5. Article

Ietekme uz problēmas risināšanu Rail Baltica IP izveidei ir būtiska pārrobežu dimensija, īpaši Baltijas valstu līmenī, lai efektīvi nodrošinātu IP tiesību aktos noteiktās funkcijas un dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju. Taču IP kompetencē esoši jautājumi tiek risināti Projekta ieviešanas laikā gan saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras plānošanu, projektēšanu un būvniecību, gan saistībā ar infrastruktūras pārvaldības pārrobežu aspektiem. EDzL noteikšana par sākotnējo kompetento institūciju Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības jautājumos ir ļoti būtiska projektēšanas izstrādes posmā, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus, kas ir nepieciešami būvprojektu pilnvērtīgai pabeigtībai. Ir būtiski stiprināt valsts kā pasūtītāja lēmumu pieņemšanas procesu projektēšanas posmā un nodrošināt, lai līdz pirmo jaunā dzelzceļa būvju izveidei nacionālā līmenī būtu skaidri noteikts, kas realizē normatīvajos aktos noteiktās dzelzceļa IP funkcijas attiecībā uz Rail Baltica. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka var iestāties tiesiskās nenoteiktības situācija vairākos jautājumos, kuri formāli ir IP kompetencē, tostarp dzelzceļa būvniecībai nepieciešamās zemes pārvaldība, dzelzceļa nodalījuma joslas lietošanas kārtība un dzelzceļa būvju drošības pārvaldības sistēma. Nosakot kompetento IP, Latvija nodrošinās efektīvāku sadarbību ar Igauniju un Lietuvu infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādē, kur Latvijas interesēs ir neatkarīga, caurspīdīga un dzelzceļa transporta pievilcību veicinoša pārvaldība. Lai to panāktu, ir jāvienojas par ciešu integrāciju ar Lietuvu un Igauniju, kas praktiski nozīmēs izvērtēt IP funkcijas vairāku integrācijas modeļu un to iespējamo modifikāciju kontekstā. Tā kā Lietuvā jau ir noteikts Rail Baltica IP (AS Lietuvas Dzelzceļa infrastruktūra), tad jebkāda integrācija nozīmēs apvienošanu, kas var izpausties kā funkciju vai struktūru apvienošana. Līdzšinējās sarunās Baltijas valstu ekspertu līmenī paustie apsvērumi par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību norāda uz to, ka pastāv iespēja, ka lēmumi par institucionālo formu integrēto funkciju nodrošināšanai varētu tikt pieņemti līdz ar funkciju veikšanas kārtības izstrādi, kas dos pamatojumu IP funkciju veikšanas institucionālajiem risinājumiem. Šāda situācija tikai apstiprina to, ka Latvijai šobrīd ir jādefinē sākotnējā kompetentā institūcija, kura nodrošinās integrētā IP modeļa virzību un Latvijas puses ekspertu darba koordināciju un pozīcijas definēšanu un uzturēšanu.