164. Article — paredz personas tiesības atteikties no liecību

sniegšanas tiesā, bet šo tiesību izmantošana vai neizmantošana nav vērtējama atrauti no personas tiesībām neliecināt (nesniegt paskaidrojumus) iestādē (KP). Tai skaitā, ņemot vērā faktu, ka [pers.A] bija aicināts KP sniegt paskaidrojumus (liecības) saistībā ar KNAB lietvedībā esošās krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanas laikā un/vai KNAB speciālo operatīvo pasākumu laikā iegūtajiem un KP rīcība nodotajiem materiāliem (pierādījumiem), uz kura pamata uzsākta lietvedība KP lietvedībā esošajā lietā. 31 Paskaidrojumos norādīts, ka Eiropas Savienības tiesa (EST) ir atzinusi, ka konkurences tiesības ir jāizmeklē, ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, kuram ir tāds pats tvērums un nozīme kā Konvencijas 6. pantam.12 No personām nevar tikt prasīta tāda informācija, kas ietver atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā.13 32 Ievērojot minēto, [pers.A] realizētā "tiesību klusēt" izmantošana KP lietvedībā esošās lietas ietvaros pilnīgi noteikti nevar būt vērtējama kā likumpārkāpuma izdarīšana - kā informācijas nesniegšana vai kā KP likumīgo prasību nepildīšana. 33 Paskaidrojumos cita starpā norādīts, ka, ja KP rakstveidā (vai elektroniski) iesniegs [pers.A] jautājumus, uz kuriem izmeklējamās konkurences pārkāpuma lietas ietvaros KP ieskatā būtu nepieciešams saņemt [pers.A] atbildes (paskaidrojumus), izvērtējot jautājumu būtību un saturu, taču ievērojot tiesības neliecināt pret sevi, [pers.A], iespējams, rakstveidā varētu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. 34 KP 21.04.2020. vēstulē KNAB, lai skaidrotu jautājumus par privātpersonu vienveidīgu tiesisko interešu aizsardzību, lūdza sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: a. vai kriminālprocesā ir izmantojami personas administratīvā procesa ietvaros sniegtie paskaidrojumi KP, kuri kriminālprocesa ietvaros varētu tikt vērtēti kā šo personu inkriminējoši Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā; b. vai persona var kriminālprocesā izmantot tiesības neliecināt pret sevi par faktiem un apstākļiem, par kuriem šī persona iepriekš ir sniegusi paskaidrojumus administratīvā procesa ietvaros; c. vai kriminālprocesa Nr.[..] ietvaros KNAB [..]. 35 KNAB atbildes vēstulē norādīja, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 131. panta pirmajai daļai un 190. panta pirmajai daļai administratīvā procesa laikā sniegtie personas paskaidrojumi, kas varētu tikt pievienoti konkrētam kriminālprocesam kā lietā nozīmīgs dokuments, nav uzskatāmi par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību un nav izmantojami izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma pierādīšanā. Saskaņā ar KPL 60.2 panta pirmās daļu 8. punktu persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var kriminālprocesā izmantot tiesības neliecināt pret sevi, tajā skaitā par faktiem un apstākļiem, par kuriem šī persona iepriekš ir sniegusi paskaidrojumus administratīvā procesa ietvaros. Papildus KNAB norādīja, ka [..]. 36 KP 14.07.2020. atkārtoti aicināja [pers.A] sniegt paskaidrojumus Lietā, lai KP varētu iegūt Lietas izpētei nepieciešamo informāciju, nogādājot pārstāvim vēstuli Nr. 2.2-3/746 ar uzaicinājumu [pers.A] ierasties KP telpās 06.08.2020. plkst. 13:00 paskaidrojumu sniegšanai. 37 [pers.A] 06.08.2020. neieradās KP telpās, kā arī KP amatpersonas līdz 06.08.2020. nesaņēma informāciju par [pers.A] neierašanās iemesliem un attaisnojošiem apstākļiem. 38 KP 12.08.2020. saņēma pārstāvja 07.08.2020. atbildes vēstuli, kurā bija norādīts, ka pārstāvja rīcībā ir informācija, ka [pers.A] 06.08.2020. neatradās Latvijā, līdz ar ko nebija objektīvi iespējama viņa ierašanās KP 06.08.2020, taču tāpat tika norādīts, ka [pers.A] joprojām vēlas izmantot savas tiesības neliecināt un nesniegt paskaidrojumus, par ko jau tika norādīts Paskaidrojumos. Pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, KP ir veikusi kļūdainu atsauci 14.07.2020. vēstulē uz KPL 190. pantu, kontekstā ar vēstulē sniegto skaidrojumu par šādi iegūtu dokumentu neizmantošanu kriminālprocesā. Saskaņā ar KPL 135. panta pirmo daļu, par pierādījumu kriminālprocesā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, līdz ar ko [pers.A] sniegtie paskaidrojumi KP var tikt izmantoti kriminālprocesā kā dokumenti. Ņemot vērā to, ka KP Lietā visticamāk pieņems lēmumu par konstatētajiem faktiem, tai skaitā vērtējot [pers.A] paskaidrojums sniegto informāciju ( ja tādi tiks sniegti), tad pastāv iespēja, ka šie [pers.A] paskaidrojumi var tiešā vai netiešā veidā izmantoti pret viņu, ja KP, kā uzraugošā institūcija, kriminālprocesā sniegs rakstveida atzinumu vai izsniegs izziņu par faktiem un apstākļiem, kas ir tās rīcībā, atbilstoši KPL 133. panta regulējumam. Visbeidzot vēstulē tiek norādīts, ka pārstāvja ieskatā [pers.A] joprojām ir likumīgas tiesības klusēt arī KP lietvedībā esošajā Lietā un [pers.A], iespējams, varētu neklātienē sniegt rakstveidā atbildes uz KP rakstveidā iesniegtajiem jautājumiem, ievērojot tiesības neliecināt pret sevi. Lietas faktisko apstākļu izvērtējums Piemērojamais normatīvais regulējums 39 Saskaņā ar KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punktu KP, veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot Konkurences likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi, ir tiesīga pieprasīt un šā likuma 26. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un KP norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, un aicināt jebkuru personu, kura saistīta ar Konkurences likuma pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties KP paskaidrojumu sniegšanai. KL neparedz izņēmumus no paskaidrojumu sniegšanas pienākuma, izņemot KL 9.3 panta otrās daļas 2. punktā minēto14. Pārkāpuma izvērtējums 40 Iepazīstoties ar Lietas materiāliem KP secina, ka atbilstoši KL noteiktajai kārtībai pieprasījums ierasties KP un sniegt paskaidrojumus par Lietā noskaidrojamiem jautājumiem ievēro privātpersonas pamattiesības. KP secina, ka ne Konvencijas