3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka jautājums par to notiesāto, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiesībām sakarā ar tuva radinieka nāvi īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju tika apspriests 13. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk - Komisija) 2020. gada 14. janvāra sēdē. Komisija esot nolēmusi, ka ar apstrīdēto normu paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus ir iespējams sasniegt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. 2020. gada 10. martā Tieslietu ministrija iesniegusi Komisijai ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem Kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Saeimas sniegtajos papildu paskaidrojumos norādīts, ka 2020. gada 23. jūnijā stājušies spēkā grozījumi Kodeksā, atbilstoši kuriem Kodekss papildināts ar 49.4 pantu. Šī norma paredzot jebkura notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ieslodzījuma vietas teritorijā. Tādējādi apstrīdētās normas saturs esot mainījies pēc būtības un tā vairs neliedzot notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiesības atvadīties no mirušā tuvinieka. Šādi Kodeksa grozījumi piedāvāti, citstarp ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Ēcis pret Latviju" un Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2018-25-01. Regulējumam, kas tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju paredz ierobežotam notiesāto lokam, esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība. Tomēr pastāvot notiesāto un apcietināto personu pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis šā mērķa sasniegšanai. 2020. gada februārī tiesības lūgt iespēju atvadīties no miruša radinieka esot bijušas 343 notiesātajiem, kas izcieš sodu daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Savukārt jaunais regulējums būtiski paplašināšot šo personu loku, atļaujot lūgt iespēju no miruša radinieka atvadīties 2441 notiesātajam un 941 apcietinātajam, proti, visiem notiesātajiem un apcietinātajiem. Turklāt šis regulējums esot piemērojams arī tiem notiesātajiem, kuri saskaņā ar apstrīdēto normu var lūgt piešķirt viņiem tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, bet kuru lūgums ticis noraidīts.