4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Ministrija norāda, ka par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie vīrieši tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai apmeklētu tuva radinieka bēres, iegūst tad, kad viņi, virzoties soda progresīvās izpildes sistēmā, ir nonākuši līdz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajai pakāpei. Tas varot notikt tikai pēc tam, kad izciesta vismaz puse no piespriestā soda. Sievietes, kas notiesātas par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, šajā soda izciešanas režīma pakāpē varot nonākt jau pēc vienas piespriestā soda ceturtdaļas izciešanas. Tomēr esot jāņem vērā, ka izciestā soda daļa nav vienīgais kritērijs, kas tiek ņemts vērā, izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā. Tādējādi pēc Kodeksā noteiktās piespriestā soda daļas izciešanas turpmākais soda izciešanas režīms esot atkarīgs no paša notiesātā. Arī notiesātā nonākšana attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē nenozīmējot to, ka viņam jebkurā attiecīgajā gadījumā tiks dota atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Šāds lūgums tiekot izvērtēts atbilstoši noteiktiem kritērijiem, lai sargātu sabiedrības drošību. Apstrīdētās normas nepieciešamība esot izrietējusi no tiesu prakses, jo iepriekš Kodekss paredzējis ieslodzīto tiesības īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu, bet neesot precizējis šāda lēmuma pieņemšanas kritērijus. Ministrija piekrīt Saeimas argumentam, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo Tieslietu ministrija iesniegusi Komisijai priekšlikumu papildināt Kodeksu ar normu, kas paredz notiesāto tiesības atvadīties no miruša radinieka ieslodzījuma vietas teritorijā.