ar to atšķirīgā attieksme pret Pieteikuma iesniedzējas minētajām personu grupām varētu būt pamatota. Izskatāmajā lietā esot būtiski ņemt vērā Satversmes 92. panta pirmajā teikumā garantētās tiesības, proti, to, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Civilprocesā esot nodrošināmas tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā vienā instancē. Tādējādi nevarot uzskatīt, ka personas, kas iesniedz prasības pieteikumu, un personas, kas iesniedz apelācijas sūdzību, atrodas pilnīgi vienādos un salīdzināmos apstākļos. Ja personas apelācijas sūdzību tiesa atsakās pieņemt procesuālu pārkāpumu dēļ, tad šīs personas tiesības uz taisnīgu tiesu esot ierobežotas tikai tiktāl, ciktāl tā ir zaudējusi tiesības uz lietas papildu izskatīšanu augstākas instances tiesā. Katrs tiesāšanās posms tiekot pasargāts no pārslodzes, izmantojot tādus ierobežojumus kā, piemēram, ierobežotas tiesības vērsties tiesā, monetārie šķēršļi valsts nodevu veidā, kā arī noteiktas prasības attiecībā uz pārstāvību (obligātais advokāta process). Valsts nodeva esot viens no civilprocesuālajā regulējumā personai paredzētajiem tiesāšanās izdevumiem. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūru, Anita Zikmane vērš uzmanību uz to, ka personu tiesību apjoms pārsūdzības procesā apelācijas un kasācijas instances tiesā gan var tikt ierobežots, tomēr likumdevējam būtu jātiecas pēc procesuālā regulējuma vienveidības visos tiesvedības posmos. Konkrētajā gadījumā apstrīdētās normas regulējums esot uzskatāms par nepilnīgu. Pēc būtības tas paredzot atšķirīgu pieeju attiecībā uz valsts nodevas atmaksu tādos civilprocesa tiesvedības posmos, kuros konkrētā tiesas instance ir pēdējā pārsūdzības instance un pieņemtais nolēmums vairs nav pārsūdzams, proti, Civilprocesa likuma 440.8 pants esot salīdzināms ar kasācijas instancē noteiktās drošības naudas iemaksas pienākumu (Civilprocesa likuma 453. panta sestās daļas 2. punkts un septītā daļa). Anita Zikmane uzskata, ka visi tiesvedības posmi attiecībā uz valsts nodevas un drošības naudas regulējumu procesuāli būtu noregulējami līdzīgi. Secinājumu daļa