2. Article

Autoceļu uzturēšanu reglamentējošo normatīvo aktu analīze Lietuvas normatīvo aktu prasības ir detalizētas, visiem valsts autoceļu uzturēšanas līmeņiem, ne tikai augstākās prioritātes vai lielākās intensitātes līmeņiem. Ziemas uzturēšanas prasības Lietuvā vērtējamas kā stingrākas nekā Latvijā, kas mijiedarbojas ar lielāku piešķirto finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai. Lietuvā valsts autoceļu uzturēšanas normatīvajos aktos uzsver sniega kārtas biezumu pastāvīgos laika apstākļos uz brauktuves un ceļa nomales. Augstākās prioritātes un sekundārās prioritātes līmenim brīva sniega kārta uz brauktuves nav pieļaujama, kamēr Latvijā tā sasniedz dažus centimetrus. Salīdzinot ar Latvijas prasībām, laiks ceļu attīrīšanai no sniega ir vidēji par vismaz 1 stundu īsāks, kā arī atpūtas vietu, autobusu pieturvietu un ceļa zīmju tīrīšanas laiks ir īsāks. Pastāvīgā ziemas uzturēšana tiek nodrošināta biežāk nekā Latvijā. Papildus, Lietuvā atsevišķi izdalīti grants ceļu uzturēšanas noteikumi ziemas sezonā, kā arī tehniskā nodalījuma joslas, piebraucamā ceļa, pastaigu celiņu un marķējumu un ceļa zīmju prasības. Lietuvas ziemas uzturēšanas prasības attiecas uz visiem ceļu līmeņiem, un ļauj precīzi noteikt prioritātes, kamēr Latvijā daudzas prasības netiek normētas vai neattiecas uz D (zemākās) klases autoceļiem. Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšanai tiek piemērotas stingrākas prasības nekā Latvijā. Tās ir izstrādātas pēc prasību kritēriju nozīmīguma principa. Uzturēšanas darbu veidam noteiktas precīzas prasības, kas relatīvi īsā laikā (24h) nodrošina bīstamu apstākļu novēršanu. Prasības piemērotas katram ceļu līmenim ar metrāžas vai laika perioda vienībām. Par jebkādiem traucēkļiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai 24 h laikā, būtiski satiksmes drošību un kvalitāti ietekmējoši traucēkļi un nepilnības jāsalabo attiecīgi I līmenim 5 dienu laikā, II līmenim - 10 dienu laikā un III, IV un V līmenim - 15 dienu laikā. Vienlaikus jāuzsver, ka atsevišķas prasības Latvijas un Lietuvas normatīvajos aktos šajā uzturēšanas darbu veidā atšķiras un nav salīdzināmas. Piemēram, Lietuvā atsevišķi izcelta prasība - ja bojātus un drošību apdraudošus konstrukciju elementus nav iespējams nekavējoties salabot, tad jānodrošina pagaidu funkciju pildoši elementi (metāla/ koka pagaidu konstrukcijas). Radušos kustību ierobežojošu apstākļu gadījumā pagaidu barjeras jānodrošina 3 dienu laikā. Latvijas prasībās šādu vai līdzīgu atsevišķi formulētu prasību nedefinē, tā vietā definēta prasība, ka "atklātie trūkumi jānovērš". Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Lietuvā tiek regulēti ar vispārīgām prasībām līdzīgi kā Igaunijā, piemēram, ceļa malām jābūt apzīmētām ar signālstabiņiem un izvietotām barjerām. Par būtiskiem bojājumiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai, un situācija nekavējoties jālabo ne vēlāk kā 24h laikā. Citām novirzēm prasību ievērošanas periods atšķiras pēc nozīmīguma un ceļu līmeņa prioritātes - parasti no 5 līdz 15 dienām. Tādas prasības kā Latvijai par margu, ceļa zīmju stabu un žogu krāsošanu atsevišķi Lietuvas