23. Article

Pēc Saeimas ieskata, tam, pēc kura Krimināllikuma panta personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nav jābūt tikpat skaidri paredzamam kā tam, vai konkrēta rīcība vispār ir krimināli sodāma. Šādam viedoklim nepiekrīt Dr. iur. Valentija Liholaja un Pieteikumu iesniedzēji, norādot, ka šāda pozīcija neatbilstot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Kriminālatbildību paredzošas normas nav atzīstamas par atbilstošām Satversmes 92. panta otrajam teikumam, ja brīdī, kad persona izdara noziedzīgu nodarījumu, tās nav skaidras un paredzamas. Krimināllikuma pantu formulēšanā Saeima ir tiesīga izmantot dažādus juridiskās tehnikas paņēmienus, ja vien to izmantošanas rezultātā tiek nodrošināta Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertā nepieciešamā garantija pret patvaļīgu apsūdzību izvirzīšanu, notiesāšanu un sodīšanu. Tādējādi Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertā prasība par Krimināllikuma normas skaidrību un paredzamību attiecas ne tikai uz jautājumu, vai kāda rīcība vispār ir krimināli sodāma, bet arī uz sodu (soda veidu) un tā apmēru.