5. Article

IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU Aprites ekonomikas ieviešanas pasākumi lielā mērā ir īstenojami atbildīgo un iesaistīto institūciju normatīvajos aktos noteikto funkciju un pienākumu ietvaros, jo tie saistīti ar institūciju atbildībā esošām jau veicamām aktivitātēm, ko paredz 1.1. apakšnodaļā un 3. nodaļā minētie politikas plānošanas dokumenti. Attiecīgi Plāns nodrošina nepieciešamo redzējumu par nozaru pasākumu pielāgošanu sekmīgai aprites ekonomikas ieviešanai Latvijā, kā arī veicina plānošanas koordināciju un monitoringu darbības. Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus plānots iespēju robežās īstenot esošā budžeta ietvaros un arī piesaistot ES fondu un citu finansējumu un privātos līdzekļus, atkarībā no pasākuma rakstura. Aprites ekonomikai kļūstot par vienu no Eiropas zaļā kursa pamatvirzieniem, paredzams, ka ES fondu plānošanā 2021.-2027. gadam un arī dažādās citās ES finansējuma programmās (pētniecības, starpvalstu sadarbības, vides aizsardzības, inovāciju u.c.) tiks iestrādāti virzieni un attiecīgas finansējuma iespējas, kuras valsts un pašvaldību iestādes varēs izmantot Plāna pasākumu realizācijai. Tā piemēram, DP patreizējā redakcija nosaka, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstītās darbības tiks īstenotas, ievērojot ES prioritātes klimata un vides jomā un ņemot vērā Eiropas zaļā kursa mērķus. Tas ietvers atbalstu, pasākumiem, kas veicina inovācijas, pētniecību un ilgtspējīgu, progresīvu attīstību tehnoloģiju, digitalizācijas un savienojamības jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku. Paredzams, ka atbalsts turpināsies no Latvijas vides aizsardzības fondam pieejamā finansējuma attiecīgo vadlīniju projektos, kā arī jau uzsāktā atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes programmu ietvaros un no citiem instrumentiem. NAP rīcības virziena "Daba un vide "Zaļais kurss"" 296. uzdevuma (pakārtots DP 2.6. SAM) ietvaros plānoti pasākumi, kas veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā un pakalpojumos un inovatīvu uz aprites principiem balstītu biznesa modeļu attīstību. Tam paredzēti 55 miljoni euro no KF. Šo pasākumu virsmērķis ir panākt efektīvāku vietējo resursu izmantošanu un resursu produktivitātes paaugstināšanu. Piedāvātie instrumenti pasākumu īstenošanai ietver uz aprites principiem balstītu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu ražošanā; ekodizaina principu ieviešana preču ražošanā un materiālu izmantošanā; starpnozaru industriālās simbiozes attīstība (īpaši reģionu līmenī); iepakojuma materiālu ietilpības samazināšana un pārstrādājamības un ilglietojamības palielilnāšanu un materiālu plūsmas uzskaites sistēmas attīstīšana. Savukārt 297. uzdevuma ietvaros atbalsts tiks sniegts inovatīviem un efektīviem atkritumu radīšanas samazināšanas pasākumiem publiskajā sektorā un mājsaimniecībās, kas lielā mērā atbilst Plāna uzstādījumiem. Tomēr uzsverams, ka Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai, tāpēc tā pasākumu īstenošana daudzās sadaļās ir saistīta ar labākas pārvaldības prakses ieviešanu, pārvaldības un monitoringa sistēmu un instrumentu pilnveidošanu, ko ir iespējams plānot pieejamā budžeta ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) Plāna ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir vērtējams plāna īstenošanas gaitā un skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. VARAM aplēses liecina, ka nepieciešami vismaz 300 000 euro papildus finansējums ik gadus Plāna pasākumu ieviešanai no valsts budžeta finansējuma prioritārajiem pasākumiem. Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms Plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem. Līdz ar to, no aprites ekonomikas ieviešanas gūtie ieguvumi tautsaimniecības attīstībā absolūtos skaitļos pagaidām nav novērtējami, jo nepastāv pamatots atskaites punkts. Tomēr vērtējums par aprites ekonomikas principos balstītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu būs pieejams "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam" ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetiem, kas tiks izstrādāts līdz 2020. gada oktobra beigām.