3. Article

Autoceļu uzturēšanu reglamentējošo normatīvo aktu analīze Igaunijas normatīvajos aktos vērojama īpatnība, ka daudzviet tiek uzskaitītas prasības, taču regularitāte vai prasību mērvienība lielākoties netiek noteikta. Tā vietā norādīts, ka attiecīgajai prasībai jābūt izpildītai gan ceļu līmeņu uzturēšanas nodrošinātajā laika periodā, gan arī pēkšņu satiksmes apgrūtinājuma apstākļu gadījumā. Ar informācijas tehnoloģiju sistēmu palīdzību tiek ievadīta un nodota aktuālā un jaunākā informācija par konkrētu atgadījumu, laikapstākļu maiņu vai nepieciešamību pēc ceļu stāvokļa uzlabošanas, attiecīgajam reģiona pārstāvim rīkojoties nekavējoties un tūlītēji novēršot radušos apstākļus. Tādējādi tiek nodrošināta regulāra uzraudzība un informācijas nodošanu nekavējoties attiecīgajiem ceļu uzturētājiem katrā reģionā. Ziemas uzturēšanas prasības Igaunijā novērtētas kā stingrākas nekā Latvijā - prasības nosaka visiem uzturēšanas līmeņiem, kamēr Latvijā novērojama atsevišķu prasību noteikšana tikai augstākajām klasēm - A, A1 un B. Igaunijā tiek īpaši uzsvērta laika apstākļu klasifikācija jeb skaidrojums. Piemēram, par smagiem laika apstākļiem sauc tādus, kuros realizējas vismaz viens no gadījumiem: nepārtraukta snigšana vai putenis, radot vismaz 10 cm sniega kārtu 4 stundu laikā, sniegs rada bīstamu vētru un sniega biezums pārsniedz noteikto maksimumu, vai ievērojami tiek apdraudēta atbilstība noteiktajiem ceļu drošības standartiem un tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Tādi galvenie kritēriji kā sniega biezums patstāvīgos laikapstākļos un sniega tīrīšanas laiks definēti katram uzturēšanas līmenim. Sniega tīrīšanas laiks katrai uzturēšanas klasei Latvijā ir par vienu vai vairākām stundām lielāks nekā salīdzināmiem Igaunijas uzturēšanas līmeņiem noteiktais laiks. Ar precīzām metrāžas vai laika vienībām definēti arī tādi kritēriji kā ledus rišu biezums (par vismaz 1cm mazāk nekā Latvijā), pretslīdes materiāla nodrošināšana (par vismaz 1h ātrāk), jaukta sniega notīrīšana (Igaunijā pēc laika ierobežojuma, Latvijā pēc sniega biezuma). Igaunijā tādas prasības kā ceļa zīmju tīrīšana, sniega vaļņu augstums, margu attīrīšana no sniega definētas visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem ar vienādu kritēriju. Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšana Igaunijā vērsta uz vispārīgu prasību noteikšanu un ievērošanu. Konkrētas laika vai metrāžas mērvienības nav definētas, tā vietā tiek noteiktas vispārējas minimālās uzturēšanas darbu veidu prasības. Kā atsevišķa prasība tiek izcelta, ka ceļa seguma platumam jābūt vienādam ar brauktuves platumu, citādi jānodrošina ceļa zīmes, kas norāda uz ceļa sašaurināšanos. Visiem ceļu līmeņiem tiek uzsvērts, ka jebkādi konstatēti defekti, ceļu satiksmi kavējoši šķēršļi vai bīstamu objektu esamība tūlītēji jānovērš. Igaunijā kā obligāta prasība ir tūlītēja konstrukciju un to elementu avārijas stāvokļa novēršana. Turpretim, Latvijā kā piezīme minēts, ka esošās prasības neattiecas uz avārijas stāvoklī esošām konstrukcijām. ietvertajiem MK noteikumiem Nr.224. Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Igaunijā kalpo kā satiksmes drošību nodrošinošie elementi. Igaunijas prasībās visiem uzturēšanas līmeņiem ir izteikti minimālie un obligātie ceļu uzturēšanas nosacījumi, pēc iespējas nepieļaujot atkāpes. Īpaši tiek izceltas ceļa brauktuvju apzīmējuma līniju prasības, kas "4" un "3" līmenim (augstākie līmeņi) tiek noteiktas kā obligātas. Kā būtiskākā atšķirība ievērojama Igaunijas prasību apakšpunkti, kur nesekmīgu satiksmes šķēršļu novēršanas vai prasību izpildes rezultātā tiek norādītas turpmākās darbības. Piemēram, prasībām par nepieciešamā ceļa stāvokļa nodrošināšanu neizpildes gadījumā sniegta norāde: "Vietās, kur netiek nodrošināts nepieciešamais ceļa stāvoklis atbilstoši tam piešķirtajam līmenim, satiksmes ierobežojumus norāda ar tam attiecīgajām satiksmes vadības ierīcēm, ceļa zīmēm un marķējumiem". Savukārt, Latvijas prasībās ir novērojami tādi vispārinājumi kā "atklātie trūkumi jānovērš". Igaunijā ir vērojamas stingrākas prasības ceļa zīmju uzturēšanā visiem ceļu līmeņiem, kā arī atsevišķi izdalītas sānu redzamības prasības, ko Latvijas normatīvajos aktos nenovēro. Seguma uzturēšanas prasības Igaunijā noteiktas mazākā skaitā, taču tās tiek precīzāk definētas. Ir noteikts sezonāls laika periods, līdz kuram būtiskie trūkumi jānovērš, līdzīgi kā Latvijā. Kā atšķirība minama, piemēram, netīrumu un dubļu notīrīšanu no valsts autoceļiem, kur Igaunijā noteikts periodiskums (reizes nedēļā vai mēnesī), kamēr Latvijā vērojami prasību izpildes nosacījumi tikai konkrēto apstākļu iestāšanās gadījumā. Igaunijas augstākās prioritātes ("4") līmenim novērojami salīdzinoši stingri aizliegumi, kur atkāpes no normām nav pieļaujamas. Līdzīgi aizliegumi novērojami arī otrās prioritātes ("3") ceļu līmenim. Grants ceļa prasības tiek definētas atkarībā no piešķirtā līmeņa, kamēr Latvijā grants autoceļiem piešķir B, C un D klasi, un prasības tiek atsevišķi izdalītas. Papildus, Igaunijā noteikts maksimālais nogāžu slīpums katram ceļu līmenim. Savukārt, Latvijā šai prasībai trūkst precīza definējuma, kā arī novēro, ka zemākajai prioritātei šī prasība nemaz nav normēta. Autoceļu kopšanas prasības Igaunijā vērtē līdzīgi kā citus darbu veidus, t.i., visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem vēro minimālo un obligāto prasību attiecināšanu. Zāles pļaušanas prasības norādītas ar metrāžas, tikmēr Latvijā - ar laika vienībām. Par obligātu prasību visiem ceļu līmeņiem nosaka tūlītēju noviržu no normas novēršanu, kamēr Latvijas prasības noteiktas neskaidri, kas ļauj pārprast nosacījumus pie viena un tā paša prasības punkta. Latvijā vairākas prasības netiek piemērotas zemākajai, D klasei, kas neļauj noteikt precīzas prasību prioritātes. Papildus jāmin, ka Igaunijā autostāvvietās, atpūtas parkos, autobusu pieturās un vietās, kur ir kāpnes, prasības attiecināmas uz visiem ceļu līmeņiem, taču Latvijā šīs prasības piemēro tikai A un B klasei. Kopsavilkums Igaunijas normatīvie akti balstās uz minimālajām un obligātajām prasībām, kas piemērojamas visiem ceļu līmeņiem, par kuriem atbild katrs apriņķī strādājošais privātais valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējs un attiecīgi reaģē uz trūkumu novēršanu. Prasības tiek noteiktas visiem autoceļu līmeņiem, atsevišķi norādot darbības prasību neizpildes gadījumā. 2.tabula. "Igaunijas autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika6" LIETUVA Lietuvas autoceļu tīkla raksturojums un finansējums Lietuvas valsts ceļu kopgarums ir 21,2 tūkst. km, no tiem galvenie ceļi un maģistrāles veido 1,75 tūkst. km, nacionālie ceļi 4,9 tūkst. km, reģionālie ceļi 14,57 tūkst. km. Valsts ceļi veido 25% no kopējā ceļa garuma (85,0 tūkst. km). Par ceļu apsaimniekošanu atbildīgā institūcija ir Lietuvas Valsts ceļu administrācija (Lietuvos automobilių kelių direkciją), kuras galvenās atbildības jomas ir organizēt un koordinēt valsts ceļu būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu. Lietuvas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā piešķīrusi 79 milj. EUR.