6. Article

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA Plānošanas procesa agrīnajā stadijā VARAM organizēja pasākumus un piedalījās ar ziņojumiem vairāku citu organizāciju pasākumos (piemēram, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā, Latvijas pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes). Tahos sabiedrība tika iepazīstināta ar aprites ekonomikas ideju, situāciju Latvijā un iespējamajiem risinājumiem, vienlaikus dodot iespēju sabiedrībai izteikt savu viedokli un priekšlikumus. 2017. gada 14. decembrī VARAM organizēja konferenci "Latvija virzībā uz aprites ekonomiku: iespējas un izaicinājumi"62, kurā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku, kas pārstāvēja sabiedriskās organizācijas, uzņēmējus, augstskolu un zinātnes sektoru, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Darba grupu ietvaros tika izteikti sabiedrības viedokļi un priekšlikumi par aprites ekonomikas jautājumiem. Balstoties uz sagatavošanas procesa diskusiju rezultātiem, tika izstrādāts informatīvais ziņojums "Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai". Tas tika publiskots VARAM tīmekļvietnē 2019. gada 15. oktobrī, tādējādi ļaujot plašai sabiedrībai iepazīties ar tā saturu un izteikt viedokli. 2019. gada 17. oktobrī VARAM rīkoja semināru par ESAO Vides raksturlielumu pārskatu Latvijai. Pasākumā piedalījās 89 dalībnieki. Vienā no sesijām, kas bija veltīta aprites ekonomikai, VARAM iepazīstinātu sabiedrību ar izstrādāto informatīvo ziņojumu. Informatīvais ziņojums tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2019. gada 31. oktobrī (VSS-1081). Starpinstitūciju saskaņošanas procesa ietvaros, 2020. gada 28. janvāra sanāksmē tika nolemts informatīvo ziņojumu pārveidot par Plānu. Starpinstitūciju saskaņošanā procesa (sanāksmes notika 2020. gada 28. janvārī un 6. martā) piedalījās un viedokļus sniedza arī pārstāvji no Rīgas domes Labklājības departamenta un Latvijas pašvaldību savienības. Plāna elektroniskā saskaņošanā piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce Pielikums Pārskats par ES rīcībām aprites ekonomikas prioritārajās jomās Aprites posms Aktualitātes un turpmākā politikas virzība Ražošana • Ekodizaina direktīvas63 ietvaros tiek strādāts pie izmaiņām produktu politikā, lai veicinātu tādas produktu īpašības, kas nodrošina to ilglietojamību, pārstrādājamību, labojamību. • Ir ievests preču labojamības reitings (repairability score, angl.). • Rūpniecisko emisiju direktīvas64 ietvaros ieviesti jauninājumi labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu vadlīnijās (BREF, angl.). • Plašs atbalsts MVU, veidojot informācijas apmaiņas platformu un zināšanas par bīstamo vielu pārvaldību. • Standartizācijas organizācijām dots uzdevums izstrādāt materiālu produktivitātes standartus. • Eiropas zaļā kursa aprites ekonomikas rīcības plāna65 (arī produktu iniciatīva) izstrāde, kurā īpaša uzmanība būs pievērsta tādām resursietilpīgām nozarēm kā tekstilrūpniecība, būvniecība, elektronika un plastmasa. • Rūpniecības stratēģija pārējai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku. Patēriņš • Uzsvars uz patērētāju informēšanu, nodrošinot pilnīgu, atbilstošu, ticamu un pārbaudāmu informāciju; un novēršot maldinošu informāciju, lai tādējādi padarītu apgalvojumus par preces nekaitīgumu ticamākus. • Plašākas garantiju tiesības patērētajiem. • Ekomarķējuma direktīvas66 pārskatīšana. • Pieprasījuma veicināšana sabiedrībā pēc precēm, kas atbilst gan vides, gan veselības, gan aprites ekonomikas prasībām. Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk - ZPI) veicināšana pieprasījuma veidošanai, ZPI integrēšana arī attīstības sadarbībā politikā. • Akumulatoriem veltīti tiesību akti, ar kuriem tiks atbalstīts stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā un aprites ekonomika. Pārstrāde • Kritiski svarīgo izejvielu pārstrādes veicināšana. • Vērtīgu resursu atgūšana un atkritumu pienācīga apsaimniekošana būvniecības un ēku nojaukšanas nozarē. • Bioresursu efektīva izmantošana. Jāveido priekšnoteikumi, kas atvieglotu organisko un no atkritumiem iegūto mēslošanas līdzekļu apriti tirgū. Notekūdeņu dūņu atkārtota izmantošana. • Attiecībā uz nolietotām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (turpmāk - EEI) būtiska ir ražotāju atbildības sistēmas (turpmāk - RAS) piemērošana. • Pārstrādes jautājumi ir jārisina jau dizaina, labošanas un atkārtotas izmantošanas posmos. Atkritumu apsaimniekošana • Atkritumu apsaimniekošanas pieeja ir jāaizstāj ar "resursu apsaimniekošanas pieeju". • Tiek pārskatīta atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei. • Rīcībpolitikas tiek veidotas attiecībā uz atkritumu veidiem, kuru plūsmām ir tendence strauji pieaugt vai kuras rada būtiskus vides riskus un resursu izšķērdēšanu, īpaši, plastmasas, pārtikas atkritumi un zudumi, EEI, kritiskie materiāli un būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi. • Noteikti jauni atkritumu pārstrādes mērķi uz 2030. gadu, harmonizēti uzskaites noteikumi, jaunas prasības atkritumu poligonu un pārstrādes jomās, vairāk pasākumu paredzēti iepakojuma atkārtotai izmantošanai. • Noteikta lielāka loma RAS. • Paredzēti stingrāki dalītās vākšanas noteikumi (attiecībā uz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un tekstīlijām). • 2018. gada 14. jūnijā tika publicēti jaunie leģislatīvie akti67 Otrreizējie materiāli un tirgus • Lai veicinātu otrreizējo materiālu tirgu ES ietvaros, tiks izstrādāti atkritumu beigu statusa kritēriji un saskaņota klasifikācija. Tiks ieviesti otrreizējo materiālu kvalitātes standarti (īpaši plastmasai). • Tirgus atbalstam ir nepieciešami ekonomiskie instrumenti un ZPI piemērošana, kas dod priekšroku otrreizējiem materiāliem. • Nepieciešams palielināt zināšanas par materiālu plūsmām un atkritumu pārrobežu pārvadājumu ciešāka uzraudzība un informācijas aprite. Tiek veidota izejvielu informācijas sistēma. • Būtiski nodrošināt sinerģiju starp esošām politikām atkritumu un ķimikāliju jomās. Jāizmanto REACH regulas68 potenciāls atkritumu jomas sakārtošanā. Plastmasu apsaimniekošana • Jomas, kurās visvairāk tiek izmantota plastmasa (iepakojums (40%), būvniecības sektors (20%), automobiļu rūpniecībā (9%), elektroiekārtās/precēs (6%), lauksaimniecībā (3%)) tiks veidota politika, kas samazina plastmasu nonākšanu atkritumos. • 2018. gada janvārī EK publiskoja "Stratēģiju par plastmasām aprites ekonomikā" 69. • Turpinās rīcības dalītas vākšanas sistēmu pilnveidē. • Vispārējs aizliegums apglabāt šķirotus un pārstrādājamus atkritumus. • Ierobežojumi plastmasas iepakojuma izmantošanā un iepakojuma atkārtotas izmantošanas veicināšana. • Stratēģijā par plastmasām ir iekļauti īpaši pasākumi, kas attiecas uz mikroplastmasu, kura veido ievērojamu daļu no jūrā esošā plastmasas piedrazojuma: saskaņā ar REACH procedūrām īstenota ierobežojumu noteikšana tīšai mikroplastmasas pievienošanai izstrādājumos un oksoplastmasai, kā arī pasākumi, kas attiecas uz mikroplastmasu no citiem avotiem (riepām, tekstilizstrādājumiem un plastmasas granulām). • Attiecībā uz vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem un zvejas tīkliem 2018. gada 30. maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Šīs iniciatīvas uzmanības centrā ir jūras piedrazošana ar mikroplastmasu. ­ • Jūras stratēģijas pamatdirektīvas70 ietvaros paredzēts stiprināt sasaisti starp plastmasu pārvaldību un jūras piesārņojumu. Jūras direktīvas 1.pielikumā noteiktais 10.kvalitatīvais raksturlielums laba jūras vides stāvokļa raksturošanai (deskriptors D10) "jūru piesārņojošie atkritumi". Direktīva paredz jūras piesārņojumu ar atkritumiem ietvert jūras stāvokļa novērtējumā, kā arī jūras vides monitoringa programmās. • Nepieciešama RAS paplašināšana jauniem objektiem. • Atbalsts inovācijām un pētniecībai plastmasu jomā, lai veicinātu plastmasu pārstrādes tehnoloģiju attīstību. • Tiks risinātas problēmas, ko rada plastmasas lielais īpatsvars būvniecības nozarē. Ieviesta ēku ekoloģisko rādītāju novērtēšana, izstrādās pirmsnojaukšanas vadlīnijas, lai veicinātu augstvērtīgu materiālu pārstrādi nozarē. • Publiskajam sektoram un ZPI izmantošanai šai ziņā ir izšķirīga nozīme pieprasījuma veidošanā un ekonomisko signālu nosūtīšanā ražotājiem. Pārtikas atkritumu samazināšana • EK strādā pie metodikas, kas identificēt, kāds atkritumu apjoms veidojas katrā no pārtikas aprites cikla posmiem. • Ražošanas sektorā pārtikas atkritumu apjoma samazināšanā būtisku pienesumu domājams, sniegs industriālās simbiozes pieeja un bioekonomikas uzstādījumi. • Viens no šķēršļiem ir regulējums: neskaidra pārtikas atkritumu definīcija un skaidrības trūkums par pārtikas ziedošanu pārtikas bankām un nekaitīgas nepārdotas pārtikas izmantošana dzīvnieku barībā. • Patēriņa posmā, attiecībā uz sabiedrību kopumā, pārtikas atkritumu samazināšana notiek nepiedodami lēna. Nepieciešama aktīvāka patērētāju izglītošana un izpratnes veicināšana par derīguma termiņa marķējumiem, īpaši "ieteicams līdz", dažādu pārtikas ķēdes dalībnieku vidū. Aprites ekonomikas monitorings • Izstrādāti 24 indikatori resursu efektivitātes un materiālu izmantošanas monitoringam (Resource Efficiency and Raw Materials Scoreboards). Aprites ekonomiku raksturo šādi indikatori: 1) Materiālu plūsma; 2) Tirdzniecība ar otrreizējiem materiāliem; 3) Pārstrādes ieguldījums materiālu pieprasījuma apmierināšanai; 4) Atsevišķu atkritumu plūsmu apsaimniekošana (piem., elektrisko un elektronisko iekārtu u.c. atkritumu pārstrāde). • Šajās jomās jāpilnveido ziņošana, datu apkopošanā un statistika. 