11. Article

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Imigrācijas likuma 61. panta astotās daļas un 63. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa noteic, ka gadījumā, ja iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā ir pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs. Atbilstoši Imigrācijas likuma 63. panta trešajai daļai, pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa noteic, ka gadījumā, ja ieceļošanas aizlieguma termiņš pārsniedz trīs gadus, iestāde, kas pieņēma lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai Sarakstā uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Personas pamattiesību aizskārums Satversmes tiesas likuma izpratnē ir saprotams tādējādi, ka apstrīdētā norma rada nelabvēlīgas sekas tieši pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3. punktu). Šo jautājumu jau ir vērtējusi kolēģija, lemjot par lietas ierosināšanu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta piekto daļu kolēģija, izskatot pieteikumu, ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja tas neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.3 panta prasībām. Tomēr šajā vērtējumā kolēģija ir ierobežota tās rīcībā esošo materiālu ziņā. Satversmes tiesa, izskatot lietu, atkārtoti vērtē personas tiesību aizskārumu, ņemot vērā lietas sagatavošanas stadijā savāktos materiālus (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 8. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka ar iekšlietu ministra 2016. gada 6. aprīļa lēmumu Pieteikuma iesniedzējs iekļauts Sarakstā, nosakot viņam ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 63. panta septīto daļu iekšlietu ministrs pirms 2019. gada 9. maija lēmuma pieņemšanas ir pārskatījis sākotnējo lēmumu un secinājis, ka vēl joprojām pastāv nepieciešamība pēc tā, lai Pieteikuma iesniedzējs būtu iekļauts Sarakstā un viņam būtu noteikts ieceļošanas aizliegums uz nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa nenoteic procesuālo kārtību, kādā pārsūdzams tajā minētais lēmums, ar kuru pārskatīts sākotnējais lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā. Tomēr iekšlietu ministra 2019. gada 9. maija lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto daļu lēmums pārsūdzams ģenerālprokuroram. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka Imigrācijas likuma 63. panta septītajā daļā minētā lēmuma, kurš pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tiesiskuma izvērtēšana ietilpst ģenerālprokurora kompetencē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 15. un 17.-19. lp.). Tādējādi izskatāmajā gadījumā, kad Imigrācijas likuma 63. panta septītajā daļā paredzētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tas saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto daļu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajās normās ietvertais regulējums attiecībā uz kārtību, kādā pārsūdzams iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā un lēmums, ar kuru pārskatīts sākotnējais lēmums, Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā, aizskarot tādējādi, ka sūdzību par iekšlietu ministra lēmumu izskata ģenerālprokurors. Tomēr kārtību, kādā pārsūdzams tāds iekšlietu ministra lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, reglamentē Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa. Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa noteic vienīgi pienākumu iestādei, kura pieņēma sākotnējo lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, šo lēmumu periodiski pārskatīt. Pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā nav izteicis atsevišķus apsvērumus par pārskatīšanas pienākuma neatbilstību Satversmei. Satversmes tiesa secina: lai gan Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa Pieteikuma iesniedzējam ir piemērota, tā tomēr nav radījusi viņam nelabvēlīgas tiesiskas sekas tādējādi, ka pati par sevi būtu liegusi pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tādēļ saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā šajā daļā turpināt nav iespējams. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par Imigrācijas likuma 63. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama.