21. Article

Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, viņiem, lai nonāktu pie apstrīdētās normas sistēmiskās interpretācijas rezultāta, apstrīdēto normu būtu vajadzējis interpretēt kopsakarā ar vairāk nekā 10 likumiem un tas norādot uz šādas interpretācijas nepietiekamu skaidrību un paredzamību. Tas, ka krimināltiesību normu satura noskaidrošanai nepieciešams izmantot arī kādu citu likumu, pats par sevi nav pretrunā ar prasību pēc krimināltiesību normu skaidrības un paredzamības. Lai noskaidrotu, vai personas ieņemtais amats atbilst definētajām speciālā subjekta pazīmēm, nav nepieciešams izvērtēt pilnīgi visus normatīvos aktus, kuros tas pieminēts, bet gan tikai tos, kuri palīdz atklāt normas saturu. 21.1. Krimināllikuma XXIV nodaļā paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Šajā nodaļā iekļauta arī apstrīdētā norma un norma, saskaņā ar kuru Pieteikumu iesniedzēji saukti pie kriminālatbildības un sodīti. Krimināllikuma XXIV nodaļas mērķis ir aizsargāt valsts un pašvaldības institūciju, valsts dienesta normālu darbību. 21.2. Satversmes tiesa jau ir vērtējusi, kādas personas krimināltiesībās tiek uzskatītas par valsts amatpersonām. Satversmes tiesa to vērtēja saistībā ar tiesību normu, kas noteica kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu, un secināja, ka Krimināllikumā valsts amatpersonas jēdziens ir noteikts vispārīgi, savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā ir gan ietverts vispārīgais šā jēdziena definējums, gan arī konkretizēts attiecīgo amatpersonu loks. Satversmes tiesa norādīja: kaut arī Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir vērsts uz pienākumu un atbildības apjomu, kas valsts amatpersonai, neapšaubāmi, ir lielāks nekā ikvienai citai personai, tomēr minētās personas pēc būtības atbilst Krimināllikuma 316. pantā ietvertajam valsts amatpersonas jēdzienam (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 35. punktu). Satversmes tiesas likuma 29. panta 2.1 daļa un 32. panta otrā daļa paredz, ka Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to minētais Satversmes tiesas spriedums, noskaidrojot apstrīdētās normas saturu, bija jāņem vērā ikvienam, citstarp arī Pieteikumu iesniedzējiem. Lai gan Interešu konflikta novēršanas likumā minētās personas pēc būtības atbilst Krimināllikuma 316. pantā ietvertajam valsts amatpersonas jēdzienam, tomēr no apstrīdētās normas interpretācijas neizriet, ka abos šajos likumos viens un tas pats termins būtu interpretējams identiski. Kā norāda Dr. iur. Andrejs Judins: Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa nekad nav uzskatīta par blanketu tiesību normu, kuras interpretācija un piemērošana būtu atkarīga no tā, kas ir definēts citā normatīvajā aktā. Arī Dr. iur. Valentija Liholaja norādījusi, ka apstrīdētā norma var tikt piemērota patstāvīgi. Likumdevējs ir izvēlējies apstrīdētajā normā ietvert patstāvīgu legāldefinīciju. Tomēr, noskaidrojot tajā ietverto valsts amatpersonas pazīmju saturu, ir jāņem vērā arī citi normatīvie akti, savukārt attiecīgās amatpersonas amata pienākumi, kas ietverti nolikumos, statūtos, darba līgumos un amata aprakstos, palīdz atklāt konkrētā amata funkcijas un tā pildītāja tiesības. 21.3. Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Interešu konflikta novēršanas likuma 4. pantā ir noteikts valsts amatpersonu loks - panta pirmā daļa ietver valsts amatpersonu amatu uzskaitījumu, savukārt otrā daļa - valsts amatpersonas amata pazīmes atbilstoši veicamajām funkcijām. Laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, minētā panta pirmās daļas 19. punkts noteica, ka valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis ir valsts amatpersona, savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu par valsts amatpersonām bija uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 18. panta otrajai daļai, kas bija spēkā laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, rīcība ar publiskas personas institūcijas mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē bija pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par publiskas personas institūcijas mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā vai atsavināšanu citām personām, kā arī par publiskas personas institūcijas finanšu līdzekļu pārdali. 21.4. Pieteikuma iesniedzējs Gunārs Cvetkovs norādījis, ka nekad neesot bijis valsts amatpersona Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē, to apliecinot arī Valsts ieņēmumu dienesta vēstule (sk. lietas materiālu 5. sēj. 142.-143. lp.), un nekad neesot iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju. Satversmes tiesa jau norādīja, ka apstrīdētajā normā ir ietverta patstāvīga legāldefinīcija, un Satversmes tiesa piekrīt Dr. iur. Edvīna Danovska norādei, ka Krimināllikumā valsts amatpersonas jēdziens lietots, lai definētu noziedzīgā nodarījuma speciālo subjektu, savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā - lai noteiktu to subjektu loku, kuriem ir saistoši šajā likumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Šie jēdzieni minētajos normatīvajos aktos lietoti atšķirīgām vajadzībām, un tiem ir atšķirīgs mērķis. Līdz ar to persona varēja paredzēt, ka apstrīdētā norma var tikt piemērota, balstoties tajās pazīmēs, kuras ir autonomi interpretējamas. 