6. Article

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra - pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Ja ārzemnieks tiek izraidīts no valsts drošības apsvērumu dēļ, tad varot būt nepieciešami noteikti procedūras ierobežojumi, lai nepieļautu tādu informācijas noplūdi, kas varētu apdraudēt valsts drošības intereses. Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā esot norādāmas Imigrācijas likuma 61.1 panta otrajā daļā minētās ziņas, tostarp atzinuma par minētā likuma 61. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esību datums un identificējošais numurs, kā arī piemēroto tiesību normu uzskaitījums. Atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktam Sarakstā varot tikt iekļauts gan tāds ārzemnieks, kas likumīgi atrodas Latvijā, gan arī tāds ārzemnieks, kas Latvijā nemaz neuzturas. Turklāt pēc ārzemnieka iekļaušanas Sarakstā viņam varot tikt noteikts aizliegums ieceļot Latvijas teritorijā. Šie apstākļi arī ietekmējot veidu, kādā īstenojamas personas tiesības tikt uzklausītai. Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veicot uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Tomēr esot jāņem vērā, ka izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību uzraudzībā ģenerālprokurora un viņa īpaši pilnvarota prokurora uzraudzības tiesības ir ierobežotas. Tādēļ apstrīdētajās normās minētā lēmuma par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā pārsūdzības procesā ģenerālprokuroru varot uzskatīt par neatkarīgu un objektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Ģenerālprokuratūra informē, ka laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim pavisam saņemts 21 personas iesniegums, ar ko apstrīdētajās normās noteiktajā kārtībā pārsūdzēts iekšlietu ministra lēmums. Izvērtējot šos iesniegumus, ģenerālprokurors 19 gadījumos iekšlietu ministra lēmumu atzinis par pamatotu un atstājis negrozītu. Divos gadījumos iesniegums atstāts bez izskatīšanas. 2014. gadā ģenerālprokurors esot atcēlis vienu iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu Sarakstā, jo iekšlietu ministra lēmumā nebijis izvērtēts iespējamais personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums.