2. Article

Kā norādīts Sprieduma 31.2. punktā, no tiesiskas valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstī izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp labas likumdošanas princips. Tāpat Satversmes tiesa šajā Sprieduma punktā norādīja, ka labas likumdošanas princips uzliek likumdevējam pienākumu likumdošanas procesā izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas ar tiesību sistēmā jau pastāvošajām tiesību normām. Likumdevējam ir jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Likumdevējam šis princips jāievēro arī tad, ja priekšlikumi attiecībā uz likumprojektu Saeimai ir iesniegti tikai pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā. Nevaru pievienoties Sprieduma 31.3. punktā izdarītajam secinājumam par to, ka izskatāmajā lietā likumdevējs ir rīkojies atbilstoši labas likumdošanas principam, jo priekšlikums grozīt Augstskolu likumu ar apstrīdētajām normām tika iesniegts Saeimai tikai pirms Augstskolu likuma grozījumu likumprojekta trešā lasījuma Saeimā un šo normu pieņemšanas process nebija atbilstošs labas likumdošanas principam.