1. Article

Satversmes tiesa 2020. gada 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-23-01 "Par Civilprocesa likuma 464. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - Spriedums), kurā nosprieda atzīt Civilprocesa likuma 464. panta pirmo daļu (turpmāk - apstrīdētā norma) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. pantam. Piekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums prasa ikvienā tiesvedības procesa stadijā nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu attiecīgās tiesvedības procesa stadijas raksturam atbilstošā veidā, (Sprieduma 10. punkts) un secinājumam, ka ikvienā tiesvedības procesa stadijā jānodrošina tiesas objektivitāte, paredzot šā mērķa sasniegšanai pietiekamus līdzekļus atbilstoši konkrētās tiesvedības procesa stadijas raksturam (Sprieduma 11. punkts). Tomēr nevaru piekrist Spriedumā ietvertajam Satversmes tiesas secinājumam, ka normatīvajos aktos paredzētie līdzekļi ir pietiekami tiesas objektivitātes nodrošināšanai kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā. Mans viedoklis ir balstīts uz turpmāk norādītajiem argumentiem. Pamatojot savu viedokli, izmantošu Spriedumā lietotos saīsinājumus.