prasībās nav izdalītas. Kā būtisku atšķirību ievēro Lietuvas normatīvajos aktos definēto konkrēto laika mērvienību prasību izpildi katram ceļu līmenim, taču Latvijas prasības galvenokārt tiek vērstas tikai uz A un daļēji arī B klasi. Tikmēr Lietuvas prasības piemēro visiem ceļu līmeņiem, turklāt, lielākoties vienādā mērvienību apjomā. Seguma uzturēšanā Lietuvā ir mazākas prasību atšķirības nekā Latvijā, un kā atšķirība minama Lietuvas prasība ar laika limitu dienās bedru uz dažādiem ceļa segumiem salabošanai. Bedres, kas lielākas par 0,1 m2 un dziļākas par 40 mm, jāsalabo augstākajam līmenim 5 dienās, sekundārajai - 10 dienās un pārējiem ceļu līmeņiem - 15 dienās. Paaugstinātas bīstamības objektus un draudus novērš 24h laikā. Atsevišķas prasības kā, piemēram, līknes, šķērsslīpumi vai nogruvumi nav pieļaujami pirmajiem trīs ceļu līmeņiem, attiecīgi skaitot pēc augstākā līmeņa, kamēr Latvijā augstas prasības novēro tikai pirmajai, A, klasei. Savukārt, salīdzināšanai, zemākās prioritātes klasei ir vērojamas būtiskas prasību atšķirības - Latvijā relatīvi daudzās prasībās D klases autoceļiem prasības nav normētas, nav definētas vai defektu novēršanas limiti ir salīdzinoši vājāki nekā Lietuvā, kur tik lielas ceļu līmeņa (klases) nozīmīguma atšķirības nenovēro. Autoceļu kopšanas kritēriji Lietuvas prasībām noteikti izvērstāk - prasību izpildes metrāžas vai laika vienības noteiktas pēc ceļu līmeņiem un prioritātes. Lietuvā tiek likts uzsvars uz drenāžas un ūdens kanalizācijas sistēmām, precizējot laika periodu, kurā trūkumi jānovērš, katram ceļu līmenim. Lietuvā atsevišķi tiek nodalītas trokšņu mazinošu elementu un dzīvnieku drošības prasības, ko Latvijas prasībās nenosaka. Tāpat ir atšķirības zāles pļaušanas prasībās - Lietuvā tās ir metrāžas vienības, kamēr Latvijā tās ir laika vienības sezonā vai konkrētā periodā. Kopsavilkums Lietuvas normatīvo aktu prasības valsts autoceļu uzturēšanas līmeņiem un darbu veidiem definētas precīzi, ļaujot noteikt prioritātes, kā arī uzskatāmas par stingrākām kā Latvijā. Lietuvas normatīvajos aktos nav vērojamas būtiskas atkāpes no uzturēšanas prasībām kā, piemēram, ceļu uzturēšanas līmeņa samazināšanu, kā tas notiek ar Latvijas ceļu uzturēšanas prasībām saskaņā normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām samazināt valsts autoceļu uzturēšanas prasības. SOMIJA Somijas autoceļu tīkla raksturojums un finansējums Somijas valsts autoceļi tiek iedalīti 5 kategorijās - galvenie ceļi (1. un 2.klase), reģionālie ceļi, savienojošie ceļi un vietējie ceļi. Pirmās un otrās klases autoceļu kopgarums ir 13 tūkst. km, reģionālo un savienojošo - 64,9 tūkst. km. Par Somijas valsts ceļu uzturēšanu atbildīgi ir Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri (ELY centres) un sešas valsts reģionālās administratīvās aģentūras. Centri darbojas Somijas Transporta aģentūras pakļautībā un rūpējas par ceļu transporta mobilitātes un drošības nodrošināšanu, ceļu uzturēšanu, kapitāla investīciju iepirkumu nodrošināšanu un ceļu uzturēšanas līgumu slēgšanu ar pakalpojumu sniedzējiem. Somijas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā piešķīrusi 517 milj. EUR.