12. Article

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis izvērtēt, vai Imigrācijas likuma 61. panta astotajā daļā (turpmāk - apstrīdētā norma) noteiktā kārtība, kādā ārzemnieks ir tiesīgs pārsūdzēt sākotnējo lēmumu par viņa iekļaušanu Sarakstā un iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru pārskatīts sākotnējais lēmums (turpmāk kopā arī - lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā), atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma ir piemērojama vairākiem atšķirīgiem lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā. Proti, saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.1 panta otro daļu gadījumā, ja līdz izraidīšanai ārzemnieks atrodas Latvijā, lēmumā par viņa iekļaušanu Sarakstā ietver norādi par viņa izraidīšanu piespiedu kārtā. Šāda norāde netiek iekļauta gadījumā, ja lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā tiek pieņemts attiecībā uz ārzemnieku, kurš Latvijā neatrodas. Saeima norāda, ka, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktu, Sarakstā var iekļaut gan tādu ārzemnieku, kurš līdz izraidīšanai ir likumīgi uzturējies Latvijā, gan tādu ārzemnieku, kurš nemaz neuzturas Latvijā. Abos gadījumos, kad lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā ir pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tas pārsūdzams apstrīdētajā normā noteiktajā kārtībā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 48. lp.). Izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un jāizvērtē apstrīdētās normas satversmība tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai. Tāpat tiesai ir jāievēro vienlīdzības princips un jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma ir piemērojama vairākām atšķirīgām situācijām, Satversmes tiesai jāprecizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014‑02‑01 9. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs līdz viņa iekļaušanai Sarakstā ir likumīgi uzturējies Latvijā kā Latvijas pilsones laulātais saskaņā ar viņam izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju (sk. lietas materiālu 1. sēj. 4.-8. lp.). Tādējādi konkrētajā situācijā apstrīdētā norma ir piemērota ārzemniekam, kurš līdz izraidīšanai ir likumīgi uzturējies Latvijā. Ņemot vērā minēto, kā arī pieteikumā sniegtos argumentus un citus lietas materiālus, secināms, ka lietas pamatjautājums ir par to, vai Satversmei atbilst kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tāda ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, kurš līdz izraidīšanai ir likumīgi uzturējies Latvijā (turpmāk arī - ārzemnieks). Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs, vai Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilst apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz ārzemnieku, kurš līdz izraidīšanai ir likumīgi uzturējies Latvijā.
asimmigrationjoint-stocklegislationresidence-permitsaeima