6. Article

Risinājuma ieviešanai nepieciešamais finansējums Konceptuālā ziņojuma risinājuma apstiprināšana paredz EDzL veikt virkni uzdevumu Rail Baltica IP izveides 2.posma ieviešanai, tostarp normatīvo aktu izmaiņu sagatavošana un Rail Baltica IP stratēģijas izstrāde, kā arī veikt detalizētu izmaksu aprēķinu. Jāņem vērā, ka šie finanšu aprēķini ir indikatīvi, jo esošajā Projekta fāzē nav pieejami precīzi un pilnvērtīgi dati. Rail Baltica IP 2.posmā ir nepieciešams iegūt precīzākas IP institucionālās kapacitātes izveides un nostiprināšanas izmaksas laika posmam līdz Projekta beigām. Tā kā līdz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijai ir jāpieņem virkne lēmumu attiecībā uz IP kompetenci, ir pastāvīgi jāvērtē iespējamo alternatīvu un lēmumu ietekme uz EDzL kā Rail Baltica IP darbību un finansējuma vajadzībām. Ziņojuma 4.sadaļā (11.lpp.) ir norādīts, ka EDzL deleģējums, kā arī dibināšanas pamatojums, kas ir ietverts Ministru kabineta 2014.gada 18.augusta rīkojumā Nr.431 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" dibināšanu", un ir atbilstošs IP kompetencei, jo dzelzceļa tīkla attīstība ir viena no IP funkcijām. Piemēram, IP nākotnē var veikt jauna dzelzceļa atzara būvniecību, t.i. veikt pilnu plānošanas, projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas ciklu. Papildus dzelzceļa tīkla plānošanai un attīstībai IP ir atbildīgs par tā uzturēšanu un ekspluatācijas nodrošināšanu, tostarp pieejas maksas noteikšanu un iekasēšanu, punktveida objektu pārvaldību un satiksmes vadību. Šīm IP funkcijām jau šobrīd ir jāizstrādā regulējums un institucionālais ietvars, kas atbilstoši Ziņojuma 4.sadaļā piedāvātajam risinājumam ir jauna EDzL kompetence. Detalizēts EDzL nepieciešamais budžets IP funkcijām tiks sagatavots pēc MK lēmuma par Ziņojumā piedāvātā risinājuma apstiprināšanu. Ziņojuma 6.sadaļā ir norādīts nepieciešamais finansējums un avots laika periodam līdz 2022.gadam, kā arī indikatīvās izmaksas laika posmam no 2022.gada līdz 2026.gadam. Finansējuma apjoms pēc 2022.gada ir pamatā atkarīgs no Projekta ieviešanas progresa un Rail Baltica IP modeļa pārrobežu funkciju tvēruma (IP funkcijas, kuras veiks ciešā sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu). Progress Projekta ieviešanā ir atkarīgs no pieejamā finansējuma, kas Projektam tiks piesaistīts turpmākajos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzsaukumos. Atbilstoši Projekta ieviešanas grafikam 2022.gadā būtiski pieaugs būvdarbu intensitāte visā trases garumā, arī Latvijā. Tā kā būvniecība tiks dalīta būvdarbu kārtās, IP atbilstoši savai kompetencei un noslēgtajiem būvniecības līgumiem būs jāpiedalās būvju apsaimniekošanā arī pirms dzelzceļa pilnas pabeigšanas un ekspluatācijas. Līdz ar Rail Baltica infrastruktūras apjoma pieaugumu, palielināsies IP uzdevumu apjoms un ar to saistītās procedūras un dokumenti, kuru apstrāde pakāpeniski palielinās arī IP darba apjomu un izmaksas. Pēc dzelzceļa infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā, kura atkarībā no pieejamā finansējuma plānota 2026.gadā, IP un infrastruktūras izmaksas tiks finansētas pamatā no ieņēmumiem no infrastruktūras piekļuves maksām, citiem IP ieņēmumiem un valsts budžeta finansējuma atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta 4.daļā nostiprinātajam infrastruktūras izdevumu līdzsvara principam un Dzelzceļa likuma 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas apsvērumiem. SM līdz 2021.gada 1.martam virzīs izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu, kurā atbilstoši pieejamai informācijai sniegs precīzākus IP uzturēšanas un funkciju veikšanas izdevumu aprēķinus. Attiecībā uz Ziņojuma 6.sadaļā norādīto nepieciešamo finansējumu Ziņojumā piedāvātā risinājuma īstenošanai, SM ir vērtējusi tā saderību ar komercdarbības atbalsta regulējumu. Projekta ietvaros Latvijā tiks izveidota jauna publiskās lietošanas dzelzceļa līnija un ar to saistītā infrastruktūra. Lai arī IP izveide ir nepieciešama Projekta realizācijai un infrastruktūras sagatavošanai ekspluatācijai, Ziņojumā ietvertais risinājums netiks realizēts kā Projekta aktivitāte un nesaņems Projekta finansējumu. Tomēr SM neizslēdz iespēju turpmākajos finansējuma konkursos pieteikties uz finansējumu atsevišķiem pētījumiem IP kapacitātes stiprināšanai. