22. Article

Katrs likums un tiesību norma ir pieņemta konkrētos vēsturiskos apstākļos, kuros meklējama normas pieņemšanas nepieciešamība. Likumdevēja griba izpaužas nevis detaļās, par ko katram var būt savs viedoklis, bet kopīgā tendencē. Tā izpaužas, balsojot par likumu kopumā, paļaujoties, ka teksts atbilst nospraustajiem mērķiem un ka iestādes un tiesas, kuru pienākums ir likumu piemērošana, iztulkos likumu saskaņā ar šiem mērķiem (sk.: Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. Rīga, Latvijas Universitāte, 1999, 36.-38. lpp.). 22.1. 1996. gada 7. augustā Ministru kabinets iesniedza Saeimai likumprojektu "Krimināllikums", kura 303. panta pirmajā daļā bija noteikts: "Par dienestpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts, autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 85. lp.). Izskatot minēto likumprojektu Saeimā, tika nolemts 303. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "dienestpersonām" ar vārdiem "valsts amatpersonām" un mainīt arī likuma pantu numerāciju, līdz ar to valsts amatpersonas jēdziens tika ietverts Krimināllikuma 316. pantā (sk. lietas materiālu 9. sēj. 98. lp.). Krimināllikums pieņemts Saeimā 1998. gada 18. maijā. 1998. gada 20. maijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieprasīja 1998. gada 18. maijā pieņemtā Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu, ierosinot citstarp arī saskaņot Krimināllikuma 196. panta redakciju ar Krimināllikuma XXIV nodaļas noteikumiem, jo varot rasties pārpratumi un neskaidrības likuma XXIV nodaļas normu piemērošanā, lai sauktu pie atbildības dažu kategoriju amatpersonas (sk. lietas materiālu 9. sēj. 100. lp.). Krimināllikuma otrreizējās caurlūkošanas laikā attiecībā uz tā 196. pantu tika iesniegti divi priekšlikumi. Saeimas deputāta Jura Kaksīša priekšlikums paredzēja aizstāt vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "nevalstiska uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 103. lp.), bet deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - izteikt pantu jaunā redakcijā (sk. lietas materiālu 9. sēj. 108. lp.). Abi priekšlikumi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 1998. gada 12. jūnija sēdē tika noraidīti (sk. lietas materiālu 9. sēj. 82. lp.). Savukārt attiecībā uz 316. panta pirmo daļu tika iesniegti vairāki priekšlikumi: 1) Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt vārdus "autonoma valsts"; 2) Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums izslēgt vārdus "autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" un izteikt daļu šādā redakcijā: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus (atrodas publiskā dienesta attiecībās) un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem (izpilda publiski tiesiskas funkcijas), kā arī ikviena cita persona, kura neatrodas publiskā dienesta attiecībās, bet kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda iepriekš minētās publiski tiesiskās funkcijas"; 3) Saeimas deputāta Jura Kaksīša priekšlikums izteikt daļu šādā redakcijā: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda dienesta pienākumus valsts vai pašvaldības iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai citās valsts vai pašvaldības institūcijās un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 103., 106., 108. un 113. lp.). Atzinumu par iesniegtajiem priekšlikumiem sniedza arī Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupa, citstarp norādot, ka atbalsta Valsts prezidenta un Saeimas deputāta Jura Kaksīša priekšlikumus attiecībā uz likuma 196.-199. pantu, jo pēc trešajā lasījumā izdarītajiem grozījumiem radušās pretrunas ar likuma 317.-318., 320. un 323. pantu. Tāpat atzinumā norādīts, ka darba grupa atbalsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu attiecībā uz 316. pantu (sk. lietas materiālu 9. sēj. 110. lp.). Attiecībā uz Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumiem darba grupa atzinumā norāda: "Sakarā ar to, ka darba grupa atbalstījusi Juridiskās komisijas ierosinājumu, citi priekšlikumi grozīt 316. pantu nav izskatāmi. Nav atbalstāms arī priekšlikums sniegt šajā pantā valsts dienesta izskaidrojumu" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 111. lp.). Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija 1998. gada 12. jūnija sēdē pieņēma lēmumu noraidīt priekšlikumus par Krimināllikuma 196. pantu, bet attiecībā uz 316. panta pirmo daļu atbalstīt priekšlikumu par vārdu "autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" izslēgšanu, pārējos priekšlikumus noraidot (sk. lietas materiālu 9. sēj. 80.-83. lp.). Saeima 1998. gada 17. jūnija sēdē atbalstīja atbildīgās komisijas viedokli (sk. lietas materiālu 9. sēj. 115.-116. lp.). Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka viņi nevarējuši paredzēt to, ka apstrīdētās normas vēsturiskā interpretācija nav jāņem vērā. Satversmes tiesa secina, ka no tās rīcībā esošajiem Krimināllikuma izstrādes materiāliem nav iespējams nepārprotami secināt, kādēļ likumdevējs nolēmis 316. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)", taču šis likumdevēja lēmums pats par sevi nenozīmē to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi un nodarbinātie nebūtu ietilpuši apstrīdētās normas tvērumā. Noskaidrojot apstrīdētās normas saturu un izvērtējot tās atbilstību skaidrības un paredzamības prasībām, nevar aprobežoties tikai ar vienas interpretācijas metodes izmantošanu. Lai atklātu tiesību normas saturu, ir jāizmanto visas tiesību normu interpretācijas metodes - ne tikai vēsturiskā, bet arī gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode. Tikai visu šo metožu pielietošana ļauj nonākt pie tiesību normas interpretācijas rezultāta. 22.2. Lietas dalībnieki izteikuši dažādus viedokļus par 2014. gada 15. maija grozījumu mērķi. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, šo grozījumu izdarīšana apstiprinot apstrīdētās normas skaidrības trūkumu. Savukārt Saeima norāda: no 2014. gada 15. maija grozījumu sagatavošanas materiāliem neizriet tas, ka likumdevējs apstrīdēto normu precizējis tāpēc, ka būtu to uzskatījis par neskaidru. Ar 2014. gada 15. maija grozījumiem apstrīdētā norma tika izteikta jaunā redakcijā: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem." Priekšlikumu izteikt apstrīdēto normu jaunā redakcijā pirms Krimināllikuma trešā lasījuma iesniedza tieslietu ministrs, norādot, ka "priekšlikums paredz izteikt Krimināllikuma 316. panta pirmo un trešo daļu jaunā redakcijā ar mērķi precizēt 316. panta pirmajā daļā valsts amatpersonas jēdziena skaidrojumu [..]. Šobrīd Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa, uzskaitot personas, kuras ir uzskatāmas par valsts amatpersonām, nemin personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā dienesta pienākumus un kurām ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurām ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem. Papildus vēršam uzmanību, ka 316. panta pirmā daļa norāda uz personām, kas rīkojas ar valsts vai pašvaldības mantu, bet ne valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem. Ievērojot minēto, priekšlikums piedāvā 316. panta pirmajā daļā skaidri noteikt, ka persona, kura pilda dienesta pienākumus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā un kurai ir tiesības rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem, ir uzskatāma par valsts amatpersonu" (sk. lietas materiālu 10. sēj. 60.-63. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskais regulējums nepārtraukti attīstās, citstarp likumdevējam pilnveidojot normatīvo aktu formulējumus, lai tie precīzāk atspoguļotu tā gribu. Tādēļ tas vien, ka normatīvo aktu izdevējs vēlāk nolemj grozīt attiecīgās normas, pats par sevi nenozīmē, ka iepriekš tās nebūtu bijušas pietiekami skaidras (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 18.2. punktu). Ar 2014. gada 15. maija grozījumiem likumdevējs grozījis Krimināllikuma 316. panta pirmo daļu nolūkā padarīt to vēl skaidrāku, tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka iepriekš tā nebūtu bijusi pietiekami skaidra, lai būtu par pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 320. panta trešo daļu. Tātad tas apstāklis, ka likumdevējs apstrīdēto normu vēlāk grozījis, tieši ietverot tās tekstā norādi arī uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, pats par sevi nav pamats tiesību normas atzīšanai par neskaidru vai neparedzamu.