12. Article

Augstākā tiesa informē, ka līdz 2014. gada 13. jūnijam spēkā stājies galīgais nolēmums 43 lietās, kurās pie kriminālatbildības saukta valsts amatpersona. Augstākā tiesa norāda uz nolēmumiem, kuros vērtēts apstrīdētajā normā ietvertais valsts amatpersonas jēdziens lietās, kurās galīgais nolēmums stājies spēkā līdz 2014. gada 13. jūnijam: Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2004. gada 10. februāra lēmums lietā Nr. SKK-55/2004, 2008. gada 22. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-3/2008 un 2008. gada 29. decembra lēmums lietā Nr. SKK-699/2008. Savukārt sešās lietās galīgais nolēmums līdz 2014. gada 13. jūnijam nav stājies spēkā: Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2006. gada 17. marta lēmums lietā Nr. SKK-162/2006, 2011. gada 20. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-2/2011, 2017. gada 14. decembra lēmums lietā Nr. SKK-558/2017, 2019. gada 18. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-5/2019, 2019. gada 25. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-33/2019 un 2019. gada 27. maija lēmums lietā Nr. SKK-80/2019. Turklāt Augstākā tiesa vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētajā normā sniegta valsts amatpersonas legāldefinīcija, savukārt personas pie kriminālatbildības tiekot sauktas pēc Krimināllikuma normām, kuras satur dispozīciju un sankciju, - līdz ar to neesot izslēdzama iespējamība, ka valsts amatpersonas jēdziens izmantots arī citās krimināllietās. Attiecībā uz kapitālsabiedrības amatpersonu kā speciālo subjektu Augstākā tiesa norāda, ka noderīgas varētu būt atziņas no Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2001. gada 14. augusta lēmuma lietā Nr. SKK-243/2001. Secinājumu daļa