8. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka zemkopības ministram K.Gerhardam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds: "Vēršu uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav ietverti un izpildīti visi tie uzstādījumi un uzdevumi, kas tika apstiprināti Ministru kabineta 2020.gada 25.februāra sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei". Informatīvajā ziņojumā iekļautais sociālās apdrošināšanas iemaksu iespējamais samazinājums ir jāpamato ar aprēķiniem ne vien saistībā ar konkurētspējas palielināšanas aspektiem, bet galvenokārt vērtējot ilgtermiņā sociālā budžeta ilgtspēju un sociālā nodrošinājuma apjomu nākotnē. Tikai pēc šāda izvērtējuma var lemt par konkrētu likmes samazinājuma apjomu, kas var būt arī 0,59% (0,5% darba ņēmēju pusē un 0,09% darba devēju pusē) - tādējādi tāpat nodrošinot labvēlīgu darba nodokļa sloga līkni konkurētspējas palielināšanai iepretim pārējām Baltijas valstīm. Jāņem arī vērā, ka līdz šim nav veiktas izmaiņas sociālā taisnīguma nodrošināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksām pensiju kapitālā sievietēm (vecākiem), kuras ir apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā. Valsts joprojām neveic iemaksas no pilna vecāku un bērna kopšanas pabalstu apmēra, bet gan tikai no 171 EUR. Ievērojot, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātais VSAOI likmes samazinājums palielina sociālo nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem, jo personas bez apgādājamiem, rēķinot uz personu mājsaimniecībā, iegūst lielāku ienākumu palielinājumu nekā persona ar apgādājamiem, tad vienlaicīgi nepieciešams nodrošināt kompensējošo pasākumu, lai nevis palielinātu nevienlīdzību, bet to mazinātu. Piemērs: strādājošais bez apgādībā esošiem bērniem ar 1 200 EUR algu iegūst papildus 32 EUR uz vienu personu, bet strādājošais ar 2 apgādībā esošiem bērniem un to pašu algu 1 200 EUR iegūst vien nepilnus 11 EUR uz vienu personu mājsaimniecībā - tādējādi sociālā nevienlīdzība, salīdzinot ar esošo situāciju, starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošām personām pieaugs. Šo nepilnību ir iespējams novērst, ja vienlaikus ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem nodokļu sistēmā tiek realizēta universālā - ģimenes valsts - pabalsta reforma, kas izstrādāta Ekspertu sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs", nosakot atbalsta apmēru pēc apgādībā esošu bērnu (līdz 20 gadu vecumam) skaita ģimenē un palielinot pabalsta lielumu. (Par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī, par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 EUR mēnesī (jeb 50 EUR par katru bērnu), par 3 bērniem - 225 EUR mēnesī (jeb 75 EUR par katru bērnu), par 4 un vairāk bērniem vecumā līdz 20 gadiem - 100 EUR mēnesī par katru bērnu (par 4 - 400, 5 - 500 EUR utt)). Vienlaicīgi nepieciešams ieviest arī sociālās budžeta vietas augstskolās jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Šo komplekso modeli ir izstrādājuši jomas eksperti, sadarbojoties ar Labklājības ministriju, VSAA, Latvijas studentu apvienību un nevalstiskajām organizācijām. To par labāko iespējamo risinājumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanai mājsaimniecībām ar bērniem ir novērtējuši arī Latvijas Bankas eksperti, 2020.gada 24.janvāra Nodokļu politikas plānošanas attīstības komitejas sēdē savā prezentācijā salīdzinot dažādas izvirzītās versijas ģimenes valsts pabalsta un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu modeļiem. Ienākumu nevienlīdzībā Džini koeficienta rādītājs uzlabotos no 0,354 uz 0,351, bet rādītājs S80/S20 uzlabotos par 0,1 punktu no 6.8 uz 6.7. Savukārt nabadzības riskam pakļauto rādītāji tieši bērniem uzlabotos, īpaši nozīmīgi samazinoties no pašreizējiem 18% uz 16,5%, kas ir samazinājums par gandrīz 10%. Šādas izmaiņas nodrošinās būtisku konkurētspējas pieaugumu arī ģimeņu atbalsta apjoma saistībā starp Baltijas valstīm - visās mājsaimniecībās pēc bērnu skaita pilnībā apsteidzot Lietuvu, bet Igauniju - starp mājsaimniecībām ar vienu vai diviem bērniem. Svarīgi atzīmēt, ka pēc Latvijas Bankas ekspertu vērtējuma no 84 miljonu EUR izdevumu pozīcijas budžetā šīs reformas realizācijai būtu ap 59 milj. EUR ieņēmumi budžetā no atgriezeniskā efekta un provizorisks ap 0,3% IKP pieaugums. Lai fiskāli nodrošinātu šīs reformas ieviešanu, ir iespējams veikt dažādas pārdales, tai skaitā attiecībā uz visiem strādājošajiem, kuri izmanto atvieglojumus par attaisnotiem izdevumiem, mērķtiecīgi pārdalot tos caur universālo pabalstu mājsaimniecībām ar bērniem.". Saskaņotie tiesību aktu projekti (A) 46.§ Latvijas Republikas nostājas projekts par Eiropas Komisijas 2020.gada 14.maija oficiālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2020/2145 TA-1566-IP ______________________________________________________ (A.K.Kariņš)