4. Article

Risinājums Dzelzceļa IP atbild par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, veicot virkni uz infrastruktūras attīstību, darbības nodrošināšanu un apkopi vērstas funkcijas. Infrastruktūras attīstība aptver tīkla plānošanu, finanšu un ieguldījumu plānošanu, kā arī infrastruktūras būvniecību un uzlabošanu. Darbības nodrošināšana ietver lēmumu pieņemšanu par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību un infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu. Infrastruktūras apkope ietver sliežu un jaudas un signalizēšanas sistēmu ikdienas apkopi, infrastruktūras atjaunošanu un citas aktīvu pārvaldības darbības. SM kā Latvijas Rail Baltica infrastruktūras pasūtītāja un īpašnieka pienākums ir nodrošināt nacionālā IP kompetenci atbilstošā institucionālā ietvarā. Konceptuālā ziņojuma 3.2. un 3.3.sadaļā ir analizēta faktiskā situācija un svarīgākie apstākļi, kas SM kā politikas veidotājam ir jāņem vērā, piedāvājot rīcības modeli. Jāatzīmē, ka tika minēti apsvērumi, kas pamato neatkarīga un no dzelzceļa pārvadātājiem institucionāli nošķirta IP veidošanai, kā arī minēti iemesli, kuru dēļ šobrīd nav iespējama vienošanās par vienota Baltijas valstu IP izveidi. SM ieskatā ar minētajiem apsvērumiem ir salāgojams tikai šajā Ziņojuma sadaļā aprakstītais risinājums. SM virzītā risinājuma pamatprincips ir juridiski nošķirt Rail Baltica IP no uzņēmumiem, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu. Šī pieeja atbilst stingrākajām SERA direktīvas prasībām attiecībā uz dzelzceļa IP neatkarību, kas ir ietvertas Dzelzceļa likuma 13.1 pantā. Tā kā infrastruktūras pārvaldībai ir saimnieciskas darbības raksturs, piemērotākā IP juridiskā forma ir valsts kapitālsabiedrība. SM ieskatā Rail Baltica IP izveidei jānotiek trīs posmos: 1.posms tiek pieņemts konceptuāls lēmums par EDzL kā atbildīgo institūciju, kurai tiek noteiktas sākotnējās IP tiesības un pienākumi veidot Rail Baltica IP normatīvo un institucionālo ietvaru; 2.posms EDzL sadarbībā ar SM sagatavo nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu projektus un izstrādā darbības stratēģiju, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus; 3.posms Trešajā posmā tiek izveidota skaidra, līgumos un tiesību aktos balstīta sistēma, kas nosaka kopīgo Baltijas valstu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības funkcionalitāti, tās pārrobežu veikšanas institucionālo un juridisko mehānismu, kā arī Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības nacionālo līmeni. Prioritāri EDzL virzītu vismaz divu (piemēram, ar Igauniju) vai pat vairāk valstu institucionāli integrēta IP izveidi, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas stiprināšanas, IP darbības efektivitātes un infrastruktūras izmaksu ekonomijas apsvērumus. Ņemot vērā EDzL darbības mērķi, izveidoto kapacitāti un uzkrāto pieredzi, un kompetenci, ir racionāli no valsts pārvaldes resursu ekonomijas viedokļa veidot sākotnējo Rail Baltica IP uz esošās EDzL bāzes, neveidojot jaunu iestādi vai kapitālsabiedrību. Jau šobrīd EDzL darbība ir pilnībā saistīta ar Projektu, ieviešot SM deleģētās aktivitātes, kā arī ikdienā sadarbojoties ar kopuzņēmumu RBR, infrastruktūru turētājiem, pašvaldībām, privātpersonām, kuru īpašumi atrodas dzelzceļa joslā. SM deleģējums, kā arī citi dokumenti, kuros noteikta EDzL kompetence Projekta pārvaldībā, faktiski atbilst IP kompetencei. EDzL ir arī piedalījies līdzšinējās darba grupas diskusijās ar Lietuvu un Igauniju par infrastruktūras pārvaldības modeli. Līdz 2019.gada beigām darba grupa vienojās par svarīgākajām funkcijām un to vērtēšanas secību. No institūcijas kapacitātes stiprināšanas viedokļa būtu jānodrošina, ka darba grupā darbojas SM kā politikas veidotājs un IP, sniedzot virzīto lēmumu tehnisko ekspertīzi, un pēc nepieciešamības tiek piesaistīta Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un Valsts dzelzceļa administrācija. Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība Latvijā nevar tikt skatīta tikai no nacionālā aspekta. Tā kā Rail Baltica līnija vienlaikus tiek būvēta vairākās valstīs, kopīgais iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt jaunās līnijas ekspluatācijas sinhronizāciju visā tās garumā. Tam savukārt ir nepieciešama infrastruktūras pārvaldības funkciju cieša pārrobežu integrācija, īpaši ar Lietuvu un Igauniju. Attiecībā uz Rail Baltica IP pārrobežu funkcionalitātes integrāciju jāņem vērā Lietuvas un Igaunijas nostāja. Šobrīd tikai Lietuvā ir noteikts Rail Baltica IP AB "Lietuvos geležinkeliai infrastruktura" (Lietuvas dzelzceļa infrastruktūra), kas ir arī Projekta ieviešanas iestāde Lietuvā. Līdzšinējā Lietuvas pozīcija attiecībā uz Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību ir, ka attiecīgās funkcijas veiks nacionālā uzņēmuma ietvaros. Savukārt Igaunijas nostāja ir primāri vērsta uz atbalstu iespējami ciešākai IP funkciju integrācijai starp Baltijas valstīm efektīvā pārrobežu institucionālā ietvarā. Tā kā starp valstīm pastāv atšķirīgās pozīcijas, nepieciešamas turpināt iesaistīto pušu diskusijas IP funkciju pārrobežu integrācijai. SM ieskatā IP pārrobežu institucionālais ietvars būs atkarīgs no konkrētu funkciju veikšanas organizatoriskās pieejas, kas vēl tiks izstrādāta ekspertu līmenī. Lai sasniegtu šo rezultātu, nepieciešama par infrastruktūras pārvaldību atbildīgo nacionālo institūciju cieša sadarbība, ar uzdevumu pēc iespējas integrēties vienotā organizatoriskā modelī. Šajā Konceptuālajā ziņojuma piedāvātais risinājums nodrošinās sākotnējo IP kapacitāti nacionālā līmenī un veicinās IP funkciju pārrobežu integrācijas procesu. Atbilstoši IP izveides trīs posmiem, piedāvātā risinājuma konceptuāla akceptēšana būtu pirmais posms IP izveidē. Otrajā posmā definējamie normatīvo aktu grozījumi būs atkarīgi no izvēlētā infrastruktūras pārvaldības modeļa, piemēram, ārpakalpojumu īpatsvars vai pārrobežu sadarbība funkciju veikšanā, un infrastruktūras pārvaldītāja institucionālā ietvara. Esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras pārvaldībā nav cieša pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm IP funkciju veikšanā. Tas būtiski atšķiras no Rail Baltica, kas ir paredzēts galvenokārt pārrobežu pārvadājumiem, un līdz ar to arī prasa ciešu sadarbību ne tikai starp blakus esošām valstīm, bet starp visām valstīm, kuras šķērso Rail Baltica līnija. Tādēļ nepieciešams izvērtēt un salāgot esošo dzelzceļa IP nacionālo regulējumu ar Rail Baltica IP pārrobežu modeli, kas kopīgi jāizstrādā visām trīs Baltijas valstīm. Jebkurā gadījumā ir paredzami grozījumi Dzelzceļa likumā, kuru apjoms kļūs skaidrāks līdz ar nākotnes lēmumiem. Kopīgai Rail Baltica pārvaldībai varētu tikt slēgts starpvalstu līgums, kura ratifikācijai būs nepieciešams likums. Veicot izmaiņas normatīvajos aktos un slēdzot vienošanās Baltijas valstu starpā, jānodrošina to atbilstība ES prasībām, tostarp attiecībā uz vienoto dzelzceļa telpu un dzelzceļa savstarpēju izmantojamību. Saskaņā ar SERA direktīvas 14.panta otro daļu dalībvalstis paziņo Komisijai par jauniem vai pārskatītiem pārrobežu līgumiem pirms to noslēgšanas. Ziņojumā piedāvātā risinājuma galvenās priekšrocības ir: • pamatotība no valsts resursu ekonomijas viedokļa, neveidojot jaunu iestādi vai kapitālsabiedrību; • esošās EDzL tehniskās kompetences un ekspertīzes izmantošana; un • atbilstība ES tiesību aktiem IP neatkarības un dzelzceļa tirgus konkurētspējas stiprināšanai. Kā šī risinājuma trūkumu var uzskatīt: • neatrisināto Rail Baltica IP funkciju veikšanas pārrobežu tvērumu, kas ir jāizstrādā sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, pieņemot kopīgus lēmumus par IP funkciju integrēšanas kārtību. SM ieskatā Baltijas valstu IP funkciju integrācija ir komplekss process, un sākotnēja kompetenta nacionālā institūcija (IP) veicinās mērķtiecīgu diskusiju ar kaimiņvalstu partneriem, lai rezultātā Rail Baltica būtu efektīvākais infrastruktūras pārvaldības modelis, kuru raksturo maksimāli cieša IP funkciju integrācija visā Rail Baltica trasē.