10. Article

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis atzīt, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei tādēļ, ka liedz notiesātajam, kas brīvības atņemšanas sodu izcieš slēgtā cietumā vai daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi. Apstrīdētā norma noteic, ka notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju divos gadījumos - sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs iebilst nevis pret visu apstrīdēto normu, bet tikai pret to, ka iespēja atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju tuva radinieka nāves gadījumā netiek attiecināta arī uz tiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietumā un daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs izteicis argumentus tieši par iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi. Ja pieteikumā apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesai var būt nepieciešams precizēt, ciktāl tā izvērtēs šo normu (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. 2012-15-01 9. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu). Ņemot vērā pieteikumā minētos argumentus un citus lietas materiālus, secināms, ka lietas pamatjautājums ir par to, vai apstrīdētā norma, saskaņā ar kuru atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi var vienīgi tāds notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, atbilst tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un diskriminācijas aizlieguma principam. Tādējādi Satversmes tiesai izskatāmajā lietā ir jāizvērtē apstrīdētā norma, ciktāl tā noteic, ka īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietas teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi var vienīgi tāds notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.