3. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 6. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-14-01 4. punktu). Ar spriedumu lietā Nr. 2019-23-01 Civilprocesa likuma 464. panta pirmā daļa atzīta par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Prasījums, par kuru pieņemts spriedums lietā Nr. 2019-23-01, sakrīt ar prasījumu, kas ietverts SIA "Vecpilsētas celtnes un būves" pieteikumā, pēc kura ierosināta lieta Nr. 2020-22-01. Pieteikumā nav norādīti tādi faktiskie apstākļi vai argumenti, kas nebūtu izvērtēti pēc būtības lietā Nr. 2019-23-01. Tātad lietā Nr. 2020-22-01 prasījuma priekšmets ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums lietā Nr. 2019-23-01. Līdz ar to pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums tiesvedības izbeigšanai lietā Nr. 2020-22-01. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-22-01 "Par Civilprocesa likuma 464. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele