8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asoc. prof. Dr. iur. Solvita Olsena- norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta otrajam teikumam un Satversmes 96. pantam. Valdošajam principam attieksmē pret ieslodzītajiem vajadzētu būt tādam, ka ir veicināma ieslodzīto sazināšanās ar ārpasauli. Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Eiropas cietumu noteikumiem ieslodzītajiem esot jāļauj apmeklēt piederīgo bēres, ja vien tas iespējams bez nozīmīgiem drošības riskiem un ir pieejami tam nepieciešamie resursi. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja gadījumā netika izskatīts jautājums, vai pastāv kādi apsvērumi, kuru dēļ varētu attaisnot liegumu piedalīties mātes bērēs, šāds liegums esot pārkāpis Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz privāto dzīvi. Apstrīdētā norma neatbilstot arī dzimumu vienlīdzības principam. Pieteikuma iesniedzēja situācijā vajadzējis piemērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumus lietā "Ēcis pret Latviju" par nepieciešamību nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību gadījumos, kad ieslodzītajam nepieciešams apmeklēt tuvinieka bēres. Tomēr šie secinājumi neesot ņemti vērā. Saeima norādījusi, ka ieslodzītajiem ir iespēja lūgt atļauju atvadīties no miruša tuvinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, taču šāds mehānisms neatbilstot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Saskaņā ar šīs tiesas judikatūru ieslodzītās personas tuva radinieka bēru gadījumā vienmēr esot jāvērtē, vai konkrētajam ieslodzītajam var ļaut īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu. Saeimas norādītais regulējums neparedzot individuālu visu leģitīmo interešu izvērtējumu un neļaujot panākt konkrētajai situācijai atbilstoša lēmuma pieņemšanu, turklāt nerespektējot bēru kā sabiedriski svarīga kultūras un reliģiska rituāla nozīmi Latvijā. Turklāt neesot skaidrs, vai citi mirušā tuvinieki piekristu segt ar mirstīgo atlieku transportēšanu uz ieslodzījuma vietu saistītās izmaksas, kā arī tas, vai ieslodzījuma vieta spētu garantēt pietiekamu privātumu, ieslodzītajam atvadoties no mirušā radinieka. Lemjot par tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai esot jāņem vērā Pieteikuma iesniedzēja tiesību aizsardzības iespējas. Secinājumu daļa