6. Article

Aprēķinot absolūtā alkohola patēriņu valstī, netiek atrēķināts tūristu patērētais alkohola apjoms, kas rada maldīgu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņu. 2.2. Alkoholisko dzērienu piedāvājums, to ierobežošana un kontrole Saskaņā ar PVO izstrādāto dokumentu "Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai", alkohola pieejamības ierobežošanai ir būtiska nozīme alkohola patēriņa un tā radītā kaitējuma mazināšanā.59 Latvijā kopš 2013. gada ir aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu. Distances līgums ir vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tālrunis, internets u.c). Atbilstoši Saeimā 2017. gada 9. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem "Alkoholisko dzērienu aprites likumā" ar 2018. gada 1. janvāri alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz: 0,5 litrus, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, 1 litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Minēto iepakojuma tilpuma ierobežojumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā nepiemēro, ja iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē, bet alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus, kas saražoti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tie iepakoti neatbilstoši iepriekš minētajām prasībām, bija atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. martam.60 Īstenotā ierobežojuma mērķis ir samazināt vienā reizē izdzertā alkohola daudzumu, mazinot veselībai nodarīto kaitējumu. Lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu, plānā paredzēts aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 22% un kuru tilpums nepārsniedz 0,2l, un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā. Izvērtējot pasākuma ietekmi, paredzams, ka tiks pārtraukta tādu alkoholisko dzērienu tirdzniecība, kuri ir pieprasīti riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju vidū un samazināsies alkohola patēriņš tādu personu vidū, kas pārmērīgi lieto alkoholu. Tāpat minētais pasākums mazinās videi nedraudzīgā materiāla plastmasas (PET) iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos un apkārtējā vidē. Šāda tilpuma alkoholiskie dzērieni ir izplatīti ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Attiecīgi - Lietuvā 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā norma61, kas paredz Lietuvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22% un kurus ražotājs ir pildījis glāzēs, tasēs un citos traukos tūlītējam patēriņam. Augstāk minētā Lietuvas likumprojekta pamatojumā62 norādīts, ka tā mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību, mērķtiecīgi ierobežojot tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Lietuvā, kas galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu un kas šādus dzērienus lieto no rīta ar mērķi samazināt paģiru ietekmi un izraisa alkohola lietošanu katru dienu. Pēdējo gadu laikā valsts tiesībaizsardzības iestāžu izņemtā alkohola daudzums pieaug un valstī palielinājies nevis kontrabandas ceļā no trešajām valstīm ievestā, bet Latvijā nelegāli saražotā spirta un alkohola daudzums.63 Arī VID, apkopojot dažādu ekspertu un pētījumu datus, vērtējot legālā un nelegālā alkohola tirgus tendences un to ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, ir secinājis legālā alkohola tirgus pieaugumu. Kopsakarā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un citām tendencēm alkohola lietošanas jomā (lietošanas biežumu, alkohola veidu) VID ir secinājis, ka nelegālā alkohola tirgus īpatsvars samazinās. Kopumā VID dati rāda, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības pieaug, kas liecina par tendenci, ka iedzīvotāji iegādājas alkoholiskos dzērienus legālās tirdzniecības vietās.64 Pēc FM un VID sniegtās informācijas, pēdējo gadu laikā salīdzinoši bieži un lielos apjomos VP nelegālā alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās ir konstējusi, ka tiek pārdoti atšķaidīti dezinfekcijas līdzekļi (piemēram, XP10), kas satur spirtu. Tāpat legālās tirdziniecības vietās ir pieejams "kosmētiskais spirts". Abus iepriekšminētos produktus, alkohola atkarīgas personas izmanto apreibināšanās nolūkiem. Šādus spirtu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu lietošana ir veselībai bīstama un var radīt smagu saindēšanos, kuras dēļ ir nepieciešama nopietna ārstēšana un var iestāties pat nāve. Pēc SPKC sniegtās informācijas par pacientiem, kuri ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem līdzekļiem 2014.-2017. gadā65 var konstatēt, ka 2017. gadā - 21 personas vecumā no 15 līdz 65 un vairāk gadiem (2016. gadā - 13, 2015.gadā - 20, 2014. gadā - 21) bija vērsušās pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem līdzekļiem (piemēram, dažādu veidu spirti, denaturētais spirts, dezinfekcijas līdzeklis, smaržas, odekolons u.c.). Tomēr jāuzsver, ka SPKC rīcībā ir dati tikai par tiem pacientiem, kas ir vērsušies pēc palīdzības, t.sk. par personām, kas šādus spirtu saturošus līdzekļus ir iedzēruši netīšām nevis apreibināšanās nolūkā. VM vai SPKC nav pieejami precīzi dati par to, cik daudz personas lieto šādus spirtu saturošus kosmētiskos vai higiēnas līdzekļus apreibināšanās nolūkā. Pamatojoties uz VP sniegto informāciju, 2017. un 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, kas ir saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju: 2016. gadā 233 kriminālprocesi; 2017. gadā 204 kriminālprocesi; 2018. gadā 113 kriminālprocesi. Tāpat 2017. gadā un 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits attiecībā uz alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu (2016. gadā -206; 2017. gadā - 180; 2018. gadā - 153). Vienlaikus 2017. gadā no nelegālās apgrozības izņemti 107 163,57 litri alkoholisko dzērienu (2016.gadā 114 587,91 litri alkoholisko dzērienu). Pārsvarā tiek izņemts nezināmas izcelsmes alkohols - 100 943,6 litri. Savukārt 2018. gadā samazinājies no nelegālās apgrozības izņemtā alkohola daudzums. Pārskata periodā izņemti 83003,66 litri. Arī 2018. gadā izņemts nezināmas izcelsmes alkohols 80084,23 litru apmērā. Aizvien biežāk noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti, izdara personas, kas iepriekš nav bijušas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Bieži vien nelegālajā alkohola apritē iesaistītajām personām galvenais ienākumu avots ir ar alkoholu veikto nelikumīgo darbību rezultātā gūtā peļņa. Sabiedrībā valda viedoklis, ka ekonomiska rakstura noziedzīgs nodarījums ir mazāk bīstams, salīdzinot ar cita veida noziegumiem. Vienlaikus nelielie naudas sodi, kas bieži vien netiek samaksāti, rada nesodāmības sajūtu.66 Atbilstoši IeM IC datiem un publicētajam pārskatam par 2017. gadā sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem67, kas sagatavoti pēc Sodu reģistrā iekļautajām ziņām, (turpmāk - Centra pārskats) Latvijas Republikā 2017. gadā kopumā sastādīti 25 060 administratīvo pārkāpumu protokoli par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 171.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. No tiem 24 570 gadījumos piemērota administratīvā atbildība. Atbilstoši Centra pārskatam Latvijas Republikā 2017. gadā kopumā ir sastādīti 2 651 administratīvā pārkāpuma protokoli par LAPK 171.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais. No tiem 1 414 gadījumos piemērota administratīvā atbildība. 1. tabula. Sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu skaits citām personām par bērnu tiesību pārkāpšanu 2017. un 2018. gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti Sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits citām personām par bērnu tiesību pārkāpšanu Izmaiņas 2017. gads 2018. gads +/- Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem 186 283 +97 Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem atkārtoti 19 17 -2 Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā 118 112 -6 Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim 36 41 +5 Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai 139 154 +15 Kopš 2013. gada VP darbiniekam ir tiesības veikt kontrolpirkumus, iesaistot tā izdarīšanā citas personas, tajā skaitā nepilngadīgos, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam. Saskaņā ar VP datiem, 2018. gadā ir palielinājies sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, kā arī par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai (skat. 1. tabulu). Attiecībā uz alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešiem, ESPAD 2015. gada pētījuma68 dati liecina, ka Latvijā četru gadu laikā (kopš 2011. gada) ir būtiski mazinājusies alkohola pieejamība- par 14,2%, taču rādītājs joprojām ir augsts (70,0%), kaut arī ir zemāks nekā vidējais ESPAD rādītājs (78,0%) (skat. 6. attēlu). 6. attēls. Tendences alkoholisko dzērienu pieejamības indeksā ESPAD kohortas skolēnu vidū, 1995.-2015. gads (%) Avots: SPKC,2016. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū Latvijā 2015.gadā (ESPAD pētījums)69 2015. gadā kopumā lielākajai daļai 15 gadus vecu skolēnu Latvijā alkohols bija viegli vai ļoti viegli pieejams (skat. 2. tabulu). Ja vien to vēlētos, 70,0% aptaujāto jauniešu būtu viegli vai ļoti viegli iegūt vismaz kādu no izplatītāko alkoholisko dzērienu veidiem (2011. gadā - 84,2%), 2015. gadā līdzīgs rezultāts bija arī Lietuvā (70,0%), savukārt Baltijas valstu vidū lielākais rādītājs bija Igaunijā (73,0%). Dati liecina, ka 2015. gadā 15 gadus vecu skolēnu vidū populārākie alkoholiskie dzērieni bija alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Zēnu vidū populārākais bija alus un degvīns, bet meitenēm - vīns un sidrs. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams pastiprināt kontroli, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Papildus tam, lai novērstu nepilngadīgo izdarītos likumpārkāpumus, liela nozīme ir preventīvajam darbam ar nepilngadīgajiem. 2. tabula. Alkoholisko dzērienu pieejamība 2015. gadā sadalījumā pa alkoholisko dzērienu veidiem skolēnu vidū, % Alus Sidrs Gatavie alkoholiskie kokteiļi Vīns Stiprie alkoholiskie dzērieni Neiespējami 10,3 13,1 17,1 13,2 19,4 Ļoti grūti 8,0 8,5 9,4 9,7 12,0 Diezgan grūti 9,1 8,6 11,6 17,1 14,0 Diezgan viegli 30,5 26,2 24,6 22,2 19,3 Ļoti viegli 32,6 33,3 26,8 26,9 25,7 Grūti pateikt 9,6 10,6 10,7 10,9 10,4 Avots: ESPAD, 2015. SPKC, 2016. Papildus 2019. gadā tika veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā70 attiecībā uz bērnu aizsardzību no riska situācijām, kas saistītas ar vecāku atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē, paredzot, ka par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Identificētās problēmas: