7. Article

Saeima atbildes rakstā ir lūgusi Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, kas noteic, ka tiesvedību var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. No Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizrietot valsts pienākums nodrošināt vienādu attieksmi pret Pieteikuma iesniedzējas norādītajām personu grupām, jo tās, pēc Saeimas ieskata, atrodas atšķirīgos apstākļos. Ja ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu, Satversmes tiesa tos izvērtē visupirms (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu). Lūgums par tiesvedības izbeigšanu pēc būtības ir balstīts viedoklī, ka Pieteikuma iesniedzējas identificētās personu grupas nav savstarpēji salīdzināmas. Satversmes tiesas judikatūrā nostiprināts, ka, lai pārbaudītu, vai ir ievērots vienlīdzības princips, visupirms jānoskaidro, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 15. punktu). Tādējādi Saeimas paustie argumenti ir pārbaudāmi, izskatot lietu pēc būtības. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata piemērot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un tiesvedība lietā ir turpināma.