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai (ES dalībvalstīs) ir iespējami dažādi institucionālā un juridiskā ietvara modeļi. Tāpat pastāv atšķirīgas pieejas IP darbības organizācijā, tostarp tā sasaistē ar komercdarbību dzelzceļa pārvadājumu jomā. Līdz ar to ir būtiski, ka valsts finansējums, kas tiek piešķirts infrastruktūras pārvaldītājam infrastruktūras uzturēšanai, netiek izmantots, lai konkrētam dzelzceļa komersantam radītu priekšrocības attiecībā pret konkurentiem. Valsts finansējums publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla attīstībai un uzturēšanai pamatā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Dzelzceļa tīkli pārsvarā ir dabiskais monopols, kas nekonkurē ar citu tāda paša tipa infrastruktūru, īpaši tādēļ, ka veidot tādu pašu alternatīvu infrastruktūru nav ekonomiski pamatoti, un privātā kapitāla iesaiste ir minimāla. Savukārt IP uzdevums ir organizēt konkurējošu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieeju dzelzceļa infrastruktūrai. SM norāda, ka EK (turpmāk ˗ EK) ir vērtējusi iespējamo konkurenci starp dzelzceļa tīkliem Latvijā, t.i. 1520 mm platuma jeb esošo dzelzceļa tīklu un 1435 mm platuma jeb Rail Baltica dzelzceļa tīklu, un iespējamo konkurenci starp šo infrastruktūru pārvaldītājiem. EK 31.07.2019 vēstulē Nr.COMP/H1/SF-YF (2019)-087737 (Par SA.54468 (2019/PN) Rail Baltica Rīgas Centrālais terminālis un saistītā infrastruktūra Latvija) norāda, ka lai arī infrastruktūrām varētu būt dažādi pārvaldītāji, abas infrastruktūras būs dabiskais monopols, kuras savstarpēji nekonkurē dēļ atšķirīgā sliežu platuma, un šī iemesla dēļ tās nav savstarpēji aizvietojamas. Līdz ar to dzelzceļa pārvaldība neietekmēs konkurenci un tās finansēšana visticamāk netiks uzskatīta par komercdarbības atbalstu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka šajā sadaļā norādītais nepieciešamais finansējums Ziņojuma 4.sadaļā piedāvātā risinājuma īstenošanai nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Atbilstoši pašreizējām prognozēm un finanšu iespējām SM saskaņā ar likuma Par budžeta un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmitajai daļai iesniegs MK normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavotu tiesību akta projektu par apropriācijas palielināšanu SM resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 425 400 EUR apmērā, lai veiktu iemaksu EDzL pamatkapitālā Rail Baltica IP kapacitātes izveidei un stiprināšanai, kas atbilstoši Projektam piešķirtajam nacionālas nozīmes objekta statusam būtu atzīstama par svarīgu valstisku funkciju. Fiskālās telpas neitralitātes nodrošināšanai SM piedāvā noslēgtā projekta 2012-LV-27120-S "Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma skiču projekta izstrāde un darbību izpēte" finanšu resursu atlikumu 200 400 EUR apmērā un noslēgtā projekta 2007-LV-27050-S "Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)" finanšu resursu atlikumu 225 000 EUR apmērā ieskaitīt valsts budžetā. Minēto projektu pabeigtību apliecina EK Inovāciju un tīklu izpildaģentūras projektu nobeiguma vēstules (21.12.2016 / 710357113 un 06.07.2017 / 339899614), kuras apstiprina noslēguma maksājumus. Tā kā minētie projekti tika noslēgti ar 3 158 121 EUR ietaupījumu, SM Valsts kases projektu kontos palika finanšu resursu atlikums. Sākotnēji plānojot minētos izpētes projektus, tiem tika paredzētas lielākas izmaksas. Projektu izdevumu segšanai tika izmantota ārvalstu finanšu palīdzība, kā arī valsts budžeta finansējums, kas SM tika piešķirts kā līdzfinansējums un ārvalstu finanšu palīdzības daļas priekšfinansējums. Pēc minēto projektu noslēguma Valsts kases deponēto līdzekļu kontos atrodas minēto projektu finansējuma ārvalstu finanšu palīdzības daļa, kas tika saņemta ar Eiropas inovāciju un tīklu izpildaģentūras maksājumiem (avanss, starpposma maksājumi, noslēguma maksājums) saskaņā ar minēto projektu finansēšanas noteikumiem, tostarp pēc izdevumu deklarēšanas. Attiecīgie izdevumi, kuru apmērā ir projekta finanšu atlikums, bija apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kurus SM saņēma kā līdzfinansējumu un ārvalstu finanšu palīdzības daļas priekšfinansējumu. Dzelzceļa infrastruktūras finansēšana ES ir dalībvalstu kompetence, kas tiek īstenota caur IP finansēšanas shēmu, tā kā IP galvenā atbildība ir dzelzceļa infrastruktūras izveide, pārvaldība un uzturēšana. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 10.panta pirmajai daļai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības līdzekļi, kā arī līdzekļi citiem šajā likumā paredzētajiem maksājumiem veido dzelzceļa infrastruktūras finansējumu, ko pārvalda publiskās lietošanas dzelzceļa IP. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta trešajai daļai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras IP pieņem saimnieciskās darbības plānu ar ieguldījumu un finanšu programmu, kas pamato finanšu plūsmas prognozes. IP saimnieciskās darbības plāna izstrādes mērķis panāktu optimālu un efektīvu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nodrošinājumu un attīstību, vienlaikus nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apmēru. 1.tabula Provizoriskās infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas no 2020. 2022.gadam EUR Izdevumi 2020 2021 2022 Atalgojums*54 000 108 000 108 000 Komandējumi600 1 200 1 200 Pakalpojumi50 000 50 000 50 000 Pamatkapitāla veidošana**800 800 800 Kopā105 400 160 000 160 000 *EDzL Darba samaksas noteikšanas noteikumi, 4. kategorija ** 2 (divu) darba vietu aprīkošana, IT risinājumi, tostarp aktīvu reģistrsProvizoriskās infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas periodam no 2020. 2022.gadam (skat. 1.tabulu) ir balstītas uz vairākiem apsvērumiem. Atalgojuma līmenis IP speciālistu štata vietām tiek noteikts saskaņā ar EDzL 2019.gada 29.novembra iekšējiem noteikumiem Nr.32 "Darba samaksas noteikšanas noteikumiem" (turpmāk DSNN), nosakot 4.kategoriju un 3300 euro mēnešalgu (alga 3300 euro, piemaksa (vidēji mēnesī) 326 euro, darba devēja VSAOI 24,09% (mēnesī) 874 euro, kopā 2 darbiniekiem (mēnesī) 9000 euro, attiecīgi 6 mēnešiem 54 000 euro un 12 mēnešiem 108 000 euro (noapaļots līdz veseliem euro)). Tiek paredzēta iespēja piemērot DSNN noteiktās prēmijas par personisko darba ieguldījumu un darba intensitāti, kas saistās ar 2020.gadā un 2021.gadā paredzēto darba apjomu un sarežģītību. Sākotnēji tika plānots, ka 2020.gadā būs viena IP speciālista štata vieta un 2021.gadā būs divas IP speciālistu štata vietas. Ievērojot Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz IP jautājumu darba grupas nodevumu sagatavošanas progresu un EK prasību par Projektu atbildīgajām Baltijas valstu ministrijām principiālo lēmumu par IP nodrošināt līdz 2020.gada beigām, tiek plānota ievērojami lielāka darba intensitāte 2020.gadā, kā rezultātā plānots straujāk attīstīt IP kapacitāti un jau 2020.gadā veidot divas IP speciālistu štata vietas. Vienam speciālistam tiek plānoti vidēji 6 komandējumi gadā. Saistībā ar Covid-19 izplatību 2020.gadā Baltijas valstu ekspertu IP jautājumos darba grupas sanāksmes nav notikušas kopš 2020.gada februāra. Tā kā principiālais lēmums par Rail Baltica IP jāpieņem līdz 2020.gada beigām, 2020.gada otrajā pusē paredzams intensīvs IP jautājumu darba grupas darbs, tostarp komandējumos. Komandējumi pamatā notiek Baltijas valstīs, un viena komandējuma vidējās izmaksas ir 100 EUR. Pakalpojumos ir ietverti 2 3 juridisko pakalpojumu vai konsultāciju līgumi gadā, kas varētu būt nepieciešami atsevišķu IP modeļa elementu izstrādei. Juridiskos pakalpojumus plānots iepirkt no attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, un viena juridiskā pakalpojuma līguma izmaksas tiek plānotas 15 000 20 000 euro apmērā. Konsultāciju pakalpojumiem tiek paredzēta nepieciešamība piesaistīt ārvalstu pieredzi infrastruktūras pārvaldības jautājumos, kur viena konsultāciju pakalpojuma izmaksas tiek plānotas 20 000 30 000 euro apmērā. Pētījumi tiks pieteikti arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumam. Pamatkapitāla veidošanā ir ietverts darba vietas aprīkojums, tostarp dators, telefons, darba vietas mēbeles. Indikatīvās izmaksas periodam no 2023. 2026.gadam ir atspoguļotas 2.tabulā, un tās ir balstītas uz datiem no 2011.gada AECOM ziņojumu par Rail Baltica15, 2017.gada Rail Baltica Ieguvumu-izmaksu analīzes16, 2018.gada Rail Baltica vilcienu kustību plāna17, 2018.gada Biznesa plāna un 2019.gada Rail Baltica Infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījuma18, kā arī pieņēmuma, ka Rail Baltica starptautiskās lidostas "Rīga" termināls tiks nodots ekspluatācijā 2023. 2024.gadā, Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls tiks nodots ekspluatācijā 2024. 2025.gadā, Salaspils multimodālais termināls tiks nodots ekspluatācijā 2025. 2026.gadā un Rail Baltica dzelzceļa līnija, tostarp infrastruktūras apkopes punkti, depo un reģionālās stacijas tiks nodotas ekspluatācijā 2026.gadā. Minētie pieņēmumi ir saistīti ar Rail Baltica finansējuma nodrošināšanu nepieciešamajā apjomā un plānotajos termiņos 2021. 2026.gada Eiropas daudzgadu budžeta ietvarā. Jāatzīmē, ka jautājums par IP darbības nodrošināšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu būtu skatāms gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā, tostarp attiecībā uz 2023.gadu kā budžeta prioritārais pasākums vidējam termiņam likumprojektā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam". 2.tabula Provizoriskās infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas no 2023. 2026.gadam EUR 2023 2024 2025 2026 Kapitālie ieguldījumi Pamata trase 2 086 733 Lidostas "Rīga" terminālis 5 500 Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls 87 506 Salaspils terminālis 120 000 Administratīvie izdevumi*3 900 000 4 400 000 4 600 000 4 800 000 Kopā3 900 000 4 405 500 4 807 506 6 886 733 * jaunizbūvētās infrastruktūras apsaimniekošanas izdevumi, atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izdevumi, biroja izdevumi, sakaru izdevumi, juridiskie pakalpojumi, revīzijas un transporta izdevumi.1 Atbilstoši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likuma 1.pantam ieviešanas iestāde ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas īsteno projektu, pildot saskaņā ar šā likuma 8. panta otro daļu nodotās atbalsta saņēmēja funkcijas.2 Pieejams: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/3rd_nsb_wp_28032018web_june2018.pdf 3 RBR apstiprina Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas un izsniedz projektēšanā iesaistītajām institūcijām. 4 RBR apstiprina Prasības komunikāciju turētājiem un izsniedz projektēšanā iesaistītajām institūcijām un komunikāciju turētājiem. 5 Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija. 6 2014.gada 28.oktobra Akcionāru līgums attiecībā uz RB Rail AS starp OÜ Rail Baltic Estonia, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un UAB "Rail Baltica statyba" 7 Tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra direktīva Nr.2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un Komisijas 2017.gada 22.novembra īstenošanas regula Nr. 2017/2177 par piekļuvi apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem u.c. 8 Valsts pārvaldes iekārtas likums, Dzelzceļa likums, Nacionālās drošības likums, Komerclikums, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, MK 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.79 "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi", MK 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.489 "Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība", MK 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi", MK 2017.gada 13.jūnija noteikumi Nr.340 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" u.c. 9 Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016L2370 10 Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012L0034 11 LR Saeimas 2017.gada 26.jūnija likums Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi 12 https://ec.europa.eu/transport/modes/rail/packages/2013_en 13 Subject: Closure of the Action No.2007-LV-27050-S "Feasibility study and technical studies of new European gauge line of Rail Baltica section Kaunas-Riga-Tallinn (Latvian part)" Decision C(2008)7978, Decision C(2010)1088 and C(2013)6845 14 Subject: Closure of Action No.2012-LV-27120-S-"Preliminary design and operations studies for Rail Baltica railway line Latvian section" Commission Decision C (2013) 6876 15 Pieejams: https://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/dokumentu-kratuve/ 16 Pieejams: turpat. 17 Pieejams: turpat. 18 Pieejams: turpat. Satiksmes ministrs T. Linkaits