21.5. Papildus norādāms, ka valsts kapitālsabiedrību darbību regulē citstarp arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Tā 1. pants redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika notiesāti, paredzēja, ka šā likuma mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Likuma 3. pants citstarp noteica arī pienākumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķa tvērumā ietilpst arī lietderīga un sabiedrības interesēm atbilstoša valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu izlietošana. Nav pamata uzskatīt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbība būtu kaut kādā ziņā nošķirama no sabiedrības intereses par finanšu līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu. Turklāt tas atbilst arī Krimināllikuma XXIV nodaļas mērķim aizsargāt valsts un pašvaldības institūciju normālu darbību. 21.6. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas saturu neesot bijis iespējams izsecināt no tiesu prakses un tiesību doktrīnas. Satversmes tiesa iepriekš ir atzinusi, ka saskaņā ar Satversmes 92. panta otro teikumu tam, vai iepriekš jau ir izveidojusies judikatūra vai tiesu prakse par konkrētas tiesību normas interpretāciju, nevar būt izšķirošas nozīmes, izvērtējot šīs tiesību normas skaidrību un paredzamību, ja vien tās saturu iespējams noskaidrot ar tiesību normu interpretācijas metodēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 21. punktu). Arī Konvencijas 7. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas aizliegtu kriminālatbildību paredzošas normas skaidrot pakāpeniski, izmantojot tiesu sniegto interpretāciju atsevišķās lietās, ja vien šāda attīstība ir saskanīga ar attiecīgā nozieguma būtību un ir bijusi saprātīgi paredzama (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā "Jorgic v. Germany", pieteikums Nr. 74613/01, 101. punktu un 2018. gada 28. augusta sprieduma lietā "Seychell v. Malta", pieteikums Nr. 43328/14, 44. punktu). Arī tad, ja tiesību norma tiek interpretēta pirmo reizi, tās interpretācija ir atzīstama par paredzamu, ja tā ir saprātīga un atbilstoša pārkāpuma raksturam (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā "Jorgic v. Germany", pieteikums Nr. 74613/01, 109. punktu). Satversmes tiesa norāda, ka laika periodā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, bija pieņemti vairāki tiesu nolēmumi, kuros tiesas interpretējušas apstrīdēto normu, piemērojušas to personām, kuras konkrēto lietu apstākļos pildīja apstrīdētajā normā noteiktās funkcijas, un atzinušas apsūdzētos par speciālajiem subjektiem saskaņā ar apstrīdēto normu. Tiesas, vērtējot, vai apsūdzētā persona ir atzīstama par speciālo subjektu, analizējušas tās amata pienākumus un tiesības, kas izriet no personas amata apraksta, amata instrukcijas, nolikumiem u. tml. (sk., piemēram, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2004. gada 10. februāra lēmumu lietā Nr. SKK-55/2004 un 2008. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SKK-699/2008). Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem bija pieejami tādi tiesu nolēmumi, kuros, piemērojot apstrīdēto normu un speciālā subjekta - valsts amatpersona - statusu, tika vērtēti personas amata pienākumi un tiesības. Ar Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2008. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SKK-699 par pareizu tika atzīta valsts amatpersonas - Rīgas domes Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" apsaimniekošanas nodaļas vadītājas - izdarīta noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem bija pieejams arī tāds tiesas nolēmums, kurā par Krimināllikuma speciālo subjektu atzīta persona, kas pilda amata pienākumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, Dr. iur. Valentija Liholaja paudusi viedokli, ka legāldefinīcijas esot maksimāli jāsaskaņo un valsts amatpersonas jēdziena izpratnei Krimināllikumā un Interešu konflikta novēršanas likumā nevajadzētu būt atšķirīgai, kaut arī atšķirīgs esot attiecīgo tiesību aktu mērķis (sk.: Liholaja V. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse, 2007, 11. lp.). Savukārt Krimināllikuma komentāros citēts atbilstošā redakcijā Interešu konflikta novēršanas likuma 4. pants (sk., piemēram: Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski - praktiskais komentārs. 3. Sevišķā daļa. Rīga: firma "AFS", 2003, 391.-393. lpp.). 2004. gada tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka, norobežojot noziedzīgo nodarījumu subjektus Krimināllikuma 196. un 316. panta izpratnē, ir jāņem vērā Krimināllikumā sniegtais atbilstošais speciālo subjektu definējums, kā arī citi normatīvie akti, piemēram, Interešu konflikta novēršanas likums, un ka, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, ir jānoskaidro arī apdraudējuma objekts, kas Krimināllikuma XXIV un XIX nodaļā ir atšķirīgs (sk. 2004. gada tiesu prakses apkopojuma 8. lp.). Līdz ar to persona, izvērtējot tiesu judikatūru un tiesību doktrīnu, varēja paredzēt, ka apstrīdētā norma var tikt piemērota, balstoties tajās pazīmēs, kuras ir autonomi interpretējamas un var tikt piemērotas, vērtējot konkrētos personas amata pienākumus un tiesības, citstarp arī tad, ja persona pilda amata pienākumus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā.