1. Article

DROŠĪBAS VIDES RAKSTUROJUMS 1.1. Globālās tendences Noteikumos balstītā starptautiskā pasaules kārtība, kas veidojusies pēc Otrā pasaules kara un nostiprinājusies pēc Aukstā kara beigām, piedzīvo pārmaiņas. Neskatoties uz spēkā esošām un juridiski saistošām konvencijām un starptautiskiem līgumiem, drošības institūcijām un instrumentiem, atsevišķas valstis klaji ignorē starptautiskās saistības un citu valstu suverenitāti un teritoriālo vienotību. Pastāvošās starptautiskās kārtības tendences raksturo spēka politika un sāncensība, kuras rezultātā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē ir aizvien grūtāk prognozējamas. Drošības izaicinājumu dažādība, tai skaitā jauno tehnoloģiju attīstība, terorisms, klimata pārmaiņas un pandēmijas rada nopietnus draudus daudzpusējam pasaules attīstības modelim. Globālās sistēmas sadrumstalotības iespaidā pieaug mēģinājumi daudzpusējo pieeju aizstāt ar vienpusēju rīcību, kurā domstarpības tiek risinātas no spēka pozīcijām. Šim procesam turpinoties, var pieaugt konfrontāciju un konfliktu risks, kas, Latvijas ģeopolitiskajā situācijā, īpaši nostiprina nacionālo aizsardzības spēju un ciešas sadarbības ar NATO sabiedrotajiem nozīmi. NATO sabiedroto militārā klātbūtne reģionā un atbalsts sniedz neatsveramu ieguldījumu Latvijas drošībā. Vienlaikus Latvijas drošību ietekmē attiecību dinamika sabiedroto vidū. Mainās Amerikas Savienoto valstu (turpmāk - ASV) politiskā pieeja pasaules kārtības uzturēšanā, pamatoti sagaidot vienlīdzīgu ieguldījumu no sabiedroto puses kolektīvās aizsardzības garantēšanā. Kaut arī pēdējo gadu laikā ir vērojams progress, Eiropas valstu nepietiekamie militārie izdevumi turpina ietekmēt spējas adekvāti reaģēt gan uz militāro apdraudējumu Eiropā, gan uz krīzēm citos reģionos. Saglabājas Eiropas valstu militārā atkarība no ASV gan kolektīvās aizsardzības, gan starptautisko operāciju jomā. Ceturtās industriālās revolūcijas ietekmē rodas jaunas tehnoloģijas, kurām ir nozīmīga loma ne tikai valsts aizsardzībā, bet visas sabiedrības dzīvē. Jaunās tehnoloģijas, sociālo tīklu attīstība un pieaugošā sabiedrības tehnoloģiskā atkarība jau šobrīd maina sabiedrības informatīvās telpas lietošanas paradumus un atklāj arvien jaunas ievainojamības, paverot plašas manipulācijas iespējas. Tas nākotnē vairāk apdraudēs demokrātiskas valstis nekā autoritāros režīmus, kas ne tikai pārrauga sociālos tīklus un internetu, bet arī izmanto jaunās tehnoloģijas savu pilsoņu kontrolei un ietekmēšanai. Teroristiskie grupējumi un organizācijas turpina ietekmēt valstu iekšpolitiskās norises un starptautiskās attiecības. Eiropā, Tuvajos Austrumos, Afganistānā, Ziemeļāfrikā un Sāhila reģionā ir būtiski palielinājies teroraktu skaits. Pieaug risks, ka teroristiskās organizācijas aizpildīs ekonomiski un politiski vāji attīstītu valstu radīto varas vakuumu, piedāvājot alternatīvu tradicionālajai valsts pārvaldības struktūrai. Privātās militārās un drošības kompānijas ir kļuvušas par mūsdienu bruņoto konfliktu daļu. Atsevišķas valstis de facto izmanto privātās militārās un drošības kompānijas, lai īstenotu nacionālās ambīcijas, vienlaikus noliedzot tiešu saistību ar algotņiem. Šīs kompānijas ir instruments, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, loģistiku un izlūkošanu, spēku aizsardzību un apmācību, ko tradicionāli nodrošina valsts. Nākotnē var pieaugt privāto militāro un drošības kompāniju loma starptautiskās intervencēs un radīt drošības riskus, iejaucoties suverēnu valstu lietās. Globālās klimata pārmaiņas padara atsevišķus pasaules reģionus neapdzīvojamus, veicinot jaunus konfliktus un cilvēku migrāciju, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē arī Eiropas drošību. Pandēmijas, tehnogēnās krīzes un dabas katastrofas var smagi skart Latviju, un citas tehnoloģiski un sociāli augsti attīstītas Latvijas sabiedrotās valstis, kas var neparedzami mainīt drošības situāciju. Pandēmija "COVID19" apliecina globalizētās pasaules ievainojamību un atklāj riskus globālajā ekonomikā. Vitāli svarīgo preču ražošanas kapacitātes koncentrācija atsevišķās valstīs krīzes situācijās rada nopietnas piegādes drošības problēmas un mazina svarīgu preču pieejamību tirgū. Vienlaikus iezīmējas, ka mūsdienās pat pandēmija tiek izmantota, lai īstenotu valstu ģeopolitiskās ambīcijas. Globālās tendences liecina, ka līdzšinējais spēku līdzsvars ir mainījies un ka saglabāt mieru un stabilitāti ar diplomātiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem kļūst arvien sarežģītāk. Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un to militārajām un tehnoloģiskajām priekšrocībām arvien lielāku izaicinājumu rada konkurējoši varas centri, kas sacenšas par dominanci starptautiskajās attiecībās. Starptautiskās kārtības pārmaiņu radītie izaicinājumi pamato nepieciešamību turpināt uzturēt sabiedroto valstu vienotību un kolektīvās aizsardzību, kā arī stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, demonstrējot solidaritāti un ticamu atturēšanas un aizsardzības politiku. 1.2. Reģionālās tendences Jau ilgstoši, bet it īpaši kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās aktivitātes. Krievija mēģina ietekmēt ārvalstu vēlēšanas, sabiedrisko domu un politiķus, izmantojot informatīvā kara un kiberuzbrukuma metodes. Krievijā pieaug disidentu vajāšana, notiek militārā spēka demonstrēšana, kas vēl pirms neilga laika tika uztvertas kā Aukstā kara relikts. Krievijas rīcībā ir skaidri saskatāma pieeja - viss, par ko nevar saņemt sodu vai atbildes reakciju, ir atļauts. Agresija Ukrainā, kā arī mēģinājumi mazināt Baltkrievijas neatkarību norāda uz augošajām Krievijas ambīcijām. Nākotnē iezīmēsies arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot militāru spēku. Izplatītais stāsts Krievijas iedzīvotājiem, ka Krievija ir ienaidnieku "ielenkts cietoksnis", turpinās būt svarīgs arguments, lai attaisnotu iedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas vai agresiju veikšanu pret kaimiņvalstīm Krievijas valsts kontrolētie mediji apzināti kultivē negatīvu - rusofobu un nacistisku - Latvijas tēlu. Rezultātā, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, Krievijas sabiedrībā jau ilgstoši Latvija tiek uztverta kā viens no galvenajiem Krievijas ienaidniekiem. Krievija arī turpmāk centīsies pasniegt Latviju kā naidīgi noskaņotu, bet vienlaikus neizdevušos valsti, lai attaisnotu savu uz konfrontāciju vērsto politiku un slēptu no savas sabiedrības apstākli, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pēc Padomju Savienības sabrukuma ir sasnieguši augstāku labklājības līmeni. Pēdējos gados Krievija ir ieguldījusi lielus līdzekļus un attīstījusi militārās spējas rietumu stratēģiskajā virzienā, veidojot jaunas vienības, modernizējot bruņojumu, kā arī pastiprinot Kaļiņingradas apgabalā izvietotās militārās vienības. Militārajās mācībās un spēju attīstībā liels uzsvars tiek likts uz spēku mobilitāti, augstas gatavības vienībām un Baltijas jūras un gaisa ceļu bloķēšanu. Vienlaikus Krievija nevar atļauties pilna mēroga globālu konvencionālu karu ar NATO. Tādēļ reālākie Krievijas attīstītie scenāriji ir hibrīdkarš un pēkšņs uzbrukums, lai sagrābtu kādu teritoriju, kā tas jau tika īstenots Gruzijā un Ukrainā. Krievija ir demonstrējusi gatavību nepieciešamības gadījumā izmantot vai draudēt izmantot kodolieročus. Turpinoties pret Ukrainu veiktajai agresijai, vienlaikus iezīmējas Krievijas aktīvi mēģinājumi šķelt NATO un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstu vienotību, lai, sadarbojoties ar atsevišķām dalībvalstīm, panāktu politiskā spiediena mazināšanu un sankciju atcelšanu. Lai skaidri apliecinātu Krievijai, ka šķelšanas mēģinājumi būs nesekmīgi un to motivētu iesaistīties patiesā dialogā, arī turpmāk īpaši nozīmīgi būs saglabāt NATO un ES dalībvalstu solidaritāti un vienotību. Kopš 2014. gada atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, gan attīstot nacionālās spējas, gan izvietojot NATO spēkus, ir mazinājuši apdraudējumu. Baltijas valstu drošība un aizsardzība būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot nacionālos bruņotos spēkus un NATO kolektīvo aizsardzību.