174. Article

Klientu izpētes noteikumi un riska faktoru iedalījums 1. pielikumā un 2. pielikumā veidots, ņemot vērā nepieciešamo izpētes apjomu. Iestājoties 1. pielikuma riska faktoram, nepieciešams piemērot visus padziļinātās izpētes pasākumus riskam atbilstošā apmērā un ir paredzēta regulāra klienta padziļinātā izpēte. Savukārt, iestājoties 2. pielikuma riska faktoram, piemēro tādu padziļinātās izpētes pasākumu, kas ļauj izvērtēt, vai klienta darījums vai darbība uzskatāma par aizdomīgu vai tādu, kas paaugstina NILLTPF risku, un turpmāko padziļināto izpēti nosaka atkarībā no izpētes rezultātiem. Piemērs Darījuma attiecību laikā klientam iestājas pazīme: klients, klienta PLG vai galvenais sadarbības partneris ir saistīts ar augsta riska trešo valsti. Iestāde piemēro visus padziļinātās izpētes pasākumus: - pārbauda klienta veikto darījumu, izmantoto pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai; - iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais PLG ir attiecīgā klienta PLG; - noskaidro klienta esošo finanšu līdzekļu izcelsmi; - analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību, t.sk. gadījumos, kad klients ir zemu nodokļu teritorijā reģistrēts uzņēmums. Iestāde iegūst un dokumentē pierādījumus par klienta saistību ar faktisku saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu un tā saistību ar klienta PLG. Tas, cik plašu informāciju un kādus dokumentus iestāde iegūst (piemēram, līgumus, rēķinus, preču kustību apliecinošus dokumentus vai pakalpojuma sniegšanu pierādošus dokumentus u.tml.), piemērojot ikvienu no padziļinātās izpētes pasākumiem, ir atkarīgs no informācijas un dokumentiem, kas jau ir iestādes rīcībā, - nav nepieciešams atkārtoti iegūt vai pieprasīt darījumus ar klienta galvenajiem sadarbības partneriem apliecinošos dokumentus, ja tie jau ir iestādes rīcībā20. Piemēram, piegādes līgumu, kura termiņš ir vairāki gadi un kurš ir iesniegts jau pirms gada, ir nepieciešams saprast un izvērtēt, vai veiktie darījumi joprojām atbilst līguma noteikumiem, un to attiecīgi dokumentēt. Īstenojot prasību par, piemēram, klienta saimnieciskās darbības pārzināšanu, nav nepieciešams automātiski pieprasīt klientam atjaunot klienta anketu (turklāt tikai anketas atjaunošana vai anketas datu pārbaude neliecina, ka iestāde pārliecinās par klienta saimniecisko darbību, iestādei nepieciešams vērtēt visus klientam un tā darbībai piemītošos riska faktorus kopumā un to, vai iestādes rīcībā ir pietiekama informācija un dokumenti, kas raksturo klienta darbību), kur klients norāda to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko iepriekš. Prasības pārzināt klienta saimniecisko darbību mērķis ir iestādei izvērtēt, vai tā joprojām izprot klienta saimniecisko darbību un tai ir pietiekama informācija par iepriekš noskaidrotās informācijas atbilstību esošajiem apstākļiem. Tomēr var būt arī situācijas, kad, īstenojot šo prasību, ir pamatoti un samērīgi lūgt klientam atjaunot informāciju par saimniecisko darbību un iegūt arī papildu dokumentus, jo darījumi neatbilst iestādes rīcībā esošajai informācijai vai iestādei ir šaubas par veikto darījumu atbilstību - piemēram, darījumi tiek veikti ar sadarbības partneriem, kas strādā citā nozarē nekā klients, un šīs nozares pēc būtības nav saistītas un savstarpēji darījumi nešķiet loģiski; iestāde konstatē, ka, iespējams, varētu būt mainījies klienta saimnieciskās darbības reģions, jo ir mainījies darījumu modelis. Pat gadījumos, kad tiek piemēroti visi padziļinātās izpētes pasākumi, tie piemērojami atbilstoši riskam un faktiskajiem apstākļiem.