1 Eiropas zaļais kurss pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0640&from=EN 2 Circular economy: definition, importance and benefits. Pieejams tīmekļvietnē: https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/economy/20151201STO05603/circular-economy-definition-importance-and-benefits 3 EK 2015. gada 2. decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku". COM(2015) 614 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF 4 EK 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu." COM(2020) 98 final. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1583933814386&uri=COM:2020:98:FIN 5 Pieejams tīmekļvietnē: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Dienaskartiba%202030_0.pdf 6 EK 2010. gada 3. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. COM(2010) 2020 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52010DC2020 7 OECD Council Recommendation on Resource productivity. C(2008)40. Pieejams tīmekļvietnē: https://www.oecd.org/env/40564462.pdf 8 OECD (2017) Green Growth Indicators 2017. Pieejams tīmekļvietnē: http://www.oecd.org/environment/green-growth-indicators-2017-9789264268586-en.htm 9 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā. COM/2020/381 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590404602495&uri=CELEX%3A52020DC0381 10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss". Pielikums. COM(2019) 640 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0640&from=EN 11 OECD (2015). Material Resources, Productivity and the Environment. Pieejams tīmekļvietnē: https://www.oecd.org/environment/waste/material-resources-productivity-and-the-environment-9789264190504-en.htm 12 EU GPP criteria. Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm 13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā. COM/2020/381 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590404602495&uri=CELEX%3A52020DC0381 14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā". COM/2018/028 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0028&from=lv 15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2019.155.01.0001.01.LAV&toc=OJ:L:2019:155:FULL 16 The European Commission's Raw materials information system (RMIS). Pieejams tīmekļvietnē: https://rmis.jrc.ec.europa.eu/ 17 Codagnone C., Martens B. (2016). Scoping the Sharing Economy: Origins, Definitions, Impact and Regulatory Issues. Institute for Prospective Technological Studies Digital Economy Working Paper 2016/01. JRC100369. Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/JRC100369.pdf 18 Bed&Breakfast 19 Sociālā uzņēmuma likuma 2. panta pirmā daļa. 20 Saskaņā ar ziņojumu Achieving Growth Within (SYSTEMIQ sadarbībā ar Ellen MacArthur Foundation) līdz 2025. gadam trūkstošās investīcijas ir aplēstas aptuveni 320 miljardu euro apmērā. 21 Dati EK Finanšu pārskatāmības sistēmā. Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm 22 Pieejams tīmekļvietnē: https://cohesiondata.ec.europa.eu/countries/LV 23 Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/commission/strategy/priorities-2019-2024/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan/investment-plan-results_en 24 "InnovFin - EU Finance for Innovators" ir kopīga iniciatīva, ko Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB un EIF) uzsāka sadarbībā ar EK saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", lai atvieglotu un paātrinātu piekļuvi finansējumam inovatīviem uzņēmumiem un citām inovatīvām struktūrām Eiropā. 25 EK programma LIFE. Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/environment/life/project/Projects/index.cfm 26 Zaļās pārkārtošanās finansēšana: Eiropas zaļā kursa investīciju plāns un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms. Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/newsroom/news/2020/01/14-01-2020-financing-the-green-transition-the-european-green-deal-investment-plan-and-just-transition-mechanism 27 ESAO Vides raksturlielumu pārskati: Latvija