208. Article

PLG vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā23 veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. PLG ir fiziskā persona, kurai gala rezultātā pieder vai kura kontrolē klientu, vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums, līdz ar to šajā jēdzienā tiek ietvertas personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu, t.i., īpašumtiesības vai kontrole tiek īstenota ne vien ar īpašumtiesībām, bet arī citādiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG atklāšanas mērķis ir noteikt fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona vai kurai ir reālas iespējas to kontrolēt neatkarīgi no tā, vai persona ir juridiskās personas īpašnieks un vai tā ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā vai ne. PLG definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tā attiecināma uz faktisko kontroli - atbilstoši faktiskajai situācijai tā var pārsniegt likumīgās īpašumtiesības un kontroles robežu. Piemērs Klienta juridiskās personas 100% kapitāldaļu pieder personai X. Atbilstoši iestādes rīcībā esošajai informācijai (informācija iegūta gan no publiskajiem avotiem, gan arī no klienta sadarbības ietvaros), faktisko kontroli pār klientu īsteno persona C, kas ir personas X vīrs. Iestādei nepieciešams izvērtēt, vai ir pamatotas šaubas par PLG. Ja, izvērtējot klienta saimniecisko darbību (vai tā iestādei ir saprotama un veiktie darījumi nerada aizdomas par NILLTPF, vai ir pieejama negatīva rakstura informācija), iestāde konstatē, ka šāda PLG uzrādīšana ģimenes ietvaros ir saprotama (piemēram, vīram ir plašs bizness un vairāki uzņēmumi, kuros kā PLG ir norādīti ģimenes locekļi, kas attiecīgi katrā uzņēmumā arī īsteno kontroli vai gūst labumu, tomēr paralēli arī vīrs īsteno kontroli vai gūst labumu), iestāde, pamatojoties uz izpētes rezultātiem un secinājumiem un dokumentējot tos, kā PLG var norādīt abas personas. Iestādei nav nepieciešams iegūt klienta piekrišanu veiktās klienta izpētes rezultātiem. Savukārt gadījumos, kad iestādei, izvērtējot klienta darbību un informāciju par norādīto PLG, ir šaubas (tā neiegūst informāciju par norādītā PLG reālu spēju būt par PLG - nav pietiekamas zināšanas, nav informācijas, kas liecinātu, ka PLG kontrolē vai gūst labumu no klienta), iestāde, ja tā nevar iegūt informāciju par reālo PLG, rīkojas atbilstoši Likumā noteiktajam un darījuma attiecības ar šādu klientu izbeidz vai neuzsāk un gadījumos, kad ir aizdomas par NILLTPF, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.